Saeimas komisija vērtēs priekšlikumus Veselības aprūpes finansēšanas likumprojektam
Rīga, 6.dec., LETA. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien vērtēs Veselības finansēšanas likumprojektu pirms galīgā lasījuma.
Veselības ministrijas (VM) izstrādātajā likumprojektā paredzēts, ka veselības aprūpei tiek piešķirts finansējums 4% apmērā no iekšzemes kopprodukta, sākot ar 2020.gadu.
Paredzēts, ka valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselības rādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
Likumprojektā norādīts, ka tiesības uz valsts obligāto veselības apdrošināšanu ir personai, par kuru veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veselības apdrošināšanai saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kā arī valsts aizsargātas personas vai iedzīvotāji, kas veikuši veselības apdrošināšanas iemaksas, kas nākamgad nodokļu nemaksātājiem būs jāveic 1% apmērā no minimālās mēneša algas, vēl pēc gada apmērs pieaugs līdz 3%, bet 2020.gadā - jau līdz 5%.
Tāpat plānots no 42 līdz 70 dienām pagarināt iespēju grūtniecēm un sievietēm pēcdzemdību periodā saņemt atbrīvojumu no pacienta līdzmaksājuma, ja tiek saņemti veselības aprūpes pakalpojumi, kas saistīti ar grūtniecības un pēcdzemdību novērošanu un grūtniecības norisi.
Deputāti atbalstīja priekšlikumu ar 2021.gadu no pacienta līdzmaksājuma atbrīvot otrās grupas invalīdus. Nolemts šo soli veikt nākamā vidēja termiņa budžeta posmā, jo pēc provizoriskām prognozēm tas varētu prasīt papildu ap 10 miljonu eiro.
Tāpat likuma pārejas noteikumos paredzēts, ka no 2019.gada 1.janvāra tiesības saņemt veselības aprūpes pakalpojumus valsts obligātās veselības apdrošināšanas sistēmā būs personām, kuras 2018.gadā ir bijušas sociāli apdrošinātas veselības apdrošināšanai. Noteiktas vairākas iedzīvotāju grupas, kuras ir atbrīvotas no šī nosacījuma.
Tajā pašā laikā likumā noteiktas tiesības uz valsts apmaksāto medicīniskās palīdzības minimumu, kas nav saistītas ar sociālajām iemaksām.
Vērtējot šo likumprojektu otrajā lasījumā, deputāti lēma neiekļaut tajā konkrētas naudas summas, kas būtu paredzētas nozares finansējuma pieaugumam nākamajos gados. Viedokļu apmaiņu izraisīja arī priekšlikumus likumā norādīt finansējumu veselības aprūpes darbinieku atalgojuma paaugstināšanai. Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība iepriekš nosodīja Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas lēmumu likumā neiekļaut konkrētas finanšu garantijas nozares darbinieku atalgojuma pieaugumam 2019. un 2020.gadā. Tomēr arī lemjot par likumu otrajā lasījumā Saeimas sēdē, ierosinājums minēt konkrētas summas deputātu atbalstu neguva.
