Saslimstība ar zarnu vēzi Latvijā piedzīvo dramatisku kāpumu
Lielākā daļa saslimušo diagnozi uzzinājuši novēloti. Pērn no zarnu vēža nomiruši 745 Latvijas iedzīvotāji. Situāciju vēl dramatiskāku padara fakts, ka Latvijā valsts slimniekiem ar ielaistu zarnu vēzi nenodrošina pilnvērtīgas ārstniecības iespējas - piemēram, neapmaksā ārstēšanu ar bioloģiskajiem medikamentiem, kas citās Eiropas valstīs tajā skaitā Lietuvā un Igaunijā tiek uzskatīti par standartterapiju. Latvijas zarnu vēža pacientu biedrība "EuropaColon Latvija" uzsver, ka situācija kļūst arvien kritiskāka un aicina atbildīgās institūcijas rīkoties nekavējoties.
"Statistika rāda, ka kolorektālā vēža slimnieku īpatsvars onkoloģisko pacientu vidū, kā arī mirstība no šīs slimības palielinās, un ja šī tendence turpināsies, tad jau tuvākajā laikā kolorektālais vēzis var kļūt par izplatītāko ļaundabīgo audzēju Latvijā," apliecina onkoloģijas galvenais speciālists Latvijā dr. med. Jānis Eglītis, piebilstot, ka jau šobrīd zarnu vēzis ir apsteidzis krūts vēzi. Kā iemeslu slimības izplatībai speciālists min novēlotu tās atklāšanu. Saskaņā ar statistikas datiem, joprojām valsts finansētu iespēju pārbaudīties izmanto tikai 7-8% zarnu vēža riska grupā esošo – tātad cilvēki sākot no 50 gadu vecuma.
Nolūkā cīnīties par Latvijas zarnu vēža pacientu tiesībām, ir nodibināta biedrība "EuropaColon Latvia". Tās valdes priekšsēdētājs Uldis Vesers pauž satraukumu par situāciju Latvijā: "Šis ir Eiropas Pilsoņu gads, laiks, kad katrs Latvijas iedzīvotājs aicināts apzināties savas ES pilsoņa tiesības, tāpēc mēs, pacientu organizācija, prasām mūsu valdībai, Saeimai, Prezidentam ievērot mūsu, zarnu vēža slimnieku tiesības dzīvot, saņemot mūsdienīgu ārstēšanu un savlaicīgu diagnostiku. Mūsu tiesības ir līdzvērtīgas citu Eiropas Savienības un pasaules valstu cilvēktiesībām."
"Kaimiņzemēs, Lietuvā un Igaunijā, mūsdienīga un valsts apmaksāta ārstēšana ieviesta jau 2006. un 2007.gadā, tikmēr Latvijā, ja pacients grib saņemt mūsdienīgu standartterapiju, tā jāfinansē pašam, kas mēnesī izmaksā ap 2000 latu", informē Vesers, piebilstot, ka zarnu vēzis skar arvien jaunākus, darbspējīgus cilvēkus. Apgalvojumam, ka pacienti Latvijā netiek ārstēti mūsdienīgi, piekrīt arī dr. Jānis Eglītis, piebilstot, ka Eiropā mūsdienīgas ārstēšanas tradīcijas ir jau 10 gadus, pozitīvo piemēru vidū minot arī Lietuvu un Igauniju.
Eiropas Savienības valstīs cīņa ar kolorektālo vēzi tiek uzskatīta par vienu no veselības aizsardzības prioritātēm. "Eiropas pacientu tiesību hartā ir teikts, ka katram cilvēkam ir tiesības uz diagnostiku vai ārstniecību ar mērķi garantēt "augstu veselības aizsardzības līmeni", kas ir viena no Eiropas Savienības valstu pilsoņu pamattiesībām," uzsver EuropaColon dibinātāja un vadītāja Jola Gora-Būta (Jola Gore-Booth). EuropaColon vadītājas aktīvā interese par situāciju Latvijā arī bija viens no pamudinājumiem Latvijā izveidot zarnu vēža pacientu atbalsta organizāciju.
Trešdien, 15.maijā, Rīgā, ES Mājas 1.stāvā no plkst.11.00 norisināsies pirmā Baltijas zarnu vēža pacientu konference, kurā tiks analizētas zarnu vēža izplatības tendences Baltijas valstīs. Konferencē aicināti piedalīties gan atbildīgo valsts institūciju pārstāvji, gan ārsti un citi nozares speciālisti.
Informāciju sagatavoja biedrības "EuropaColon Latvija" pārstāvis
Foto: Ieva Čīka/ LETA
