Rimšēvičs: Nedrīkst sasaistīt nodokļu reformu un risinājumus veselības aprūpes finansēšanai

Rīga, 13.jūn., LETA. Nedrīkst sasaistīt nodokļu reformu un risinājumus veselības aprūpes finansēšanai, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs.

"Skumīgi, ka šīs lietas tiek sasaistītas kopā," sacīja Latvijas Bankas prezidents, uzsverot, ka būtu nepieciešams ļaut nodokļu reformai strādāt, sagaidīt, kad tā dod rezultātus un tad naudu sadalīt.

Rimšēvičs uzskata, ka valdībai patlaban ir vēlme ātri atrisināt tekošās problēmas, neatrisinot finansējumu veselības aprūpei ilgtermiņā. Viņš situāciju salīdzināja ar pavasarī iestādītu tomātu stādiņu, kuru jūnijā, nesagaidot ražu, izrauj.

Latvijas Bankas vadītājs pauda viedokli, ka valdības apsvērtie risinājumi, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokli un sociālajām iemaksām, ir "nenormāli sarežģīti administrējami", dotu krietni mazāk naudas veselības aprūpei nekā Latvijas Bankas piedāvātais risinājums par obligāto apdrošināšanu, turklāt tas nozīmētu ielikt naudu nesakārtotā veselības sistēmā.

Viņš uzsvēra, ka Latvijas Bankas piedāvājumu, kas dotu papildu 300-380 miljonus eiro veselības aprūpei, ir iespējams realizēt ātri, nosakot tarifus, pakalpojumu grozus un izveidojot apdrošināšanu. Turklāt šāda veselības aprūpes finansēšanas sistēma būtu solidārāka nekā pašreiz spēkā esošā.

Kā ziņots, Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS) "Rīta panorāmā" sacīja, ka šodien un rīt partijām ir jāpasaka gala vārds attiecībā uz iespējamo risinājumu veselības nozares finansēšanai. "Būtu jau vienkārši valdībā pieņemt lēmumu, bet vasarā jābūt arī deputātu sēdēm, jāpieņem parlamentā, kas ir iespējams tikai tad, ja ir stingra vienošanās," uzsvēra Kučinskis, piebilstot, ka politiķiem ir jārēķinās ar saviem partneriem un jābūt zināmai elastībai.

Premjers atzina, ka viņu baida ideja par kaut kā atlikšanu. To viņš nevēlētos un šajā gadījumā piekrīt Latvijas Bankas argumentiem, ka tam nebūtu nekāda efekta. Kučinskis drīzāk atbalstītu lielāku progresivitāti atsevišķos jautājumos.

Pagaidām kā prioritārs risinājums veselības aprūpes finansējuma palielināšanai tiek vērtēts sociālo iemaksu pieaugums par vienu procentpunktu, kura maksājumu uz pusēm dalītu darba devēji un ņēmēji. Savukārt mikrouzņēmuma režīmā strādājošajiem un citiem varētu tikts noteikts minimālais maksājums no 10-20 eiro, izriet no premjera sacītā.