Reveranss Primārajai veselības aprūpei vai Veselības ministrijas nespēja rast citu risinājumu?
Pēc manā rīcībā esošās informācijas, NMP dienestā šobrīd notiek intensīva rosība (telpu un telekomunikāciju pielāgošana, aprīkojuma iegāde, darbinieku meklēšana), lai no 2018. gada 1. janvāra uz NMP dienesta pleciem uzkrautu ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni. Kā jau zināms, tad šobrīd tālruņa pakalpojumu iedzīvotājiem nodrošina Veselības centrs 4, bet no 2018. gada 1. janvāra tā būs NMP dienesta rūpe.
Lai saprastu lietas būtību, jāatceras vēsture
Ģimenes ārsta konsultatīvais tālrunis uzsāka darbu 2011. gada 1. maijā un bija Veselības ministrijas plānots un Veselības norēķinu centra organizēts medicīnisko padomu tālrunis, kura galvenais mērķis – nodrošināt iedzīvotājiem iespēju ārpus ģimenes ārstu darba laika saņemt medicīniskas konsultācijas un izglītojošus padomus, kā rīkoties vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība. Tālrunis tika izveidots Sociālās drošības tīkla stratēģijas ietvaros. Labklājības ministrijas sagatavotajā ziņojumā lasāms šāds teksts: "3.7. Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa (laikā, kad nav pieejams ģimenes ārsts) ieviešana.
Lai nodrošinātu iespēju pacientam pēc ģimenes ārsta darba laika iegūt sev nepieciešamo medicīnisko konsultāciju akūtu saslimšanu un hronisku slimību paasinājumu gadījumos, mazinot zvanu un izsaukumu skaitu uz Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, Stratēģijas ietvaros no 2011. gada 1. maija uzsāka darbu ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001. Trīs mēnešu laikā uz šo konsultatīvo tālruni tika saņemti 4 194 zvani. Ņemot vērā to, ka šis ir jauns pakalpojums iedzīvotājiem, par kuru liela daļa iedzīvotāju nav informēti, tad 2011. gada 1. pusgadā ir iztērēti tikai 22% no kopējā pasākuma ieviešanai plānotā finansējuma un izvirzītais rādītājs 200 konsultācijas diennaktī nav sasniegts (vidēji par 2011. gada maiju un jūniju diennaktī saņemti 63 pamatoti zvani). Veselības ministrija 2. pusgadā plāno īstenot kampaņu, lai palielinātu iedzīvotāju informētību par ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni."
Zvanu skaits uz šo tālruni gadu gaitā ievērojami pieaudzis, tā izveidojot buferzonu starp NMP dienestu un Primāro veselības aprūpi. Kamēr ideālā ģimenes ārsta prakse vēl tikai top veselības aprūpes reformu ietvarā, kādam gaišam prātam galvā dzimusi ģeniāla doma – salikt visu vienā katlā, nevis soli pa solim virzīt pacientu uz Primāro veselības aprūpi, kas ir pirmais bastions un "stiprā kāja" veselības aprūpei visur Eiropā. Tā vien šķiet, ka Veselības ministrija dzīvo nevis ar ilgtermiņa redzējumu par uzlabojumiem veselības aprūpē, bet gan pēc principa, ka tik kaut ko nogrūst tiem, kas nepretojas. Tos, kuriem stingrs mugurkauls, neaiztikt, jo var sanākt nepatikšanas (visi, kuriem laba atmiņa, atceras, ka ģimenes ārsti pa demisijas taku aizlaiduši vismaz divus veselības ministrus!).
Neatliekamās medicīnas asociācijas valde uzskata, ka lietderīgāk būtu Primārās veselības aprūpes uzlabošanas pasākumu ietvarā sākt ar ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni (kā "pirmo bezdelīgu"). Tas šobrīd varētu darboties Nacionālā veselības dienesta (turpmāk tekstā – NVD) Ambulatorās nodaļas uzraudzībā ar savu vadību no ģimenes ārstu vidus, programmatūru, kas savienota ar e-veselību, lai informācija par pacientiem, kuri saņēmuši konsultanta pakalpojumus, ātri nonāk pie ģimenes ārsta un viņš var attiecīgi reaģēt. Ja kāds gaišais prāts ir iedomājies, ka konsultācijām var izmantot NMPD operatīvo programmu, tad būtu lietderīgi saņemt drošības iestāžu konsultāciju par šo tēmu.
Ja NMPD izsaukuma tālrunis 113 un ģimenes ārstu konsultatīvais tālrunis 66016001 fiziski būs zem viena jumta, tad kaut arī, iespējams, sākotnēji ar dažādu vadību un programmatūru, bet itin drīz notiks nemanāma saplūšana un NMPD cilvēkresursu deficīta apstākļos, nodarbosies ar sev neraksturīgām funkcijām. Turklāt gribu vērst amatpersonu uzmanību uz faktu, ka NMPD ir kritiskā infrastruktūra un rūpējas par valsts iekšējo drošību. Tāpat, pēc mana rīcībā esošās informācijas, NMPD budžetā tam nav paredzēts finansējums pilnā apjomā.
Nezinu, vai mūsu Veselības ministrijas ierēdņiem ir slikta atmiņa, nevēlēšanās domāt vai ilgtermiņa stratēģijas trūkums, bet šis manevrs tiešām izskatās pēc diviem soļiem atpakaļ. Tad nevajag brīnīties, ka valsti pamet jauni, spējīgi mediķi, dodoties strādāt uz Eiropu, kur Priamāra veselības aprūpe strikti nodalīta no neatliekamās medicīnas, pacienti saprot, kur vērsties, un mediķi zina savus pienākumus, un nevienam funkcionāram neienāk prātā veikt tuvredzīgus manevrus.
Sarmīte Villere,
Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente
