Rīcības plāna sirds un asinsvadu veselības pacientu centrētas, integrētas un visaptverošas aprūpe uzlabošanai fokusā 3 virzieni
Veselības ministrija, lai būtiski samazinātu mirstību no sirds un asinsvadu slimībām (SAS), kas joprojām ir galvenais nāves cēlonis Latvijā, sadarbībā ar profesionālajām nozares organizācijām izstrādājusi un nodod sabiedriskajai apspriešanai Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plānu 2025.–2027. gadam. Plāns paredz uzlabot profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī stiprināt ārstniecības personu kompetences, nodrošinot uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi.
"Sirds un asinsvadu slimības Latvijā joprojām ir galvenais nāves cēlonis, ar šo rīcības plānu un tajā ietverto pasākumu kopumu speram nozīmīgu soli pretī tam, lai ikvienam Latvijas iedzīvotājam būtu pieejama savlaicīga diagnostika, efektīva ārstēšana un kvalitatīva aprūpe. Vēl svarīgāk – būtiska nozīme ir profilaksei, sabiedrības paradumu maiņai fokusēties uz veselīgu dzīvesveidu un atbildību par savu veselību. Mūsu mērķis ir ne tikai pagarināt dzīvi, bet arī uzlabot tās kvalitāti," norāda veselības ministrs Hosams Abu Meri.
Latvijā mirstība no SAS ir būtiski augstāka nekā vidēji Eiropas Savienībā (ES), īpaši darbspējas vecumā. Standartizētās mirstības rādītāji SAS dēļ Latvijas iedzīvotājiem ir divas reizes augstāki nekā vidēji ES, vecumā līdz 64 gadiem atšķirība ir pat 3 reizes. Priekšlaicīga iedzīvotāju mirstība (līdz 64 gadu vecumam) no SAS ir viens no galvenajiem sabiedrības veselības rādītāju pasliktināšanās iemesliem. Hipertensijas izplatība Latvijā ir 44%, un tikai 17% pacientu tā ir kontrolēta. Tāpat augsta ir arī cukura diabēta, aptaukošanās un smēķēšanas izplatība.
Izstrādātā rīcības plāna mērķis ir nodrošināt uz pacientu centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi SAS jomā, pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus un mazinot nevienlīdzību veselības jomā.
Galvenie rīcības virzieni:
- SAS profilakse un riska faktoru mazināšana – veselības veicināšana, sabiedrības izglītošana, vakcinācijas aptveres palielināšana riska grupās;
- savlaicīga diagnostika, ārstēšana un rehabilitācija – SCORE programmas paplašināšana, jaunu diagnostikas pakalpojumu ieviešana, medikamentu pieejamības uzlabošana, stacionārās aprūpes un rehabilitācijas stiprināšana;
- ārstniecības personu kompetenču stiprināšana – apmācības par klīniskajiem algoritmiem, pacientu ceļiem, komunikācijas prasmēm un medikamentu optimizāciju.
Plānā paredzētie pasākumi paredz:
- SCORE programmas paplašināšanu un lipoproteīna noteikšanu vismaz reizi mūžā iedzīvotājiem vecumā no 40 līdz 75 gadiem;
- ģimenes hiperholesterinēmijas diagnostikas centra izveidi;
- likumdošanas inicitīvas stingrāku ierobežojumu noteikšanai alkoholisko un tabakas izstrādājumu tirdzniecībai un reklāmai;
- SAS pacientu dinamiskās novērošanas pilotprojektu 5 ārstniecības iestādēs;
- medikamentu pieejamības uzlabošanu, t.sk. kompensācijas apmēra palielināšanu līdz 100%;
- aritmoloģijas un invazīvās kardioloģijas pakalpojumu attīstību;
- rehabilitācijas pieejamības uzlabošanu pēc insulta un akūtu koronāro sindromu;
- kvalitātes kritēriju ieviešanu un nāves cēloņu apliecību kvalitātes auditu.
Plāna pasākumu īstenošanai 2026.–2028. gadā pilnā apmērā nepieciešams papildu finansējums vairāk nekā 134 miljonu eiro apmērā, nodrošinot ilgtspējīgu veselības aprūpes sistēmas attīstību SAS jomā.
Veselības ministrija aicina nozaru profesionālās organizācijas un pacientu pārstāvjus iesaistīties plāna īstenošanā, lai kopīgi uzlabotu sirds un asinsvadu veselību Latvijā. Izstrādātais rīcības plāna projekts ir pieejams Tiesību aktu portālā un sabiedrības pārstāvji aicināti sniegt savus priekšlikumus un komentārus līdz 19. augustam.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
