Saeimas komisija varētu lemt par rosinājumu līdz jūnijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos
Rīga, 9.janv., LETA. Saeimas Sociālo un darba lietu komisija šodien plāno lemt par priekšlikumu līdz 1.jūnijam atlikt veselības pakalpojumu dalīšanu divos grozos, aģentūrai LETA pavēstīja komisijas priekšsēdētājs Andris Skride (AP).
Komisijas sēde notiks plkst.10 Jēkaba ielā 10/12, 210.telpā un pagaidām šis ir iekļauts kā ceturtais jeb pēdējais jautājums sēdes darba kārtībā.
Reizē atsevišķi komisijas deputāti ir pauduši citādākus viedokļus, par to, kādam jābūt risinājumam, tāpēc nav izslēgts, ka par attiecīgo piedāvājumu šodien vēl raisīsies diskusijas. Skride gan prognozē, ka priekšlikums par divu grozu dalījuma atlikšanu komisijas sēdē saņems vairākuma atbalstu.
Politiķis skaidro, ka šāds solis tiks sperts, jo nav salāgotas nepieciešamās informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas. Tāpat joprojām neesot zināms precīzs cilvēku skaits, kas paliek ārpus pilnā pakalpojumu groza.
Atlikt grozu dalījumu ieviešanu aicināja arī Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, kura cita starpā norādīja uz trešās grupas invalīdiem, kuri uzreiz nav iekļauti no sociālā nodokļa maksājuma atbrīvoto personu sarakstā.
Iespēju šos cilvēkus attiecīgajā sarakstā iekļaut laicīgāk šodien komisijas sēdē atbalstīja arī deputāts Andrejs Klementjevs (S). Skride sarunā ar aģentūru LETA norādīja, ka ir jau sagatavojis attiecīgu priekšlikumu likuma izmaiņām.
Komisijas sēdes diskusijā Klementjevs norādīja uz Veselības ministrijas neizdarību, nespējot laicīgi apzināt, cik cilvēku paliks ārpus pilnā pakalpojuma groza, kā arī nespējot nodrošināt IT sistēmu atbilstošu darbību.
Kā ziņots, no šī gada Latvijā bija jāsāk darboties veselības aprūpes finansēšanas modelim, kas balstās uz valsts veselības apdrošināšanu un paredz divus atšķirīgu līmeņu pakalpojumu grozus pacientiem, kas veic šos apdrošināšanas maksājumus, un tiem, kas tos neveic.
Tomēr sistēma IT problēmu dēļ darbu nav sākusi un visi iedzīvotāji joprojām saņem vienādus pakalpojumus. Pieļauts, ka jauno kārtību varētu pielietot no februāra pēc IT problēmu novēršanas. Līdz tam visi līdzekļi veselības aprūpei tika gūti no vispārējiem nodokļu maksājumiem, un aizejošā valdība izlēma šo sistēmu reformēt, jo tieši caur apdrošināšanas sistēmu saskatīja iespējas palielināt nozarei trūkstošo finansējumu.
Veselības aprūpes minimumā jeb pamata grozā, kas pienāksies visiem iedzīvotājiem, ietilpst neatliekamā palīdzība, tostarp grūtniecības un dzemdību aprūpe, valsts vēža skrīnings un procedūras pacientiem ar nieru mazspēju, ģimenes ārsta aprūpe, tostarp ārsta veiktās manipulācijas, diagnostiskie izmeklējumi, kas veikti ar ģimenes ārsta nosūtījumu, ārstniecība, kā arī kompensējamās zāles personām ar psihisku saslimšanu, atkarībām, cukura diabētu un infekciju slimībām, piemēram, HIV, AIDS, tuberkulozi un citām. Šajā grozā iekļauta arī onkoloģisko ārstēšanu, kā arī sirds un asinsvadu slimību diagnostiku.
Savukārt pilnajā grozā, kas pienāksies tikai apdrošinātajiem, būs primārā aprūpe, veselības aprūpe mājās, laboratoriskie izmeklējumi ar speciālista nosūtījumu, ārstēšanās dienas stacionārā un slimnīcā, medicīniskā rehabilitācija, vecmāšu un ārstu speciālistu palīdzība, visas kompensējamās zāles un medicīniskās ierīces, psihoterapeitiskā un psiholoģiskā palīdzība, kā arī izdevumu segšana par ārstēšanos Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomiskās zonas valstīs.
