ROŽU AUGĻI
droga, ko iegūst galvenokārt no rudās (Rosa cinnamomea), krokainās (R. rugosa), dzeloņainās (R. acicularis), Begera (R. beggeriana), Fedčenko (R. fedtschenkoana) un Daurijas rozes (R. davurica). LPSR mežos, krūmājos aug rudā roze, dzīvžogos audzē rudo un krokaino rozi. Ievāc kaitēkļu nebojātus, nogatavojušos rožu augļus un tūlīt žāvē karstumā (90-100°), labi vēdinot. Var uzglabāt 1-2 gadus. Droga jāizžāvē 1 dienā. Pēc žāvēšanas no veseliem augļiem noberž un atdala kauslapas. Pirms žāvēšanas rožu augļus var arī attīrīt no riekstiņiem. С vitamīna daudzumam (pēc PSRS Valsts farmakopejas prasībām) jābūt veselos augļos ne mazāk par 1% , attīrītos - par 2% , pulverī - par 1,6% . Droga satur arī B2 un K vitamīnu, flavonoīdus ar P vitamīna aktivitāti, karotīnu, pektīnvielas, organiskās skābes, cukurus.
Gatavo tējas, uzlējumus, ekstraktus, zirnīšus, dražejas, sīrupu, pulveri, tabletes. Lieto profilaktiski un par ārstniecības līdzekli pret hipovitaminozi. No suņu rozes (R. canina), dzeloņkrūmu (R. corymbifera), tūbainās (R. tomentosa), Kokandas (R. kokanica), Zangezuras (R. zangezura), daudzziedu (R. floribunda) un smiltāju rozes (R. psammophyla) augļiem gatavo preparātus holosasu (lieto par žultsdzinēju līdzekli) un karotolīnu (lieto apdegumu, čūlu, ekzēmu, izgulējumu ārstēšanai). No visu rožu sugu riekstiņiem iegūst eļļu, ko lieto trofisko čūlu, dermatožu, sasprēgājumu, izgulējumu ārstēšanā, kolīta gadījumā. Att.
