Lai arī Eiropā un Latvijā ir atzīts, ka reimatoīdais artrīts ir viena no visbiežāk sastopamajām autoimūno slimību formām, kas ātrā laikā pilnībā grauj cilvēka veselību, tomēr Latvijā atklātas diskusijas par šo slimību ne tikai tiek noklusētas, bet arī jūtama valsts atbildīgo personu pasīvā attieksme par iespējām reimatoīdo artrītu ārstēt, izmantojot jaunākos preparātus, kā arī piešķirt dažāda veida atlaides slimniekiem zāļu iegādei.

Turklāt reimatiskās slimības ir to slimību skaitā, kas rada vislielākās izmaksas Eiropas veselības aprūpē, un sociālekonomiskajā sistēmā. Papildus milzīgi zaudējumi ir netiešās slimību izmaksas - darba nespēja, slimības atvaļinājumi, invaliditātes pabalsti.

Fakti liecina, ka Eiropā ar reimatiskajām slimībām slimo vairāk nekā 100 miljoni cilvēku, tajā skaitā 3 miljoni iedzīvotāju cieš tieši no reimatoīdā artrīta. Un ir konstatēts, ka starp iedzīvotājiem, kuri sasnieguši 60 un vairāk gadu vecumu, saslimstība ar reimatoīdo artrītu sasniedz 2% izplatību. Turklāt sievietes ar reimatoīdo artrītu slimo 2-3 reizes biežāk nekā vīrieši. Tā kā Latvijā nav reimatisko slimnieku reģistra, pēc statistikas var uzskatīt, ka mūsu valstī ir vairāk nekā 20 tūkstošu reimatoīdā artrīta slimnieku.

Reimatoīdā artrīta ietekme uz cilvēka veselību
Ir secināts, ka saslimstība ar reimatisko artrītu samazina dzīves ilgumu par 3 - 7 gadiem. Pie smagākām reimatoīdā artrīta formām dzīves ilgums samazinās pat līdz 10 - 15 gadiem. Reimatoīdais artrīts veido 0,8% no visiem zaudētajiem dzīves gadiem invaliditātes dēļ un 0,1% no visiem nāves gadījumiem Eiropā. Reimatoīdā artrīta izraisītas invaliditātes dēļ Latvijā ir vislielākais zaudēto dzīves gadu skaits Eiropā – 148 (vidēji Eiropā tas ir 110).
Novērtējot reimatoīdā artrīta ietekmi uz cilvēku dzīves kvalitāti, šī slimība tiek novērtēta kā viena no visvairāk dzīves kvalitāti graujošajām slimībām (dzīves kvalitātes rādītāji no 0.45 – 0.55). Diemžēl jāatzīst, ka tikpat slikti dzīves kvalitātes rādītāji ir tikai pacientiem ar multiplo sklerozi. Šķiet, neticami, ka pacientiem, kuriem konstatēts reimatoīdais artrīts, piecu gadu laikā pēc saslimšanas ar šo slimību, 40% no visiem pacientiem zaudē darba spējas.

Jaunākās zāles – bioloģiskie medikamenti
Ja reimatoīdais artrīts pacientam tiek konstatēts pirmajos saslimšanas mēnešos, tiek pielietotas vispārējās ārstēšanas metodes: hormonālā terapija un nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi, ko lieto iekaisuma un sāpju mazināšanai. Šī terapija novērš sāpes un nomāc simptomus, bet neārstē pamatslimību. Ja tiek sākta ārstēšana ar bioloģiskiem aģentiem, kas medicīnas nozarē tiek dēvēti par "varenāko revolūcija zinātnē", tiek apturēta slimības progresija vai pat novērstas tās sekas. Latvijā bioloģiskie medikamenti patlaban ir pieejami 80 pacientiem. Ņemot vērā pašreizējās ārstēšanas vadlīnijas, terapija ar bioloģiskajiem medikamentiem ir iespējama, ja citas terapijas nav bijušas efektīvas.

Statistika:
- Lai gan Latvijā 2007.gadā kopējais pirmo reizi par invalīdiem atzītais nestrādājošo iedzīvotāju skaits samazinājās (2006.g. – 5703, 2007.g. – 5420), skeleta, muskuļu un saistaudu slimību grupā tas pieauga par 21,0 %.
- Vidēji gadā Eiropā uz vienu reimatiskā artrīta pacientu tiek tērēts 13500 eiro, no kuriem tiešās medicīnas un zāļu izmaksas ir tikai 1/3. Lielākās izmaksas rada darba nespēja (32%), neformālās izmaksas (19%) un nemedicīniskās izmaksas (14%).
- Darba spēju samazināšanās un zudums rada vislielākās reimatoīdā artrīta izmaksas.
- Latvijā tikai 0,9% reimatoīdā artrīta pacientiem tiek nodrošināta iespēja saņemt terapiju ar bioloģiskajiem medikamentiem, salīdzinājumā ar attīstītajām valstīm, kur šo terapiju saņem 30% pacientu.

Latvijas kaulu, locītavu un saistaudu slimnieku biedrības viceprezidente Marika Karlsone