Rīga, 8.janv., LETA. Papildus naudas piešķiršana nav veicinājusi rindu samazināšanos rehabilitācijas pakalpojumu saņemšanai, revīzijā "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?" secinājusi Valsts kontrole.

Revīzijā teikts, ka rindu un pakalpojumu pieejamības problēmas Veselības ministrijas (VM) ieskatā var atrisināt ar papildu finansējuma piešķiršanu un pacientu plūsmas uzlabošanu. Ievērojot valsts budžeta iespējas, papildu finansējums ir ticis piešķirts, piemēram, 2017.gadā ambulatorās rehabilitācijas pakalpojumu pieejamības uzlabošanai 508 470 eiro apmērā. Savukārt pacientu plūsmas pilnveidošanai ministrija izstrādāja pacientu prioritizēšanas kārtību ārstniecības iestādēs, nosakot, ka pacienti gaidīšanas rindā jāuzņem atkarībā no pacienta funkcionālajiem traucējumiem - "akūts", "subakūts" vai "hronisks".

Tomēr revīzijā iegūtie pierādījumi liecina, ka veiktie pasākumi nav devuši vēlamo rezultātu un rehabilitācijas pakalpojumu pieejamība nav uzlabojusies, jo gaidīšanas rindām nav tendence samazināties. Piemēram, VSIA "Bērnu Klīniskā universitātes slimnīca" gaidīšanas rindas pie ergoterapeita ir palielinājušās gandrīz divas reizes - no 69 dienām uz 2017.gada 1.janvāri līdz 126 dienām uz 2018.gada 1.novembri. Savukārt VSIA "Nacionālais rehabilitācijas centrs "Vaivari" gaidīšanas rinda pie fizioterapeita ir palielinājusies no 30 dienām līdz 120 dienām.

"Situāciju, iespējams, nav izdevies uzlabot, jo VM rīcībā, plānojot apmaksājamo rehabilitācijas pakalpojumu apjomu, nav informācijas par faktisko pieprasījumu pēc rehabilitācijas pakalpojumiem. Revīzijā noskaidrots, ka pacientu gaidīšanas rindu organizēšana ir katras ārstniecības iestādes kompetence. Lai gan Nacionālais veselības dienests (NVD) apkopo ārstniecības iestāžu sniegto informāciju par pacientu gaidīšanas rindām, tomēr pastāv iespēja, ka pacients ir reģistrējies rindā vairākās ārstniecības iestādēs vienlaikus, tāpēc šo datu ticamība ir apšaubāma," atzina Valsts kontrole.

Savukārt VM īstenotās pacientu prioritizēšanas rezultātā ir izveidojusies situācija, ka rehabilitācijas procesu posmu nepārtrauktība un pēctecība netiek nodrošināta un ārstniecības iestādēs tiek samazināts sniegto pakalpojumu apjoms subakūtiem un hroniskiem pacientiem, līdz ar to palielinās iespējamība, ka šo pacientu veselības problēmas saasināsies un uz rehabilitāciju tie tiks nosūtīti jau kā akūtie pacienti.

"Ar pacientu prioritizēšanas pasākumiem nevar risināt vēl vienu būtisku problēmu - Latvijā nav pieejams specializēts pakalpojumu klāsts pacientiem ar kompleksiem funkcionēšanas traucējumiem un nepietiekošu rehabilitācijas potenciālu, kam nepieciešama medicīniska īstermiņa aprūpe ar zemas intensitātes stabilizējošiem rehabilitācijas pakalpojumiem. Proti, ilgstoši netiek risināts jautājums par aprūpes slimnīcu izveidošanu. Rezultātā universitātes un reģionālajās slimnīcas, aprūpējot šos pacientus, faktiski risina sociālās problēmas, lai gan šo ārstniecības iestāžu infrastruktūra un personāls ir paredzēti sarežģītu un augstas intensitātes pakalpojumu sniegšanai," atzina Valsts kontrole.

Revīzijā secināts, ka līdz ar to šo pacientu aprūpei piešķirto līdzekļu izlietojums nav produktīvs. Neproduktīvs līdzekļu izlietojums vērojams arī insulta pacientu rehabilitācijas procesa nodrošināšanā. Insults ir viens no galvenajiem invaliditātes un darbnespējas iemesliem, un insulta ārstēšanā rehabilitācijas pakalpojumu nepārtrauktība ir īpaši būtiska, lai veicinātu pacienta maksimālu funkcionālo neatkarību un uzlabotu viņa dzīves kvalitāti. Tomēr revīzijā konstatēts, ka no astoņām slimnīcām, kurās ir insulta vienība, tikai trijās var saņemt stacionāros rehabilitācijas pakalpojumus.

Jau ziņots, ka daudzi medicīnas rehabilitācijas attīstības pasākumi, kas atrodami Veselības ministrijas (VM) politikas dokumentos, ir palikuši tikai "uz papīra", secināts Valsts kontroles veiktajā revīzijā "Vai rehabilitācija ir pilnvērtīga veselības aprūpes pakalpojumu sastāvdaļa?".

Vērtējot medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu, Valsts kontrole atklājusi, ka datu trūkums gan par pacientu vajadzībām medicīniskajā rehabilitācijā, gan par panāktajiem rezultātiem liedz iespēju novērtēt valsts finansēto rehabilitācijas pakalpojumu efektivitāti un iedzīvotāju vajadzības kopsakarā ar valsts budžeta iespējām. Trūkstot arī skaidrai izpratnei, kā ilgtermiņā būtu jāattīstās rehabilitācijas jomai, kādi ir tās mērķi un prioritātes, faktiski nav iespējams spriest par rehabilitācijas pakalpojumu kvalitāti valstī, pēc revīzijas par rehabilitācijas pakalpojumu jomu secinājusi Valsts kontrole.

Valsts kontroliere Elita Krūmiņa uzsver, ka daudzi šīs jomas attīstības pasākumi, kas atrodami VM politikas dokumentos, ir palikuši "uz papīra". "Kamēr tā ir, cieš pacients, kurš nesaņem nepieciešamo palīdzību. Piemēram, laikā, kad arvien biežāk dzirdam satraukumu par darbaspēka trūkumu, cilvēkiem darbspējīgā vecumā medicīniskā rehabilitācija netiek nodrošināta savlaicīgi un nepieciešamajā apjomā, lai gan divu gadu laikā darbnespējas gadījumu skaits darbaspējīgiem cilvēkiem pieaudzis par 15%. Nav izpildīts arī neviens uzdevums, lai uzlabotu rehabilitācijas pakalpojumus cilvēkiem ar onkoloģiskajām vai sirds un asinsvadu slimībām," pauž Krūmiņa.