Rīga, 4.sept., LETA. Pacientes, kura tika izrakstīta no Rēzeknes slimnīcas ar insulta pazīmēm, tuvinieki sagatavojuši un nosūtījuši iesniegumus Veselības inspekcijai (VI), Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) Ētikas komisijai un Aroda tiesai, kas izskatīs lietu par Rēzeknes slimnīcas dežūrārsta Georgija Tihonova rīcību pacientes ārstēšanā, aģentūru LETA informēja pacientes tuvinieku pārstāve Ilze Sperga.

Iesniegumos lūgts izvērtēt ārsta rīcību, pacienti izrakstot no Rēzeknes slimnīcas par spīti insulta pazīmēm, vadoties tikai pēc datortomogrāfijas izmeklējumu rezultātiem. Iesniegumos pausts, ka lēmumā neesot ticis ņemts vērā objektīvais pacientes stāvoklis un notikušās veselības stāvokļa izmaiņas, kā dēļ sievieti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests nogādājis slimnīcā, kā arī neprofesionālo komunikāciju ar pacientes tuviniekiem.

Vienlaikus, pēc Spergas paustā, tiek lūgts izvērtēt situāciju, kurā paciente ar notikušu un vēlāk arī diagnosticētu insultu Insulta vienībā nonākusi tikai aptuveni 15 stundas pēc tā. "Tobrīd vairs bija iespējama tikai slimnieces stāvokļa stabilizēšana un rehabilitācija, insulta seku novēršanai tik svarīgais laiks, pirmās 3-4 stundas pēc notikuma, bija pagājis," pauda Sperga.

Viņa skaidroja, ka, izskatot lietu, īpaši tiek lūgts ņemt vērā pazīmes, kas liecina par šādas rīcības sistēmiskumu un regularitāti. Iesniegumam esot pievienotas arī vairāku personu vēstules, kurās sniegta informācija par līdzīgiem gadījumiem Rēzeknes slimnīcā, pacientiem ar nepārprotamām insulta pazīmēm atrodoties ārsta Tihonova aprūpē.

Iesniegumā tiek uzdots jautājums, kāpēc gan Rēzeknes slimnīcā, gan Daugavpils Reģionālajā slimnīcā, kurās ir Insulta vienības, netiek nodrošinātas nepārtrauktas neirologa dežūras klātienē, lai "lēmums par šādiem sarežģītiem pacientiem, kam, piemēram, ir neskaidra datortomogrāfijas aina, bet nepārprotamas insulta pazīmes, nepaliktu uz dežūrārsta pleciem un atbildības". 

Pacientes tuvinieki iesniegumā pauduši nosodījumu tam, ka cilvēkam no lauku reģiona ir mazāka iespēja saņemt laicīgu un kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, piemēram, insulta gadījumā. Sperga norādīja, ka reģionālās Insulta vienības ir vājāk aprīkotas un zemāk finansētas, tajās klātienē nav dežurējoša ārsta, kas ir pretrunā ar Latvijas valsts Satversmē noteikto, ka valsts aizsargā cilvēku veselību, dzīvību un Latvijā cilvēka tiesības tiek īstenotas bez jebkādas diskriminācijas.

Lemjot par šo gadījumu, pacientes tuvinieki aicina VI un LĀB vadīties pēc labākās sirdsapziņas un objektīviem kritērijiem, lai nākotnē novērstu iespēju potenciālajiem Rēzeknes slimnīcas pacientiem gūt dramatiskas un neatgriezeniskas sekas veselībai nepietiekamas medicīniskās aprūpes dēļ.

Aģentūra LETA jau rakstīja, ka jūlijā pilsētas pašvaldībai piederošā Rēzeknes slimnīca uz pārbaudes laiku no amata atstādinājusi ārstu Tihonovu, jo viņa rīcība, sniedzot palīdzību pacientei ar iespējumu insultu, bijusi neprofesionāla, aģentūra LETA uzzināja slimnīcā.

Publiski izskanējusi informācija, ka LĀB jau 2016.gadā saņēmusi sūdzības no VI par Tihonova profesionālo darbību. Burka-Šaicanova gan iepriekš skaidroja, ka biedrības aroda tiesa pirmreizējo medicīnisko dokumentu trūkuma dēļ 2016.gadā nevarēja lemt par Tihonova sertifikāta apturēšanu.

Pēc VI vēstules saņemšanas, biedrība lūgusi iestādi sagatavot sākotnējos medicīniskos dokumentus, tomēr saņēma atbildi, ka saskaņā ar Pacientu tiesību aizsardzības likumu šādus datus izpaust nevar. "Aroda tiesa, pamatojoties uz fragmentāri citētiem lēmumiem, personu sniegtiem paskaidrojumiem nevar pieņemt lēmumu par ārstniecības personas iespējami veiktiem profesionālās darbības pārkāpumiem. Ir nepieciešams vērtēt pacienta medicīnisko dokumentāciju, nevis kādus citētus tās atvasinājumus. Lēmuma pieņemšanai, pretēji VI vēstulē norādītajam, aroda tiesai nepietiek ar VI sniegto viedokli," uzsvēra LĀB pārstāve Sendija Burka-Šaicanova.

Viņa arī norādīja, ka pēc šī gadījuma LĀB iesniedza priekšlikumu Veselības ministrijai par labojumiem Pacientu tiesību likumā, lūdzot biedrības aroda tiesu iekļaut to subjektu lokā, kam ir tiesības saņemt informāciju par pacientu. Pagaidām gan grozījumi nav pieņemti.

Burka-Šaicanova uzsvēra - LĀB vienmēr izskata visas sūdzības, bet lielākoties tie ir paši pacienti, kuri tās sniedz un viņu rīcībā ir sākotnējie medicīniskie dokumenti. 2016.gada gadījums esot atšķirīgs, jo lūgums izvērtēt iesniegts no VI.

Komentējot pārmetumus slimnīcas valdei par nepietiekami stingru rīcību attiecībā uz Tihonovu iepriekš, slimnīcas vadība uzsvēra, ka tiesvedība par iepriekšējo ārsta iespējamo neprofesionālo darbību ilgst no 2015.gada, bet joprojām ir bez rezultātiem. Turklāt LĀB, izvērtējot pieejamo informāciju, 2016.gadā ir resertificējusi Tihonovu internista pamatspecialitātē, apliecinot viņa kvalifikāciju.

Iepriekš Tihonovs saukts pie kriminālatbildības pēc Krimināllikuma 138.panta 2.daļas - par ārstniecības personas profesionālo pienākumu nepienācīga pildīšanu, ja tas izraisījis cietušā inficēšanos ar cilvēka imūndeficīta vīrusu vai B vai C hepatīta vīrusu, vai bijis par iemeslu cietušā nāvei.

Prokuratūra iepriekš ziņoja, ka 2015.gada 14.martā Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta brigāde Rēzeknes slimnīcā nogādāja kādu senioru. Dzīvesvietā uztaisītās kardiogrammas rezultāti norādīja, ka vīrietim ir akūts miokarda infarkts.

Rēzeknes slimnīcas dežurējošais ārsts nenoteica vīrietim precīzu klīnisko diagnozi un nenodrošināja saslimšanai atbilstošu ārstēšanu, kā rezultātā turpinājās viņa veselības traucējumi. Dežurējošais ārsts pacientu nosūtīja mājās, kur pēc dažām stundām iestājās vīrieša nāve.

Tā paša gada 22.maijā policija sāka kriminālprocesu. 2016.gada 28.novembrī policija pieņēma lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu, jo izmeklēšanas gaitā netika iegūti pierādījumi tam, ka ārsta darbībās ir noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes. Vēlāk gan cietušie ar sūdzībām vērsās Latgales tiesas apgabala prokuratūrā, un Latgales tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors, izskatot cietušo sūdzības, secināja, ka tās ir pamatotas un apmierināmas, bet lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu ir nelikumīgs. Virsprokurors pieņēma lēmumu par kriminālprocesa atjaunošanu, atceļot lēmumu par tā izbeigšanu.

Lēmumā par kriminālprocesa atjaunošanu norādīts, ka ārsta darbībās ir saskatāma cēloņsakarība, jo ārsts ar savu neprofesionālo rīcību veicināja personas nāves iestāšanos.

Saistībā ar konkrēto gadījumu Rēzeknes slimnīcas komisija pauda, ka Tihonovs nepareizi uztvēra pacienta veselības stāvokli. Rīgas Austrumu slimnīcas kardiologi un tiesu mediķi policijai norādīja, ka ārsts nepareizi interpretēja elektrokardiogrammu, noteica kļūdainu diagnozi un pieņēma nepareizu lēmumu par ārstēšanas taktiku. Minētā diagnostikas kļūda varēja veicināt nāves iestāšanos.

Ekspertu komisija atzina, ka nevar prognozēt slimības gaitu, taču pacients nesaņēma mūsdienu iespējām atbilstošu ārstēšanu infarkta gadījumā.