Saslimstība ar elpceļu infekcijām pagaidām mazinās; arī gripa Latvijā vēl nav reģistrēta
Aizvadītās nedēļas laikā Latvijā turpināja mazināties saslimstība ar akūtām augšējo elpceļu infekcijām, arī gripa līdz šim Latvijā vēl netika konstatēta, liecina Latvijas Infektoloģijas centra apkopotā informācija.
Monitoringā iesaistītie 60 ģimenes ārsti, 11 stacionārās ārstniecības iestādes, 34 pirmsskolas izglītības iestādes un 45 skolas pagājušā nedēļā ziņojuši par vidēji 626 saslimšanas gadījumiem uz 100 000 iedzīvotāju. Pirms divām nedēļām, salīdzinoši, slimoja 799 cilvēki uz 100 000 iedzīvotāju.
Vislielākā saslimstība, kas ievērojami pārsniedz vidējos rādītājus Latvijā, aizvadītajā nedēļā reģistrēta Gulbenē. Tur saslimstība ar augšējām elpceļu slimībām sasniegusi 1049 cilvēkus uz 100 000 iedzīvotāju. Pārējās Latvijas vietās saslimstība ir gandrīz divas reizes zemāka vai pat vēl zemāka.
Piemēram, Gulbenei saslimstības ziņā seko Rīga ar 691 saslimšanas gadījumu uz 100 000 iedzīvotāju. Viszemākā saslimstība ir Liepājā, kur aizvadītajā nedēļā reģistrēti 246 saslimšanas gadījumi ar augšējām elpceļu infekcijām uz 100 000 iedzīvotāju.
Latvijas Infektoloģijas centrs arī informē, ka līdz šim saslimšanas gadījumi ar gripu Latvijā nav reģistrēti, bet gan Latvijas Infektoloģijas centrā, gan citās medicīnas iestādēs iedzīvotājiem ir iespēja vakcinēties pret gripu. Šogad piedāvātajā vakcīnā ir antivielas gan pret sezonālo gripu, gan pandēmisko gripu.
Par vakcinēšanos infektologi īpaši aicina domāt riska grupu pacientus, tas ir, tos, kas sirgst ar hroniskām plaušu un sirds slimībām, cukura diabētu, imūnsistēmas nomākumu, bērnus līdz divu gadu vecumam un cilvēkus, kas vecāki par 60 gadiem.
Tāpat infektologi atgādina, ka akūtas augšējo elpceļu infekcijas izplatās pilienveidā pa gaisu vai tiešas saskares laikā ar slimnieku, kā arī ar dažādiem priekšmetiem, kurus lietojis vai pieskaroties aptraipījis slims cilvēks, piemēram, atbalsta stieņus vai sēdekļu rokturus sabiedriskajā transportā, durvju rokturus, margas, grozu un ratiņu rokturus veikalos, ūdens krānus, rotaļlietas bērnudārzos.
Pirmais slimības simptoms bieži ir deguna sausums vai kairinājums. Dažu stundu laikā sākas stipras, ūdeņainas iesnas, aizlikts deguns un šķaudīšana. Bieži simptomi ir arī iekaisusi vai kairināta rīkle, nespēks, galvassāpes, klepus un aizkaitināmība. Zīdaiņiem un pirmsskolas vecuma bērniem biežāk iespējama paaugstināta temperatūra, kas var būt pat virs 38 °C. Pārējiem cilvēkiem drudža parasti nav vai ir nedaudz paaugstināta temperatūra. Aizlikts deguns parasti traucē gulēt un neļauj sajust smaržu un ēdiena garšu.
Slimnieks var inficēt citas personas uzreiz pēc simptomu parādīšanās un vēl 5-7 dienas no saslimšanas sākuma, kad turpina izdalīt vīrusus lielā daudzumā. Bērni parasti vīrusus izdala ilgāk nekā pieaugušie. Smagāk slimo cilvēki ar novājinātu imunitāti.
Lai izvairītos no saslimšanas ar šīm infekcijām, mediķi iesaka pēc iespējas retāk apmeklēt vietas, kur uzturas daudz cilvēku, vēdināt telpas un mitrināt iekšējo telpu gaisu, kā arī ģērbties piemēroti laika apstākļiem.
Tāpat ir nepieciešams rūpīgi mazgāt rokas ar ziepēm vairākas reizes dienā, un vēl biežāk slimošanas laikā, jo vīrusi un baktērijas intensīvi izplatās arī ar rokām. Roku mazgāšanā priekšrocība ir šķidrām ziepēm, jo vīrusi un baktērijas ilgstoši saglabājas uz gabalu ziepēm.
Ilze Mežniece
