Rotavīrusu infekcija Latvijā 2010.gadā
Aizvadītajā gadā Latvijā reģistrēts 3261 saslimšanas gadījums ar rotavīrusu. Latvijā rotavīrusu infekcijas gadījumi sastāda vienu trešdaļu no visiem reģistrētajiem akūtu zarnu infekcijas slimību gadījumiem. Turklāt, pēdējo 10 gadu laikā Latvijā novērots izteikts rotavīrusu infekcijas pieaugums ar lielāko gadījumu skaitu 2010. gadā, kad reģistrēti 189,46 saslimušie uz 100 000 iedzīvotāju.
2010.gadā, salīdzinot ar 2009.gadu, gadījumu skaits palielinājās par 3%, bet salīdzinājumā ar vidējo iepriekšējos 5 gados reģistrēto gadījumu skaitu, novērots pieaugums par 37%. Jāatzīmē, ka pārsvarā (97%) tiek ziņots par hospitalizētiem pacientiem, līdz ar to patiesais saslimušo skaits ir krietni lielāks.
2010.gada beigās (novembris – decembris) rotavīrusu infekcijas izplatība ievērojami pieauga: novērots reģistrēto gadījumu skaita pacēlums, bez tam Latvijas Infektoloģijas centrā laboratoriski izmeklēto paraugu vidū 50-60% paraugos konstatēta rotavīrusu klātbūtne (pirmajos 10 mēnešos rotavīrusi tika atklāti vidēji 30% izmeklēto paraugu).
Rotavīrusu enterīta gadījumi tika reģistrēti visā valsts teritorijā, tomēr ievērojami lielāka procesa intensitāte novērota Latgales un Rīgas reģionos.
Analizējot saslimstību pēc vecuma, konstatēts, ka lielākais saslimušo skaits – 1931 (59,2% no kopskaita) - tika novērots bērniem līdz 2 gadu vecumam, sevišķi vecumā no 6 līdz 23 mēnešiem.
Jaunākais ar rotavīrusu enterītu saslimušais bija 6 dienu vecs bērns, vecākais – 92 gadu veca sieviete. Par vienu gadu jaunāku saslimušo vidējais vecums – 7 mēneši.
Analizējot saslimstību dažādās dzimumvecuma grupās, var secināt, ka pirmsskolas vecumā zēni slimo biežāk nekā meitenes, bet jau no skolas vecuma saslimstības līmenis sievietēm ir augstāks nekā vīriešiem visās vecuma grupās, izņemot vecuma grupu 40-49. Pieaugušo vidū augstāka saslimstība sievietēm ir izskaidrojama ar viņu biežākiem kontaktiem ar maziem bērniem.
Rotavīrusu infekcija ir akūta vīrusu infekcijas slimība, kurai raksturīgs galvenokārt gremošanas trakta gļotādas iekaisums. Rotavīrusu enterīta galvenās klīniskās pazīmes ir akūts sākums, vemšana, bieža vēdera izeja ar ūdeņainiem izkārnījumiem, slikta dūša, sāpes vēderā, galvassāpes, vājums, slikta apetīte, paaugstināta ķermeņa temperatūra. Samērā bieži sastopams arī vienlaicīgs augšējo elpceļu iekaisums (iesnas, klepus). Rotavīrusu infekcijas simptomi parādās 15 stundu līdz 7 dienu laikā pēc inficēšanās, parasti 1 - 2 dienu laikā. Slimība bīstama zīdaiņiem un maziem bērniem izteiktas dehidratācijas dēļ. Rotavīrusi ir galvenais smagu akūtu gastroenterītu cēlonis bērniem, visā pasaulē katru gadu izraisot ap 527 000 nāves gadījumu.
Rotavīrusu infekcija ir ļoti kontagioza un to izraisošie vīrusi dažādos ārējās vides objektos spējīgi saglabāt dzīvotspēju no 10-15 dienām līdz vienam mēnesim. Izplatīšanās ceļš – sadzīves kontakta, bet dažreiz iespējama infekcijas pārnešana arī gaisa - pilienu vai gaisa - putekļu ceļā. Infekcijas ierosinātājs izdalās no cilvēka organisma ar fekālijām. Slimnieks vai vīrusu nēsātājs, neievērojot personīgo higiēnu, ar infekcijas slimības ierosinātāju kontaminē ūdeni, pārtiku, apkārtējās vides priekšmetus.
Vissvarīgākā nozīme infekcijas izplatības ierobežošanai ir personīgās higiēnas ievērošana. Cilvēki, kuriem ir akūtas zarnu infekcijas simptomi, nedrīkst nodarboties ar pārtikas produktu gatavošanu, transportēšanu, apmeklēt organizētus kolektīvus, īpaši bērnu iestādes. Organizētos kolektīvos nepieciešams ievērot tīrīšanas un dezinfekcijas režīmu.
Ilze Mežniece
