Sabiedrība - par maz izglītota garīgās veselības jautājumos
Šodien, 18.decembrī Sabiedrības veselības aģentūrā (SVA) tikās SVA speciālisti un nevalstisko organizāciju pārstāvji, lai spriestu par to, kā uzlabot sabiedrības informētību par iespējām saņemt atbalstu garīgu saslimšanu gadījumos.
Sarunas gaitā atklājās situācija, ka Latvijā darbojas ne mazums biedrību un centru, kas sniedz atbalstu cilvēkiem ar garīgajām problēmām, kā arī šo cilvēku tuviniekiem. Tai pat laikā – sabiedrībai par šo centru darbību trūkst informācijas, un nereti izveidojas situācija, kad saslimušais vai viņa tuvinieki mēnešiem ilgi nesaņem atbalstu, jo vienkārši nav bijuši informēti par šādu iespēju.
Biedrības Rīgas pilsētas "Rūpju bērns" izpilddirektors Māris Grāvis pauda viedokli, ka jau tajā brīdī, kad ārsts-psihiatrs informē vecākus par to, ka viņu bērnam ir psihiskas problēmas, līdzi būtu jādod informāciju gan par atbalsta biedrībām, gan dienas centriem, gan izglītojošu informāciju par slimnieka aprūpi. Māris Grāvis arī atzina, ka sociālie dienesti, diemžēl, nereti šo informējošo funkciju pilda ļoti vāji.
Irina Rulle, kas vada biedrību "Saule" cilvēkiem ar intelektuālās attīstības traucējumiem, stāstīja, ka tuvinieki piedzīvo milzīgu šoku, uzzinot, ka viņu radiniekam ir uzstādīta garīgas saslimšanas diagnoze, un tobrīd atbalsts un izglītošana visvairāk nepieciešami tieši ģimenes locekļiem. Viņu papildināja Liāna Velka, kura vada biedrību, kas atbalsta ģimenes, kurās aug bērni ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem. L.Velka uzsvēra, ka pats ļaunākais, kas var notikt - ir ģimenes iziršana, jo tā nav spējusi tikt galā ar psiholoģisko spriedzi. Savlaicīgi sniegts atbalsts un informācija par slimnieka aprūpi palīdzētu ģimenei tikt pāri psiholoģiskajai krīzei.
Diskusijā tika uzsvērts, ka tuvinieki, nemācēdami palīdzēt garīgi slimajam, var nodarīt pāri ne vien sirdzējam, bet arī paši sev. Nereti tuvinieki vai nu novēršas no slimā, vai arī pārmērīgi to žēlo, kas ne vienā, ne otrā gadījumā neuzlabo sirdzēja veselības stāvokli. Tāpat raksturīgi, ka tuvinieki, nesaņemdami atbalstu un padomu no zinošiem speciālistiem vai līdzīga likteņa piemeklētiem cilvēkiem, bēg no problēmām sākot lietot apreibinošas vielas vai arī ieslīgst smagā depresijā.
Psihoneiroloģiskās slimnīcas "Ģintermuiža" vadītājs Uldis Čāčus pastāstīja, ka Jelgavā jau trešo gadu tiek realizēts projekts, kurā cilvēki ar psihiskām problēmām tiek aprūpēti mājas apstākļos. Projekts paredz arī tuvinieku izglītošanu, lai viņi varētu atbalstīt un aprūpēt slimo, kas dzīvo ģimenē. Rezultāti ir iepriecinoši – trīs gadu laikā projektā iesaistītie pacienti ne reizi nav stacionēti slimības saasinājuma dēļ. Tas apliecina tuvinieku atbalsta lielo lomu garīgi nevesela cilvēka aprūpē.
Visi diskusijas dalībnieki vienojās kopējā viedoklī, ka sabiedrība ir pārāk maz informēta par iespējām palīdzēt cilvēkiem ar psihiskām problēmām. Saslimušo ievietošana stacionāros ir ārkārtējs mērs, kuru daudzos gadījumos var aizvietot ar mājas aprūpi, slimnieku uzturēšanos dienas centros vai grupu dzīvokļos, kuros iespējams saņemt arī ārstniecisku palīdzību.
Sabiedrības veselības aģentūra apņēmās apkopot informāciju par pieejamiem aprūpes pakalpojumiem cilvēkiem ar garīgās veselības traucējumiem un viņu tuviniekiem, kā arī apsvērt iespējas šo informāciju darīt zināmu gan veselības aprūpes sistēmas speciālistiem, gan plašai sabiedrībai. Tāpat SVA speciālisti uzsvēra nepieciešamību turpināt strādāt pie tā, lai mazinātu sabiedrībā valdošos stereotipus pret cilvēkiem ar garīgās veselības problēmām, kā arī iesaistīties likumdošanas pilnveidošanā, kas uzlabotu garīgi slimo nodarbinātības iespējas.
