Saeimas apakškomisijā runās par veselības aprūpes iestāžu gatavību katastrofu pārvaldīšanai
Rīga, 30.okt., LETA. Šodien plkst.13 Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisijas sēdē tiks runāts par Latvijas veselības aprūpes iestāžu gatavību katastrofu pārvaldīšanai, liecina apakškomisijas darba kārtība.
Uz sēdi uzaicināti Veselības ministrijas, Aizsardzības ministrijas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta, Nacionālo bruņoto spēku, Latvijas Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pārstāvji.
Kā ziņots, Latvijas veselības aprūpes iestādes vēl nav gatavas reaģēt katastrofas gadījumā, jo tās neievēro noteiktus starptautiskus principus vai pamatnostādnes katastrofu medicīnā, pausts Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes pētījumā, kas veikts kopā ar Latvijas slimnīcu biedrību.
Pētījumā arī atklājies, ka tikai 23,8% slimnīcu bija atbilstoša Ārkārtas situāciju vadības sistēma, kā arī darbības koordinācijas kārtība ar kaimiņos esošajam ārstniecības iestādēm un veselības aprūpes sistēmas administrāciju. Slimnīcu izdzīvošanai ārkārtas situācijā vitāli nepieciešamie nepārtraukta nodrošinājuma un loģistikas ceļi bija sagatavoti tikai 23,81% slimnīcu, turklāt tikai 13,8% ārstu šajās slimnīcās zināja par esošo Rīcības ārkārtas situācijā plānu.
Pētījumā noskaidrojies, ka Latvijas veselības aprūpes iestādes nenodrošina precīzu apmācību par incidentu vadības sistēmas ieviešanu saviem darbiniekiem, kā rezultātā lielākā daļa medicīnas darbinieku nav pilnībā informēti par viņu lomu un pienākumiem masveida negadījumu vai katastrofu gadījumā.
Tāpat secināts, ka līdzās veselības aprūpes iestāžu sliktai gatavībai rīkoties pēc iespējamās katastrofas, Latvijas ārsti arī nav pietiekami sagatavoti rīcībai katastrofas gadījumā kā individuālie profesionāļi. Piemēram, apmācības civilajā aizsardzībā un katastrofu medicīnā bija nodrošinātas tikai 11,8% ārstu, vienlaikus 71,2% aptaujāto ārstu izteica vēlmi apmeklēt katastrofu medicīnas apmācības.
