Rīgas Austrumu slimnīcā diskutēja par iespējām dzemdes kakla vēža izskaušanai Latvijā

Šī gada 21. aprīlī Rīgas Austrumu slimnīcā norisinājās zinātniskā sēde “Latvija ceļā uz dzemdes kakla vēža izskaušanu”, vienkopus pulcējot tuvu 200 nozares profesionāļu, lai pārrunātu dzemdes kakla vēža preventīvo pasākumu efektivitāti un jaunākās diagnostikas un ārstēšanas iespējas.

Rīgas Austrumu slimnīca ir vadošā medicīnas iestāde Latvijā, kas nodrošina dzemdes kakla vēža pēcskrīninga izmeklējumus, kā arī ļaundabīgu izmaiņu gadījumā – atbilstošu diagnostiku un ārstēšanu.  Zinātnisko sēdi atklāja un tajā piedalījās arī Valsts prezidenta kundze un ginekoloģe Andra Levite, runājot par Pasaules Veselības organizācijas stratēģiju dzemdes kakla vēža izskaušanai pasaulē. Vizītes ietvaros prezidenta kundze apmeklēja arī Rīgas Austrumu slimnīcas stacionāra “Gaiļezers” Kolposkopijas kabinetu, kur, pateicoties sertificētiem, pieredzējušiem kolposkopijas speciālistiem un augstas klases iekārtām, jau 10 gadu garumā tiek nodrošināta maksimāli augsta izmeklējumu kvalitāte, Ginekoloģijas klīniku, Ķirurģijas dienas stacionāru un Operāciju bloku. Savukārt stacionārā “Latvijas Onkoloģijas centrs” viņa apskatīja staru terapijas un brahiterapijas kabinetus, tajā skaitā staru terapijas iekārtas (lineāros paātrinātājus) un Ķīmijterapijas dienas stacionāru.

“Cilvēki dzīves laikā saskaras ar dažādām slimībām, kuru pilnīga izārstēšana joprojām nav iespējama, taču dzemdes kakla vēzis nav viena no tām. Ir zināms, ka teju visos gadījumos šīs slimības izraisītājs ir cilvēka papilomas vīruss (CPV). Savlaicīgi atklājot inficēšanos ar augsta riska CPV, ir iespējams mazināt risku saslimt ar dzemdes kakla vēzi. Rīgas Austrumu slimnīcā ir pieejamas mūsdienīgas iekārtas, tiek veikti gan kvalitatīvi dzemdes kakla vēža pēcsrkīninga izmeklējumi, gan arī nodrošināta pasaules standartiem atbilstoša diagnostika un ārstēšana, ko veic kompetentie un zinošie speciālisti. Taču šīs slimības izskaušanā nepietiek vien ar visu iepriekš minēto, ja pati sieviete neveic dzemdes kakla vēža skrīningu. Aicinu ikvienai sievietei rūpēties par savu veselību, regulāri veicot šo izmeklējumu. Tikai tā ir iespējams gūt sirdsmieru par savu veselību vai savlaicīgi uzsākt ārstēšanos,” pauda Valsts prezidenta kundze, ginekoloģe Andra Levite.

Zinātniskajā sēdē piedalījās vairāki Rīgas Austrumu slimnīcas ārsti:

• Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Ķīmijterapijas dienas stacionāra onkoloģe-ķīmijterapeite asoc. prof. Alinta Hegmane iezīmēja ārstu redzējumu par to, kur Latvija atrodas ceļā uz dzemdes kakla vēža izskaušanu;
• Ginekoloģe, Kolposkopijas biedrības priekšsēdētāja Kristīne Pčolkina aktualizēja primārā CPV skrīninga ieviešanas nozīmīgumu Latvijā;
• Ginekoloģijas klīnikas vadītāja asoc. prof. Jana Žodžika runāja par kolposkopijas lomu primārā citoloģijas un CPV testēšanas skrīninga programmā;
• Onkoķirurģijas klīnikas Onkoginekoloģijas nodaļas vadītājs Androniks Mitļdžans skaidroja, kādi ir galvenie dzemdes kakla vēža ķirurģiskās ārstēšanas principi;
• Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas Staru terapijas klīniskā daļas radioloģe-terapeite Zane Ruduša stāstīja par staru terapijas iespējām šīs onkoloģiskās slimības ārstēšanā;
• Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Ķīmijterapijas dienas stacionāra onkoloģe-ķīmijterapeite Žanete Zvirbule runāja par aktualitātēm dzemdes kakla vēža sistēmiskajā terapijā;
• Onkoķirurģijas klīnikas Onkoginekoloģijas nodaļas ginekoloģe Arta Spridzāne informēja par pacientu novērošanas procesu pēc dzemdes kakla vēža terapijas.

Zinātnisko sēdi vadīja: Rīgas Austrumu slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja asoc. prof. Jana Žodžika, ginekoloģijas un dzemdniecības galvenā speciāliste prof. Dace Rezeberga un Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Ķīmijterapijas dienas stacionāra onkoloģe-ķīmijterapeite asoc.prof. Alinta Hegmane. Konferenci organzēja profesionālās tālākizglītības centrs “Aslimnīcas Mācību centrs”. Dalība tajā bija bez maksas.

“Ceļā uz izcilību ir vairākas pieturas. Šis pasākums ir viena no tām, kur visiem dalībniekiem ir iespēja dalīties pieredzē un zināšanās par tik būtisko un aktuālo tēmu – dzemdes kakla vēža izskaušanu. Man ir patiess gandarījums, ka Rīgas Austrumu slimnīca ir vieta, kur tiek organizēta tik plaša mēroga zinātniskā sēde. Mums, veselības aprūpes nozares pārstāvjiem, ir svarīgi, lai mūsu Latvijas sievietes būtu veselas, laimīgas un dzīvotu ilgāk,” zinātniskās sēdes atklāšanā sacīja Rīgas Austrumu slimnīcas valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Aleksejs Višņakovs.

Dzemdes kakla vēzis ir viena no retajām onkoloģiskajām slimībām, kas ir pat pilnībā novēršama. Šajā virzienā arī zinātnē ir daudz strādāts, kā rezultātā ir atklātas vairākas veiksmīgas profilakses metodes. Primāri tā ir vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusu (CPV), kā arī dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņu skrīninga veikšana. Vakcināciju pret CPV visefektīvāk ir veikt pusaudžiem – meitenēm un zēniem pirms dzimumdzīves uzsākšanas. Skrīninga gadījumā tiek meklētas pirmsvēža izmaiņas. Ir pierādīts, ka sievietēm vecumā no 25 līdz 70 gadiem ievērojami pieaug risks veidoties nopietnām pirmsvēža un ļaundabīgām pārmaiņām, kas skar dzemdes kaklu. Daudzus gadus kā vienīgais izmeklējums nelabvēlīgu pirmsvēža pārmaiņu konstatēšanai bija citoloģiskā analīze jeb uztriepes paņemšana no dzemdes kakla.

“Skrīninga mērķis ir atrast un likvidēt dzemdes kakla pirmsvēža izmaiņas. Dažkārt tiek savlaicīgi atklātas ļaundabīgas dzemdes kakla izmaiņas, kad tās ir pašā sākuma stadijā, un šūnu izplatīšanās ir vēl mikroskopiska. Tādā gadījumā veic elektroekscīziju, pilnībā sievieti izārstējot no šīs ļaundabīgās slimības. Savukārt, ja audzējs jau ir izplatījies un apmēros kļuvis lielāks, tiek pielietota gan ķirurģiska ārstēšana, gan arī ķīmijterapija un staru terapija,” norāda Rīgas Austrumu slimnīcas ginekoloģijas un dzemdniecības galvenā speciāliste prof. Dace Rezeberga.

Taču ir izpētīts, ka, jau sākotnēji identificējot dzemdes kakla pirmsvēža  un ļaundabīgo izmaiņu izraisītāju CPV, daudz precīzāk var iegūt informāciju par sievietēm, kuras ir pakļautas lielākam pirmsvēža izmaiņu rašanās riskam. Jaunā skrīninga pieeja, kas Latvijā tiek īstenota jau kopš pagājušā gada jūlija, paredz, ka sievietēm vecumā no 25 līdz 29 gadiem joprojām tiek paņemta citoloģiskā uztriepe, savukārt vecumā no 30 gadiem – veic CPV testēšanu.

“Pēdējos gados notikusi dzemdes kakla vēža sistēmiskās terapijas strauja attīstība. Klasiskajai ķīmijterapijai pievienojušies   mērķterapijas preparāti – angioģenēzes inhibitori, kas pieejami arī Latvijā un imūnterapija, kas ļauj ārstēt pacientes atbilstoši starptautiskām vadlīnijām un vienlaikus rūpēties par turpmākās dzīves kvalitātes saglabāšanu,” saka Rīgas Austrumu slimnīcas Ķīmijterapijas un hematoloģijas klīnikas Ķīmijterapijas dienas stacionāra onkoloģe-ķīmijterapeite Žanete Zvirbule.

CPV – viens no galvenajiem dzemdes kakla vēža izraisītājiem

CPV ir infekcijas slimība, ar kuru ir iespēja inficēties ikvienam cilvēkam, kurš kaut reizi mūžā ir bijis seksuālā kontaktā. Īpaši izplatīta tā ir gados jaunāku, vecumā līdz 30 gadiem, cilvēku vidū. Pārejoša CPV infekcija dzemdes kakla vēzi neizraisa, palielināts risks ir tikai tām sievietēm, kuras ar CPV slimo jau ilgstoši. Ja skrīninga analīzes uzrāda izmaiņas, tad situācijas precizēšanai ir jāveic kolposkopija.

Kolposkopija ir ļoti svarīgs etaps dzemdes kakla vēža profilaksei. Ar speciālu aparātu jeb kolposkopu, kas ir kā mikroskops, tiek apskatīts dzemdes kakls palielinājumā.

“Ja tiek konstatētas vidējas vai smagas pirmsvēža izmaiņas, tad kolposkopa kontrolē tiek veikta elektroekscīzija jeb izmainītās gļotādas daļas izgriešana, tādējādi ievērojami samazinot risku veidoties ļaundabīgām izmaiņām nākotnē. Zinātnieki ir pierādījuši, ka no brīža kad CPV inficē veselu šūnu līdz brīdim, kad tajā rodas ļaundabīgas izmaiņas, paiet vismaz 10 līdz 15 gadi. Tas ļauj savlaicīgi konstatēt pirmsvēža izmaiņas un tās laikus novērst,” uzsver Rīgas Austrumu slimnīcas Ginekoloģijas klīnikas vadītāja asoc. prof. Jana Žodžika.  

Kolposkopija ir subjektīva metode, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai to veiktu īpaši apmācīti un pieredzējuši ārsti. Latvija un Lielbritānija ir vienas no retajām valstīm, kur nepieciešams sertifikāts, lai ārsts būtu tiesīgs veikt šo izmeklējumu. Līdzīgi kā citās Eiropas valstīs, arī pie mums veikto skrīningu izmeklējumi tiek koncentrēti tajos centros jeb ārstniecības iestādēs, kur tiek nodrošināta onkoloģisko pacientu ārstēšana un aprūpe. Latvijā tās ir 3 vietas: Rīgas Austrumu slimnīca, kā arī Liepājas un Daugavpils Reģionālās slimnīcas. Rīgas Austrumu slimnīcas Kolposkopijas kabinets ir vadošais valstī, kur ik gadu tiek veikti aptuveni 3000 izmeklējumi, kā arī apmācīti citi valsts speciālisti.

Saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā – joprojām augsta

Neraugoties uz valsts apmaksāta skrīninga iespējām un vakcināciju pret CPV, saslimstība ar dzemdes kakla vēzi Latvijā joprojām ir augsta. Lai arī atsaucība uz skrīningu pieaug, vēl aizvien ir liela daļa sieviešu, kuras šo izmeklējumu neveic.

“Var jau, protams, ieviest visjaunākās metodes, bet, ja iedzīvotāji nebūs atsaucīgi, tās nedarbosies. Ir veikts pat pētījums ar mērķi apzināt, kuras ir tās sabiedrības grupas, kas neveic skrīninga izmeklējumu. Tika noskaidrots, ka visbiežāk tās ir dāmas vecumā pēc 50 gadiem, kuras dzīvo attālākos lauku reģionos, tāpat arī sievietes no sociālā riska grupām. Tomēr viņu vidū ir arī labi situētas sievietes, kas ieguvušas augstāko izglītību, taču aizņemtības dēļ skrīningu nav veikušas. Nereti mēs ļoti vēlamies rūpēties par kādu citu, bet diemžēl aizmirstam par pašu galveno – savu veselību,” pauž asoc. prof. Jana Žodžika.

Pavisam nesen ir noslēdzies otrs pētījums. Tā ietvaros tika izmantoti paštesti un sievietēm pašām bija iespēja noteikt CPV klātbūtni organismā. Savāktie paraugi tika analizēti Rīgas Austrumu slimnīcas Nacionālajā mikrobioloģijas references laboratorijā. Pētījumā iesaistītie eksperti ir pateicīgi ikvienai sievietei, kas izmanto iespēju piedalīties šādās izpētēs, jo tas palīdz saprast, kā labāk realizēt dzemdes kakla vēža profilakses pasākumus Latvijā, lai aptvertu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju.

“Onkoloģijas jomā multidisciplināras komandas darbs ir ļoti svarīgs. It īpaši staru terapijā, jo pacienta ārstēšanas procesā ir iesaistīti dažādi speciālisti – sākot ar radiologu terapeitu, onkologu ķīmijterapeitu, onkologu ginekologu, radiologu, anesteziologu, medicīnas fiziķi, inženieri, radiologu asistentu un beidzot ar māsu un slimnieku kopēju,” pauž Rīgas Austrumu slimnīcas Terapeitiskās radioloģijas un medicīnas fizikas klīnikas Staru terapijas klīniskā daļas radioloģe-terapeite Zane Ruduša.

Ārsti atgādina – gadījumā, ja sievietei ir kādas sūdzības, neatkarīgi no skrīninga rezultātiem, piemēram, par dzemdes asiņošanu, noteikti ir jāvēršas pie ginekologa un jāveic izmeklējumi.