RSU pētījums: cukura ierobežošana var glābt dzīvības
Eurostat 2024. gada dati liecina, ka Latvijā sešiem no desmit iedzīvotājiem ir liekais svars vai aptaukošanās; salīdzinoši – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 50,6% (Latvijā 59%). Novērota arī tendence aptaukošanās izplatības pieaugumam tieši bērnu un jauniešu vidū, kas rada aizvien lielāku slogu veselības aprūpes sistēmai, kā arī ilgtermiņā samazina iedzīvotāju dzīves kvalitāti un darba produktivitāti. Viens no galvenajiem aptaukošanās cēloņiem ir pārmērīgs cukura patēriņš ikdienā, kas veicina arī mutes veselības problēmas, mentālās veselības traucējumus, sirds un asinsvadu slimības, diabētu un vēzi. Reaģējot uz satraucošām tendencēm Latvijas sabiedrības veselības rādītājos, RSU Sabiedrības veselības institūts ir veicis pētījumu “Cukura lietošanas samazinājuma sagaidāmā ietekme uz sabiedrības veselību un ekonomiku”.
Starptautiskie dati liecina, ka Latvijas iedzīvotāji dienā ar uzturu uzņem vidēji 80g cukura, 3 reizes pārsniedzot ieteicamo dienas devu – 25–30g dienā –, kam ir nopietnas sekas – pēc Veselības ministrijas apkopotajiem datiem 2023. gadā gandrīz puse nāves gadījumu (43%) Latvijā saistīti ar neveselīgu dzīvesveidu – nepareizu uzturu, smēķēšanu, alkoholu un mazkustīgumu. Turklāt teju ceturtā daļa nāves gadījumu Latvijā saistāma tieši ar neveselīgiem uztura paradumiem (24%), pārspējot tabakas un alkohola lietošanas, kā arī mazkustīga dzīvesveida riskus.
RSU vadošā pētniece un zobārste Dr. Ilze Maldupa vērš uzmanību: “Situācija ir tik nopietna, ka varam to saukt par slēptā cukura pandēmiju, jo patērētājs bieži tiek maldināts vai nav ieinteresēts iedziļināties produkta patiesajā sastāvā, tā dodot iespēju mārketinga aktivitātēm un sabiedrības pieņēmumiem radīt maldīgu priekšstatu par produktu veselīgumu. Bieži ražotāji izmanto tādus saukļus kā “bez pievienota cukura”, “piemērots no 6 mēnešu vecuma”, “nesatur konservantus”, “satur bioloģiskus produktus”, “bagātināts ar vitamīniem un minerālvielām”, tā panākot, ka katrs mīlošs vecāks, gribot savam bērnam to labāko, atvēlēs naudiņu tieši šiem produktiem. Tādēļ arī cena ir viens no līdzekļiem, kā mazināt neveselīgo produktu patēriņu, palīdzot iedzīvotājiem pieņemt veselībai labvēlīgākas izvēles.”
Lai efektīvi risinātu pārmērīga cukura patēriņa problēmu, nepieciešama visaptveroša un ilgtspējīga cukura nodokļu politika, kas kopā ar citām aktivitātēm sabiedrībā veidotu uztura paradumus, kas attur no cukuru saturošu produktu lietošanas un veicina veselīgākas izvēles. Tas ne vien glābtu dzīvības, bet arī samazinātu veselības aprūpes izmaksas un pagarinātu kvalitatīvi nodzīvotos dzīves gadus, kas šobrīd Latvijā ir zemākajā līmenī Eiropā. Šī problēma ir aktuāla arī citur, piemēram, Lietuvā no nākamā gada ir plānots ieviest nodokli ne tikai bezalkoholiskajiem dzērieniem, bet arī piena produktiem.
Sarunu festivāla LAMPA ietvaros 21. jūnijā plkst. 14.00–15.00 norisināsies diskusija "Kā finansēt ilgtspējīgu sabiedrības veselību?", kurā dažādu jomu eksperti analizēs sabiedrības veselības aktuālākos izaicinājumus un pārrunās efektīvus risinājumus, kā ierobežot neveselīgas pārtikas patēriņu, vienlaikus samazinot slogu uz veselības budžetu.
Diskusijas mērķis: izcelt fiskālos risinājumus kā centrālo instrumentu ilgtspējīgas sabiedrības veselības finansēšanā un veicināšanā. Diskusijā tiks analizēts, kā cukura saturošu pārtikas produktu aplikšana ar nodokli – var ne tikai samazināt neveselīgu produktu patēriņu un veicināt sabiedrības veselību, bet arī radīt papildus ieņēmumus valsts budžetā. Diskusijas mērķis ir arī rosināt dialogu par to, kā praktiski ieviest šādus instrumentus Latvijā – kāds būtu to optimālais apmērs, mērķgrupas, sabiedrības informēšana un atbalsta mehānismi.
