Sabiedrība par veselības prioritāti uzskata mātes un bērna veselību
Absolūtais vairākums jeb 89% ekonomiski aktīvo iedzīvotāju par veselības aprūpes prioritāti uzskata mātes un bērna veselību, secināts Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas sadarbībā ar lietišķo pētījumu aģentūru "Nikolo grupa" veiktajā pētījumā "Mātes un bērna veselības politika sabiedrības vērtējumā".
Par otru svarīgāko prioritāti iedzīvotāji atzinuši vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpei, kam seko efektīva veselības aprūpes sistēmas pārvalde, saslimstības un mirstības no infekciju slimībām mazināšana un veselīga dzīvesveida veicināšana.
"Tas, ka sabiedrība par veselības aprūpes prioritāti numur viens ir nosaukusi tieši mātes un bērna veselību, otrajā vietā pat atstājot nepieciešamību nodrošināt visiem vienlīdzīgu pieeju veselības pakalpojumiem, ir negaidīts rezultāts Latvijā. Turklāt valsts izvirzītās prioritātes beidzot saskan ar sabiedrības viedokli," uzsver "Nikolo grupa" vadītājs Jānis Ikstens.
Iedzīvotāji uzskata, ka trīs svarīgākie virzieni bērna veselības aprūpē ir jaundzimušo mirstības mazināšana, bērnu vakcinācija pret infekcijas slimībām un bērnu zīdīšanas ar krūti veicināšana. Savukārt mātes veselības aprūpē - grūtnieču un jaundzimušo veselības aprūpe, atkarību izraisošo vielu izplatības mazināšana bērnu un pusaudžu vidū, kā arī bērnu veselīga dzīvesveida veicināšana.
Iedzīvotāji kopumā pozitīvi vērtē Veselības ministrijas (VM) līdz šim paveikto mātes un bērna veselības uzlabošanas jomā, bet vienlaikus uzskata, ka valsts atvēlētais finansējums šim mērķim ir nepietiekams.
Pētījums arī rāda, ka vairākām mātēm ar nepilngadīgiem bērniem pēdējā gada laikā ir nācies atteikties no kāda veselības aprūpes pakalpojuma saņemšanas naudas trūkuma dēļ. Pēdējo 12 mēnešu laikā kopumā 52% iedzīvotāju piedzīvojuši šādu situāciju.
Turklāt visaugstāk VM līdz šim paveikto mātes un bērna veselības uzlabošanā vērtē sievietes ar augstāko izglītību un augstiem ienākumiem vecumā no 24 līdz 34 gadiem. "Tas liecina par to, ka ģimenes ar zemākiem ienākumiem joprojām neizjūt pietiekamu valsts atbalstu mātes un bērna veselības aprūpē," secinājuši pētnieki.
Kopumā pētījums apliecina, ka sabiedrība novērtē gan ārstniecisko, gan profilaktisko pasākumu lietderību, un tas ir būtiski, lai mēs mudinātu valdību turpināt iesākto darbu un iniciētu jaunus uzlabojumus, uzsver Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente Dace Matule.
Pētījums tika veikts no 8.oktobra līdz 11.oktobrim, interneta vidē aptaujājot 1000 ekonomiski aktīvos iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem.
Foto: rakstā izmantots pēc Creative Commons licencēts attēls no vietnes www.flickr.com; autors Boudewijn Berends
