Rūpes par sirds veselību ir pacientu un mediķu kopdarbs. Jaunākās medicīnas iespējas palīdz uzlabot pacientu dzīves kvalitāti un dzīvildzi, taču nozīmīgas ir arī valsts nostādnes un sabiedrības izpratne par veselību veicinošiem paradumiem. Cilvēkiem vairāk ir jāapzinās ne tikai nepieciešamība slimības gadījumā precīzi sekot norādītajai terapijai, bet arī ēšanas, dzīvesveida un fizisko aktivitāšu nozīmīgā loma. Tāds ir “Veselības centru apvienības” (VCA) rīkotās Baltijā lielākās starpdisciplinārās kardioloģijas konferences “MISIJA: SIRDS” darba secinājums. Konferencē piektdien Rīgā uzstājās spoži nozares eksperti – vadošie ārsti, profesori un praktiķi no lielākajām veselības aprūpes iestādēm, un tajā piedalījās vairāk nekā 500 ģimenes ārsti, kardiologi, neirologi, farmaceiti un citi medicīnas speciālisti no visas Latvijas. 

“Sirds un asinsvadu veselība ir būtiskākā tēma veselības aprūpē, ko pašlaik no jauna prioritizē topošais kopā ar nozari izstrādājamais Veselības ministrijas rīcības plāns. Šī konference dod iespēju profesionāļiem satikties, dalīties pieredzē un stiprināt sadarbību. Vislabāk varam palīdzēt, strādājot kopā, – prieks, ka sadarbojamies ar pasākuma organizatoriem. Tikai šādā valsts un privātā aprūpes sniedzēja sadarbībā kopā varam attīstīt un uzlabot veselības aprūpi Latvijā,” atklājot konferenci, atzīmēja Nacionālā veselības dienesta direktors Āris Kasparāns. 

“VCA ir pieredzējis spēlētājs Latvijas medicīnā un pieejamākais veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējs valstī. Esam attīstījuši arī spēcīgu kardioloģijas virzienu – mūsu 26 klīnikās darbojas 47 kardioloģijas dienesta kabineti dažādos Latvijas reģionos, un mēs veicam vairāk nekā 150 000 kardioloģisko izmeklējumu katru gadu. Mūsu komandā strādā teju simts kardioloģijas profesionāļu, un sadarbībā ar universitātēm īstenojam rezidentu programmu, kā arī apmācām jaunos kardiologus. Tādējādi jau šobrīd ar VCA esošo profesionālo kapacitāti un infrastruktūru esam būtisks sadarbības partneris gan valsts, gan pašvaldību slimnīcām, palīdzot pacientiem saņemt viņiem nepieciešamo diagnostiku un ārstēšanu. Mūsu mērķis, strādājot Latvijas medicīnas izaugsmei, ir nodrošināt mūsdienīgu augstas kvalitātes pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem, uzlabojot Latvijas sabiedrības kvalitatīvu dzīvildzi,” norāda VCA valdes priekšsēdētāja Iveta Lāce. 

Plašais konferencē aplūkoto tēmu loks aptvēra dažādas medicīnas jomas. Kardiologi dalījās ar aktuāliem pētījumu datiem par mirdzaritmijas, hiperholesterinēmijas, iekaisuma un aterosklerotisko pangu ārstēšanu, neirologi, ginekologi un citi speciālisti pievērsa uzmanību starpdisciplināri uzlūkojamo problēmu skaidrojumam, kā arī hroniska stresa ietekmei uz sirds veselību. Tika akcentētas daudzveidīgas ambulatorās ārstēšanās un laboratorisko izmeklējumu jaunākajās iespējas, moderno tehnoloģiju loma diagnostikā, sirds ritma uzraudzībā un citas nozīmīgas tēmas.    

“Liela loma cilvēka veselībā ir līdzestībai – tas ir, ikdienas paradumiem: nesmēķēt, ēst pārdomāti, nodarboties ar fiziskām aktivitātēm un regulāri pārbaudīt savu veselību. Ievērojot šīs komponentes un papildinot tās ar moderniem terapijas veidiem, tehnoloģiju sniegtajām iespējām un personalizētu aprūpi, izredzes dzīvot ilgi un kvalitatīvi ir ievērojami lielākas,” atzina viens no Latvijas izcilākajiem kardiologiem, Latvijas Universitātes profesors, Dr. med., P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis. Konferencē “MISIJA: SIRDS” viņš iepazīstināja ar visjaunākajām  atziņām par sirds un asinsvadu slimību ārstēšanu, ko tikko guvis Eiropas Kardiologu biedrības kongresā. 

Sirds un asinsvadu slimības ir galvenais mirstības cēlonis Latvijā – ik gadu sirds veselības problēmas noved pie aptuveni 16 tūkstošu cilvēku nāves. Tā ir puse no visiem mūsu valstī mirušajiem. Veselības aprūpē nav izstrādāta koordinēta pieeja, kas ļautu savlaicīgi atklāt saslimšanu, novērst pacienta veselības pasliktināšanos vai pat pāragru nāvi. Šo problēmu paredzēts risināt šobrīd Latvijā topošā Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānā 2025.–2027. gadam. Tajā īpašs uzsvars tiek likts uz profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un profesionāļu kompetenču stiprināšanu. Pacientu veselības uzraudzībā pieaugs ambulatoro centru loma, tādēļ tiem jābūt gataviem piedāvāt mūsdienīgu medicīnisko aprūpi.  

Konferencē ar lekcijām uzstājās spoži nozares eksperti – vadošie ārsti, profesori un praktiķi no lielākajām veselības aprūpes iestādēm. To vidū LU profesors, Dr. med., P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs Andrejs Ērglis, RSU profesors, Dr. med., P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Oskars Kalējs, LU profesors, Dr. med., P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas kardiologs, LU Kardioloģijas un Reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks Gustavs Latkovskis, Dr. med., LU asociētais profesors, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra kardiologs Kārlis Trušinskis, "Centrālā laboratorija" padomes locekle, laboratorijas speciāliste, Rīgas Stradiņa Universitātes asociētā profesore Jeļena Storoženko, kardiologs “Veselības centru apvienībā” Alberts Bērziņš, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas rezidents kardioloģijā, ārsts "Veselības centru apvienībā" Māris Lapšovs, neirologs, RSU docētājs, Neiroloģijas dienesta vadītājs “Veselības centru apvienībā” Jānis Mednieks, RSU prof. em., Dr. med., psihoterapijas un psihosomatikas ārste Ziemeļeiropas Mentālās veselības centrā Gunta Ancāne, RSU profesors, Dr. med., neirologs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīnikas vadītājs Guntis Karelis, ginekoloģe, dzemdību speciāliste, Ginekoloģijas dienesta vadītāja “Veselības centru apvienībā”, RSU docētāja Karlīna Elksne, sertificēta farmaceite, “Mēness aptieka” valdes locekle, Latvijas Farmaceitu biedrības valdes locekle Jeļena Petrišina un citi.