Rehabilitologi nesteidz atbalstīt ieceri paplašināt receptes izrakstīt tiesīgo mediķu loku
Rīga, 30.janv., LETA. Pirms pieņemt lēmumu par ārstniecības personu loka, kuram ir tiesības izrakstīt medikamentu receptes, paplašināšanu, nepieciešams izvērtēt mediķu iegūto izglītību, šādu nostāju aģentūrai LETA pauda Latvijas Rehabilitācijas profesionālo organizāciju apvienības (LRPOA) prezidents Aivars Vētra.
Vētra norādīja, ka LRPOA līdz šim uzmanīgi sekojusi publiskajai diskusijai par ārstniecības personu loka paplašināšanu, kam ir tiesības izrakstīt medikamentu receptes, tomēr uzskata, ka ārstniecības personu loka paplašināšana, piešķirot šādas tiesības arī medicīnas māsām, nevar tikt vērtēta tikai ērtuma no aspekta, proti, ka personu loka paplašināšana atvieglos vai neatvieglos ģimenes un citu ārstu darbu e-veselības vidē.
Pēc Vētras domām, svarīgi izvērtēt medicīnas māsu koledžas, bakalaura un maģistratūras studiju programmas, proti, kā un cik lielā apmērā medicīnas māsu izglītības procesā tiek mācīta farmakoloģija, farmakodinamika, medikamentozās terapijas izmantošana noteiktu slimību grupu ārstēšanā un līdzīgi jautājumi.
Tāpat Vērta norāda, ka attiecībā uz funkcionālajiem speciālistiem, tostarp fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, audiologopēdiem un līdzīgiem speciālistiem, LRPOA uzskata, ka šo speciālistu izglītība patlaban nav pietiekoša recepšu izrakstīšanas tiesību piešķiršanai, kā arī bezrecepšu medikamentu rekomendēšanai.
Vienlaikus LRPOA ierosina apsvērt speciāla apmācības kursa izveidošanu attiecībā uz medicīnas māsu un funkcionālo speciālistu tiesībām ieteikt bezrecepšu medikamentus vai izrakstīt medikamentu receptes, kas papildinātu jau iepriekš iegūto medicīnisko izglītību. Apmācības laikā uzmanība varētu tikt pievērsta arī e-veselības portāla lietošanas praktiskajiem aspektiem, lai šīs tehnoloģijas netiktu uztvertas kā traucēklis ierastajā ikdienas praksē.
Vētra uzskata, ka sekmīgu šādas apmācības pabeigšanu un attiecīgo tiesību iegūšanu apliecinātu īpašs metodes sertifikāts, kas ļautu ieteikt pacientam bezrecepšu medikamentus vai, noteiktu slimību grupu gadījumā - izrakstīt receptes arī atsevišķu recepšu medikamentu iegādei.
Tāpat pēc kursu pabeigšanas metodes sertifikātu ieguvušie funkcionālie speciālisti un medicīnas māsas, ārstējot vai rehabilitējot pacientus varētu arī lemt par atsevišķu medikamentu, piemēram, ādas kopšanas līdzekļu izgulējumu profilaksei, sāpes mazinošu tablešu, ziežu un citu medikamentu, izmantošanas nepieciešamību, lieki nemeklējot ārsta palīdzību.
Kā ziņots, veselības ministre Anda Čakša (ZZS) ar medicīnas sabiedrības piekrišanu būtu gatava atbalstīt grozījumu veikšanu, lai māsām un ārsta palīgiem ļautu izrakstīt receptes.
Pagaidām būtiski iebildumi pret ierosinājumu piešķirt tiesības māsām un ārsta palīgiem izrakstīt receptes nav izskanējuši, un šo ieceri atbalstījusi gan Veselības ministrija (VM), gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Latvijas Slimnīcu biedrība. Vienlaikus Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris uzskata, ka māsām un ārsta palīgiem receptes varētu ļaut izrakstīt atsevišķos, bet ne visos gadījumos. Viņš gan nepauda kopējo arodbiedrības viedokli.
Vienlaikus Latvija Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) prezidente Sarmīte Veide norādīja, ka atbalstītu ieceri piešķirt māsām tiesības sagatavot dokumentus, tostarp receptes un darbnespējas lapas, tomēr par recepšu izrakstīšanu patstāvīgi gan nevarētu pagaidām runāt, jo visu atbildību par pacientu uzņemas ārsts.
LETA jau ziņoja, ka Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija rosināja veikt grozījumus Ministru kabineta noteikumos, lai pieļautu, ka māsa un ārsta palīgs var izrakstīt recepti saskaņā ar ārsta norādījumiem. Par šo jautājumu mediķi ir sūdzējušies jau ilgstoši, jo lēni strādājošas e-veselības sistēmas apstākļos minētais apstāklis kavē pacientu apkalpošanu.
