Pandēmijas laikā cilvēki ar sirds un asinsvadu slimībām ir pakļauti lielākam riskam nekā parasti, tomēr nereti pacienti bailēs no inficēšanās riska atceļ vizītes pie ārstiem un veselības pārbaudes, kas var novest pie ielaistām slimībām un slimību komplikācijām. Lai atgādinātu par sirds un asinsvadu slimību riskiem un nepieciešamību tos ārstēt, pacientu biedrība "ParSirdi.lv" sadarbībā ar Latvijas Kardiologu biedrību un Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrību maijā uzsāk ilgakciju "Atceries par sirdi!"

Tieši sirds un asinsvadu slimību pacienti ir visvairāk pakļauti COVID-19 riskiem un iespējamām komplikācijām. Turklāt kardiovaskulārās slimības ir izplatītākais nāves cēlonis Latvijā (54,6% no visiem mirušajiem, 2019. gada dati*).

Lai noskaidrotu, kādi ir Latvijas iedzīvotāju veselības paradumi un izplatītākie riska faktori, 2019. gadā tika veikts "Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums"**. Pētījumā piedalījās 4070 respondenti vecumā no 25 līdz 75 gadiem. Līdzīgs pētījums Latvijā tika veikts 2009. gadā.

Pētījumā tika atklāts, ka paaugstināts arteriālais asinsspiediens virs 140/90 mmHg ir 36% Latvijas iedzīvotāju (2009. gadā – 46%). Paaugstināts "sliktais" jeb zema blīvuma holesterīns virs 3 mmol/l ir 62% iedzīvotāju (2009. gadā – 71%), savukārt paaugstināts cukura jeb glikozes līmenis asinīs virs 5,6 mmol/l ir 27% Latvijas iedzīvotāju (2009. gadā – 32%). Vīrieši smēķēšanu ikdienā ir samazinājuši no 37% 2009. gadā uz 32% 2019. gadā, savukārt sievietes šobrīd smēķē vairāk – attiecīgi 13% 2009. gadā un 15% 2019.gadā.

Prof. Andrejs Ērglis, Latvijas Kardiologu biedrības prezidents: "Esmu patiesi gandarīts, ka Latvijā ir veikts tik liels visaptverošs populācijas pētījums. Iegūtie dati ļauj novērtēt iedzīvotāju veselības stāvokļa tendences, kas savukārt noder precīzākas veselības aprūpes politikas veidošanā. Iepriecina riska faktoru rādījumu uzlabojums 10 gados, bet, ir jāņem vērā, ka šie dati raksturo situāciju tieši pirms pandēmijas! Šobrīd lielākais izaicinājums mums visiem ir turpināt uzlabot rezultātus. Tas nozīmē, ka nedrīkstam vīrusa dēļ nolikt malā citus veselības jautājumus! Pretējā gadījumā mēs iedzīvosimies par vīrusu bīstamākās kaitēs – sirds un asinsvadu, onkoloģiskajās, mentālajās slimībās!"

Inese Mauriņa, biedrības "ParSirdi.lv" vadītāja: "No pandēmijas cieš gan pacienti, gan veselības aprūpes sistēma kopumā. Daudzi pacienti vēl joprojām baidās apmeklēt ārstniecības iestādes un atceļ plānotās vizītes. Tas ir saistīts ar cilvēku bailēm inficēties ar Covid-19, kā arī kļūt par apgrūtinājumu jau tā noslogotajai veselības aprūpes sistēmai. Ilgakcija "Atceries par sirdi!" ir plānota vismaz līdz gada beigām un tās mērķis ir atgādināt ikvienam, ka labākais veids, kā izvairīties no sirds slimību komplikācijām un agrīni atklāt problēmas, ir pārbaudīt savu veselību, zināt savus riska faktorus un nepieciešamības gadījumā meklēt medicīnisku palīdzību."

Prof. Kārlis Trušinskis, Latvijas Hipertensijas un aterosklerozes biedrības vadītājs: "Asinsspiediena un pulsa, holesterīna un cukura līmeņa asinīs kontrole šobrīd ir svarīgāka nekā jebkad, jo tie ir pirmie faktori, kas norāda uz iespējamām veselības problēmām. Lai šos faktorus gudri un mērķtiecīgi kontrolētu, aicinu runāt ar savu ārstu par efektīvākajiem risinājumiem. Pirmkārt, svarīga ir dzīvesveida maiņa, bet, ja ar to ir par maz, tad palīdzēt var mūsdienīga ārstēšana. Turklāt tagad vairs nav nepieciešams lietot kaudzi tablešu, lai kontrolētu vairākus riska faktorus. Mūsdienās ir pieejamas zāles, kurās ir kombinēti divi vai pat trīs medikamenti vienā tabletē,  kas atvieglo to lietošanu. Ja slimojat ar cukura diabētu un sirds slimību, tad ir būtiski lietot zāles, kas ne tikai normalizē cukura līmeni, bet arī novērš infarktu un insultu.  Konsultējieties ar saviem ārstiem – ģimenes ārstu, kardiologu, endokrinologu, izmantojiet Latvijas priekšrocības – ēdiet veselīgi vietējos dārzeņus un zaļumus un vairāk kustieties svaigā gaisā, nesmēķējiet – pretējā gadījumā arī efektīvākās zāles nelīdzēs!"

Sirds veselības skaitļi, kuriem ir jāpievērš uzmanība

Autors: sirds_veseliba

• Par ideālu asinsspiedienu jebkurā vecumā tiek uzskatīts – 120/80 mmHg. Par paaugstinātu asinsspiedienu jeb hipertensiju var liecināt rādījums virs 140/90 mmHg, mērot pie ārsta, un virs 135/85 mmHg, mērot mājās;
• Ieteicamais pulss miera stāvoklī ir 60–75 reizes/minūtē;
• Kopējam holesterīna līmenim ir jābūt zem 5mmol/l;
• Īpaša uzmanība ir jāpievērš "sliktā" jeb ZBL holesterīna līmenim asinīs:

- veseliem cilvēkiem bez sirds un asinsvadu slimību riska faktoriem ZBL holesterīna līmenim ir jābūt zem 3,0 mmol/l,
- ja sirds un asinsvadu slimību risks (to aprēķina ārsts) tiek vērtēts kā mērens/vidēji paaugstināts, ieteicamais ZBL holesterīna līmenis ir zem 2,6 mmol/l,
- cilvēkiem ar būtiski paaugstinātu risku saslimt ar sirds un asinsvadu slimībām (augsts risks) ZBL holesterīna līmenim asinīs ir jābūt zem 1,8 mmol/l,
- cilvēkiem ar zināmu/pierādītu holesterīna izgulsnēšanos sirds vai citās artērijās (ļoti  augsts risks) ZBL holesterīna līmenim asinīs ir jābūt zem 1,4 mmol/l;

• Optimālais glikozes ("cukura") līmenis tukšā dūšā ir zem 5,5 mmol/l.

Pārbaudīt savus veselības skaitļus var, konsultējoties ar savu ģimenes ārstu, kas vajadzības gadījumā nosūtīs uz tālākiem izmeklējumiem un analīzēm.

Ilgakcijas laikā "Atceries par sirdi!" visa gada garumā ir iecerētas dažādas izglītojošas aktivitātes iedzīvotājiem, kas tiks veltītas riska faktoru atpazīšanai un veselīgam dzīvesveidam. Lai uzzinātu vairāk par sirds un asinsvadu slimībām un par plānotajām aktivitātēm, informācijai var sekot līdzi mājaslapā www.parsirdi.lv.

*Veselības statistikas datu bāze. Slimību profilakses un kontroles centrs.
https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mirstiba/?tablelist=true

**Latvijas iedzīvotāju kardiovaskulāro un citu neinfekcijas slimību riska faktoru šķērsgriezuma pētījums tika realizēts Veselības ministrijas īstenotā ESF projekta "Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi" ietvaros (Nr.9.2.4.1./16/I/001), un to veica Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts sadarbībā ar Centrālās statistikas pārvaldi un E.Gulbja laboratoriju.