Rehabilitācijas klīnikas vadītāja: 40% senioru pēc 65 gadiem saskaras ar rīšanas grūtībām
Rīga, 5.dec., LETA. Rietumu valstīs saskaņā ar statistiku kakla muskuļu vājums, kas sagādā rīšanas grūtības, skar 40% senioru pēc 65 gadu vecuma, aģentūrai LETA norādīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Rehabilitācijas klīnikas vadītāja Illa Mihejeva.
Viņa skaidroja, ka rīšanas traucējumiem visbiežāk pakļauti vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem laika gaitā muskuļi paliek vājāki un tādējādi nespēj pilnvērtīgi pildīt savas funkcijas.
Vienlaikus, pēc Mihejevas paustā, otra šim riskam pakļautā cilvēku grupa ir pacienti pēc insulta un galvas traumām, ar onkoloģiskām saslimšanām, multiplo sklerozi, Parkinsona slimību un citām neirodeģeneratīvām slimībām, pēc ķirurģiskām operācijām, kā arī bērni ar cerebrālo trieku.
Mihejeva norādīja, ka rīšanas traucējumi tieši ietekmē gan cilvēka fizisko veselību, gan psihoemocionālo labsajūtu. "Pirmajā gadījumā tie ir malnutrīcijas un aspirācijas pneimonijas draudi - ja cilvēks nespēj uzņemt pilnvērtīgu uzturu un šķidrumu, organisms nesaņem tam nepieciešamās barības vielas. Tā kā ēdiena norīšana notiek ar lielām grūtībām, nereti cilvēks aizrijas un pārtika kopā ar mutes un aizdegunes mikroorganismiem nonāk elpceļos, radot plaušu iekaisumu jeb aspirācijas pneimoniju," norādīja ārste.
Kā uzsver Mihejeva, rīšanas grūtības rada ne tikai fiziskas veselības problēmas, bet arī ietekmē psihoemocionālo veselību. "Kopīga ēšana ar ģimeni, vai ēšana publiskās vietās šiem cilvēkiem rada milzīgu stresu, tāpēc, runājot par disfāgiju, vienmēr tiek runāts arī par depresiju un sociālo izolāciju," stāstīja ārste.
Pēc viņas teiktā, arī tad, ja piederīgais par savām rīšanas grūtībām klusē, līdzcilvēki tās var pamanīt, jo cilvēkiem vērojama bieža aizrīšanās, klepošana vai elpas trūkums ēšanas laikā, grūtības kontrolēt siekalas, balss izmaiņas, gārdzoša balss ēšanas un dzeršanas laikā, kā arī citas izmaiņas.
Slimnīcā norādīja, ka disfāgijas radīto problēmu risināšanā ir iesaistīta virkne speciālistu, viens no tiem ir audiologopēds. Vēršoties pēc palīdzības pie audiologopēda, pacientam un viņa piederīgajam tiek ierādītas pareizas sēdēšanas, ēšanas vai barošanas pozas, kas būtiski samazina aizrīšanās risku un palīdz uzņemt ēdienu. Speciālists sniedz arī konsultāciju par disfāgijas pacientiem ļoti būtisko ēdienu pagatavošanu, proti, kāds ēdiens un ar kādu konsistenci ir piemērots un kāds nav. Tieši audiologopēds izvēlas piemērotākos vingrinājumus, lai uzlabotu mutes motoro kontroli, kā arī žokļa un mēles darbību.
Kā informēja Austrumu slimnīcā, no 10.-15.decembrim Latvijā ar dažādiem pasākumiem tiks atzīmēta Pasaules disfāgijas diena ar mērķi pievērst medicīnas profesionāļu un sabiedrības uzmanību cilvēkiem, kuri ikdienu cieš no rīšanas grūtībām. Eiropā no disfāgijas cieš aptuveni 2,5 miljoni cilvēku.
Lai aktualizētu problēmu, slimnīca piedāvā apmācības tuviniekiem un pacientiem "Kā atvieglot uztura uzņemšanu pieaugušajiem ar rīšanas grūtībām", kuras notiks 12.decembrī plkst.11 stacionāra "Gaiļezers" Rehabilitācijas klīnikā. Lekciju vadīs audiologopēdi Katrīna Reine un Eleonora Smeltere. Ieeja ir bez maksas.
