Sarkanā vilkēde: Simptomi un ārstēšana
Sistemātiskā sarkanā vilkēde ir hroniska autoimūna saslimšana, kam nav iespējams noteikt precīzu rašanās cēloni. Tās laikā cilvēka imūnsistēma kļūdaini vēršas pret savu ķermeni, skarot jebkuru orgānu, īpaši ādu, locītavas, sirdi, asinis un centrālo nervu sistēmu.
Sarkanā vilkēde lielākoties skar sievietes vecumā no 15 līdz 40 gadiem. Par saslimšanas riska faktoriem tiek uzskatīti hormonāli traucējumi, ilgstoša pakļautība piesārņojumam, kā arī ultraviolētais starojums. Tāpat slimību veicina citas ķermeņa saslimšanas un atsevišķi medikamenti. Vilkēde var ietekmēt dažādus orgānus, tāpēc tai nav raksturīgi specifiski simptomi. Saslimšanas pazīmes nepieciešams analizēt kompleksi, un diagnozes uzstādīšanai speciālistam jāspēj noteikt vismaz četri no izplatītākajiem vilkēdes simptomiem.
Vilkēdi nav iespējams izārstēt pilnībā, taču to iespējams kontrolēt, lietojot medikamentus un ievērojot individuāli izstrādātu ārstēšanas plānu, tai skaitā lietojot daudzveidīgu un sabalansētu uzturu, kā arī izvairoties no tiešu saules staru iedarbības un stresa. Ja sarkanās vilkēdes izpausmes izdodas ierobežot, ārstējošā speciālista uzraudzībā iespējams samazināt lietojamo medikamentu devu.
Ja novēro vairākus simptomus, kas varētu liecināt par sistemātisko sarkano vilkēdi, vērsies pēc palīdzības pie speciālista. Uzstādot diagnozi, dzīves kvalitāti un veselību iespējams uzlabot, strādājot kopā ar reimatologu.
Izsitumi
Viena no izplatītākajām vilkēdes pazīmēm ir sarkani tauriņa formas ādas izsitumi, kas vairumā gadījumu novērojami uz vaigiem un deguna, taču var parādīties arī uz ausīm, rokām, krūtīm un citām ķermeņa daļām. Iesākumā izsitumi parādās uz neliela ādas laukuma, taču, slimībai progresējot, izplatās arī uz citām ķermeņa daļām. Simptomus veicina ilgstoša atrašanās saules gaismā un augsta gaisa temperatūra. Vilkēdes izraisītie izsitumi parasti nerada niezi, taču tos nedrīkst atstāt bez ievērības – nesaņemot ārstēšanu, pacienta veselības stāvoklis tikai pasliktināsies.
Mutes un deguna gļotādas bojājumi
Vilkēdes pacientiem var parādīties sāpīgas čūlas mutes dobumā, kas ievērojami apgrūtina ēšanu, dzeršanu un runāšanu. Tāpat čūliņas iespējams novērot uz deguna gļotādas. Šajā gadījumā slimniekam var būt grūtības elpojot, deguns var būt sāpīgs un jutīgs. Čūlas, līdzīgi kā izsitumus, veicina saules gaisma.
Locītavu iekaisums
Viens no pirmajiem vilkēdes simptomiem var būt sāpīgas un pietūkušas locītavas. Imūnsistēmai uzbrūkot organisma audiem, rodas iekaisums, kas veicina sāpes un pietūkumu. Slimības sākumposmā sāpes ir salīdzinoši vieglas, taču, ja simptomu cēlonis netiek ārstēts, tās pastiprinās, ierobežojot kustībspēju.
Jutīgums pret gaismu
Daudzām autoimūnām saslimšanām, tai skaitā vilkēdei, raksturīgs pastiprināts jutīgums pret saules gaismu jeb fotosensitivitāte. Vilkēdes pacientiem saules gaismas ietekmē var pastiprināties izsitumu un čūlu veidošanās, taču daudzi simptomi var būt grūtāk pamanāmi. Uzturoties saules gaismā, cilvēks var piedzīvot spēju nogurumu vai galvassāpes, kam īpaši jāpievērš uzmanība gadījumā, ja agrāk nekas līdzīgs nav ticis novērots.
Drudzis un galvassāpes
Vilkēdes pacienti bieži sūdzas par hronisku drudzi un migrēnas lēkmēm. Šie simptomi parādās regulāri, taču pēc zināma laika pazūd, kā rezultātā pacients nemeklē ārsta palīdzību, cenšoties uzlabot pašsajūtu saviem spēkiem.
Sāpes krūtīs
Slimībai progresējot, tās radītais iekaisums var izplesties un skart iekšējos orgānus, piemēram, plaušas. Šajā gadījumā orgāns pietūks, radot spiedienu uz ribām un izraisot pastāvīgas sāpes. Ja saslimšana netiks ārstēta, veidosies citu slimību, piemēram, plaušu pneimonijas, risks.
Matu izkrišana
Vilkēde neļauj ķermeņa šūnām pilnvērtīgi augt un attīstīties, tādā veidā ietekmējot matu augšanas procesu. Mati sāk pastiprināti izkrist un pārstāj augt. Šis simptoms atsevišķos gadījumos novērojams arī tad, ja vilkēde jau diagnosticēta, un uzsākta medikamentu lietošana. Tādā gadījumā situāciju iespējams uzlabot, konsultējoties ar ārstu – viņš nozīmēs citus preparātus.
