Reizniece-Ozola: Veselības finansējuma pieauguma nodrošināšana ir politiskās gribas jautājums
Rīga, 27.nov., LETA. Veselības finansējuma pieauguma nodrošināšana turpmākajos gados ir politiskās gribas jautājums, otrdien pēc valdības sēdes žurnālistiem lika noprast Ministru prezidenta pienākumu izpildītāja, finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Ministre sacīja, ka gadījumā, ja nenotiktu valdības maiņa, līdzšinējais Ministru kabinets turpmākajos gados nodrošinātu veselības nozarei papildus finansējumu. Tomēr tagad lēmums par veselības finansējuma pieaugumu būs jāpieņem jaunajai valdībai, kurai būs jāvienojas par prioritārajiem pasākumiem, kam 2019.gada budžetā piešķirt papildus finansējumu.
Viņa uzsvēra, ka premjera Māra Kučinska (ZZS) vadītās valdības prioritāte bija veselības aprūpe, par ko liecina arī vēsturiski lielākais finansējuma pieaugumus vairāk nekā 230 miljonu eiro apmērā šī gada budžetā, kopumā šīs nozares budžetam pārsniedzot vienu miljardu eiro. Pēc ministres teiktā, puse no papildus piešķirtās summas tika novirzīta rindu mazināšanai, bet otra puse - atlīdzības palielinājumam.
"Ja šī valdība turpinātu strādāt, arī nākamajos gados finansējuma palielinājums mediķu algām un veselības aprūpei kopumā būtu prioritāte. Ja šī valdība būtu turpinājusi darbu, mēs nepieciešamos līdzekļus atrastu. Bet jaunajai valdībai, iespējams, būs citas prioritātes un savs redzējums par to finansēšanu," teica Reizniece-Ozola.
Otrdien valdība bez diskusijām uzklausīja un pieņēma zināšanai Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par mediķiem solīto atalgojuma palielināšanu par vidēji 20% turpmākos trīs gadus. Reizniece-Ozola skaidroja, ka VM ziņojums ir uzskatāms par ceļa karti nākamajai valdībai, kas kalpos kā priekšlikumi veselības nozares finansējuma palielināšanai nākamajos gados. Finanšu ministre piebilda, ka tas ir 2019.gada budžeta jautājums, tāpēc gala lēmums šajā jautājumā būs nākamās valdības kompetencē.
"Veselības nozare rīkojas pareizi, aktualizējot savas problēmas laikā, kad tiek veidota jaunā valdība. Tas tiek darīts, lai izteiktie solījumi neaizmirstos. Piemēram, Jaunā konservatīvā partija priekšvēlēšanu programmā solīja nodrošināt ārstiem atlīdzību 1700 eiro apmērā, bet medmāsām 800 eiro apmērā. Savukārt partiju apvienība "Attīstībai/Par!" solīja, ka desmit gadu laikā veselības nozares finansējums sasniegs 10% no iekšzemes kopprodukta," stāstīja Reizniece-Ozola.
Finanšu ministre arī atzina, ka patlaban ar Saeimas atbalstu veselības jomā ir iespējams atrisināt divas problēmas, kuru īstenošanai nav nepieciešami lieli papildus līdzekļi. Pirmkārt, ir iespējams nodrošināt finansējumu 16 miljonu eiro apmērā mediķu virsstundu apmaksai, tādējādi izpildot arī Satversmes tiesas lēmumu.
Lai to izpildītu, Saeimai ir jāpieņem valdības rekomendētais risinājums par izmaiņām pagaidu budžeta veidošanā, proti, atteikties no principa, ka budžeta nepieņemšanas gadījumā nākamā gada budžeta izdevumi mēnesī nevar pārsniegt divpadsmito daļu no iepriekšējā gada apropriācijas. Tā vietā rosināts noteikt, ka nākamā gada budžeta izdevumi nevarēs pārsniegt vidēja termiņa budžeta ietvara likumā attiecīgam gadam noteiktos izdevumus.
Otrkārt, vēl ir iespējams noteikt atlīdzības griestus Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniekiem. "Piedāvājam paredzēt izņēmumu neatliekamās medicīniskās palīdzības darbiniekiem, atceļot augšējos griestu, lai gadījumā, ja veselības nozarei tiek piešķirts lielāks finansējums, darbinieki arī saņemtu vairāk, kas esošajā situācijā nebūtu iespējams," piebilda ministre.
Jau ziņots, ka valdība otrdien bez diskusijām uzklausīja un pieņēma zināšanai Veselības ministrijas (VM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par mediķiem solīto atalgojuma palielināšanu par vidēji 20% turpmākos trīs gadus.
Ziņojums sagatavots, lai informētu valdību un panāktu tās konceptuālu atbalstu nepieciešamībai turpināt ārstniecības personu un ārstniecības iestāžu personāla atlīdzības palielināšanu turpmākos trīs gadus.
Kā pausts ziņojumā, lai 2019., 2020. un 2021.gadā palielinātu šo personu darba samaksu par vidēji 20%, kopumā nepieciešami 641,6 miljoni eiro. No šīs summas mediķu algu celšanai nākamgad nepieciešami 103,6 miljoni eiro. Valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem no tiem nepieciešami 70,7 miljoni eiro, bet rezidentiem - 2,2 miljoni eiro.
Vienlaikus ar plānoto darba samaksas pieaugumu pagarinātā normālā darba laika atcelšanai jeb visu virsstundu dubultai apmaksai nākamgad nepieciešami 19,3 miljoni eiro, savukārt bez iecerētā mediķu atalgojuma palielinājuma - 16,1 miljons eiro.
