Saeimas Sociālo lietu komisija: Paliatīvā aprūpe būs pieejamāka
Saeimas Sociālo un darba lietu komisija otrdien, 19.septembrī, trešajam lasījumam atbalstīja grozījumus Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, ar kuriem no nākamā gada plānots veicināt paliatīvās aprūpes pieejamību.
Grozījumi paredz, ka valsts atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā piešķirtajiem līdzekļiem pilngadīgām personām paliatīvā aprūpes pakalpojuma ietvaros nodrošinās sociālo aprūpi, tehniskos palīglīdzekļus un psihosociālo rehabilitāciju. Aprūpi paredzēts nodrošināt pacienta dzīvesvietā.
Tāpat paredzēts, ka valsts atbilstoši piešķirtajiem budžeta līdzekļiem nodrošinās psihosociālo rehabilitāciju ar šo personu vienā mājsaimniecībā dzīvojošajiem cilvēkiem, starp kuriem pastāv radniecības vai svainības attiecības vai citām aprūpē iesaistītām personām. Pakalpojuma apjomu, saturu, saņemšanas un finansēšanas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Vēl likumā plānots noteikt, ka valsts nodrošinās atbalsta personas lēmumu pieņemšanā pakalpojumu pilngadīgām personām ar garīga rakstura traucējumiem, kurām noteikta invaliditāte. Paredzēts, ka pakalpojumu nodrošina resursu centrs cilvēkiem ar garīgiem traucējumiem “ZELDA”.
Vienlaikus, lai veidotu vienotu izpratni par paliatīvo aprūpi un tās saturu, komisijā trešajā lasījumā atbalstīti arī grozījumi Ārstniecības likumā. Ar tiem plānots likumā definēt paliatīvo aprūpi kā starpdisciplināru, holistisku tādu pacientu aprūpi, kuru slimība ir dzīvildzi ierobežojoša un nav radikāli ārstējama, ar mērķi novērst vai mazināt slimības radītās ciešanas, lai nodrošinātu iespējami augstu dzīves kvalitāti pacientam un atbalstu viņa ģimenei.
Tāpat likumā plānots noteikt, ka paliatīvā aprūpe ietver ārstēšanu un slimības radīto simptomu novēršanu, hospisa aprūpi personām ar prognozējamo dzīvildzi līdz sešiem mēnešiem, psiholoģisku, sociālu un garīgu atbalstu, kā arī atbalstu pacienta piederīgajiem sērošanas periodā pēc tuvinieka zaudējuma.
Cita starpā ar likumu grozījumiem iecerēts noteikt arī, ka personas pārejošu darbnespēju varēs konstatēt ne tikai ārsts vai ārsta palīgs, bet arī zobārsts vai vecmāte. Tāpat precizētas izglītības prasības personām, kuras ir tiesīgas sniegt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas pakalpojumus un sociālo palīdzību.
Par grozījumiem galīgajā lasījumā vēl jālemj Saeimai.
