Rehabilitācija pēc Covid-19: speciālistes ieteikumi
Simptomi un ārstēšanas process, Covid-19 pārslimojot, var atšķirties, tomēr arī tad, ja slimība pārciesta vieglā formā, pēc tās daudzi sajūt bezspēku, nespēju koncentrēties, apetītes zudumu un citus simptomus. "Veselības centru apvienības" (VCA) ergoterapeite Vineta Mihailova sniedz padomus, kā atgūt enerģiju un labu pašsajūtu.
"Slimojot mājās, veselības stāvokli ir jāuzrauga pašam, regulāri sazinoties ar ģimenes ārstu. Intensīvākajā slimošanas laikā ķermenis ir novājināts un pat mazākās ikdienas darbības var būt apgrūtinošas. Gan slimojot, gan veseļojoties ir jānovēro, jāvērtē un jāpilnveido savas fiziskās spējas," stāsta ergoterapeite.
Kad ir laiks uzsākt fiziskas aktivitātes?
Slimojot mājas apstākļos, brīdi, kad var uzskatīt, ka slimības simptomi beigušies un vairs nav jāievēro karantīna, nosaka ģimenes ārsts. Tiesa, ārsts uzrauga attālināti, nevis klātienē, tādēļ, spriežot par to, kāds ir pacienta fiziskais stāvoklis pēc slimošanas, ārstam svarīgi uzklausīt pacientu. Šā iemesla dēļ slimošanas laikā un pēc tās ir jānovēro savas sajūtas, jānovērtē, vai ir radušās kādas izmaiņas fiziskajās spējās, un tās jāpilnveido.
Kā sevi novērot?
Ergoterapeite akcentē novērojumu nozīmi: "Rūpīgi jāseko līdzi visām ikdienas darbībām jau slimošanas laikā, vērtējot, vai to veikšanai pietiek spēka. Vai maltītes gatavošana nogurdina? Vai ir iespējams pārvietoties bez aizdusas, noguruma? Vai ir spēks pacelt smagāku priekšmetu, piemēram, pilnu tējkannu? Vai var apģērbties bez grūtībām? Vai, ejot dušā vai vannā, reibst galva?"
Novērojumi ir svarīgi un ar tiem ir jādalās ar savu ģimenes ārstu. Iespējams, pēc vīrusa izslimošanas organismam paša spēkiem neizdosies atgūt tādu fizisko sagatavotību, kāda bija pirms slimošanas. Svarīgi ievērot enerģijas taupīšanas tehniku ikdienas aktivitāšu veikšanā, jāizvairās arī no smagumu celšanas.
Ikdienas plānošana, ja jūtams bezspēks
Atrodoties mājās slimošanas laikā un pēc tās, ieteicams izveido dienas aktivitāšu plānu.
"Jāsāk ar ikdienas aktivitāšu sabalansēšanu, veidojot konkrētu darbības plānu. Aktivitāšu plāns ne tikai atgādinās, ka vairāk spēka pieprasošās aktivitātes jāveic dienas pirmajā pusē, bet arī palīdzēs izveidot ikdienas ritmu. Daudziem ir grūtības ilgstoši uzturēties tikai mājās. Plāna izveide palīdzēs uzlabot dienas kvalitāti arī emocionāli. Svarīgi ir plānā iekļaut tīkamas brīvā laika aktivitātes," skaidro speciāliste.
Pēc plāna jeb grafika sastādīšanas būs vieglāk sekot līdzi pašsajūtai un saprast, kurus darbus izdodas paveikt un kurus ne. Ja pašsajūta ir uzlabojusies un ģimenes ārsts ļauj, vismaz reizi dienā ieteicams doties pastaigā, pakāpeniski kāpinot fizisko slodzi. Piemēram, ja iepriekš ikdienas norma bija stundu gara pastaiga, pēc slimošanas ieteicams sākt ar 15 minūšu pastaigu, apzinoties, vai pietiks spēka atgriezties mājās. Ja pēc pastaigas noguruma sajūtas nav, nākamajā reizē var doties tālāk un pastaigas laiku nedaudz pagarināt.
"Just nogurumu uzreiz pēc slimošanas ir normāli, tāpēc veselība ir jānovēro vēl vismaz mēnesi pēc slimības simptomu beigām jeb brīža, kad ģimenes ārsts ir apstiprinājis izveseļošanos. Bezspēka sajūtas gadījumā mājas vide ir jāpielāgo, padarot to drošu ikdienas aktivitāšu veikšanai un novēršot kritienu risku," iesaka ergoterapeite.
3 ieteikumi drošam mājas solim
Ja jūti līdzsvara traucējumus, parūpējies, lai vannā un pie tās ir pretslīdes paklājiņš, tualetē un vannas istabā – roku balsts.
Necel smagumus!
Gatavojot ēst, apzinies savus spēkus – uzmanies, pārvietojot karstu katlu vai pannu, tējkannā ielej tikai tik daudz ūdeni, cik vienai reizei nepieciešams.
Noderīgās aktivitātes
Pašsajūtas novērošana un slodzes pakāpeniska paaugstināšana ir jāturpina – garākas pastaigas, uzkāpšana uz trešo stāvu, tad uz piekto (ja ir iespēja), vēl kāds mājas darbs, piemēram, grīdas uzkopšana.
Lūk, kas var palīdzēt atgūt veselību!
Regulāras pastaigas, pakāpeniski palielinot to ilgumu.
Vizīte un nodarbības pie speciālista (fizikālās medicīnas un rehabilitācijas ārsta, ergoterapeita, fizioterapeita).
Nūjošana (tikai ar speciālista ieteikumiem par pareizu nūjošanu).
Cigun nodarbības, kas ir iespējamas arī attālināti – tiešsaistē.
Ūdens procedūras (pašlaik – tikai rehabilitācijas programmu ietvaros).
Mājās veicami vingrinājumi
Kad temperatūra ir mazinājusies, vajadzētu sākt ar elpošanas vingrinājumiem guļus stāvoklī. Svarīgi ir tos veikt regulāri.
1. Dziļi ieelpo caur degunu, aiztur elpu uz 8–10 sekundēm. Lēnām izelpo caur šauri pavērtu muti. Vingrinājumu atkārto 4–6 reizes vairākas reizes dienā.
2. Diafragmālā elpošana. Guļot uz muguras, kājas saliektas ceļos. Vienu roku novieto uz vēdera, otru – uz krūtīm. Ieelpojot caur degunu, vēders piepūšas, izelpojot caur muti – vēders saplok. Vingrinājumu ieteicams veikt vairākas reizes dienā.
3. Pastaigas pa istabu. Paceļot rokas – ieelpa, nolaižot – izelpa.
Ja nogurums tomēr neatkāpjas, jāsazinās ar ģimenes ārstu, kurš var novirzīt pie rehabilitologa vai ergoterapeita. Šie speciālisti spēs sastādīt atbilstošu aktivitāšu plānu. Arī pirms vingrinājumu uzsākšanas mājās ir nepieciešams vismaz vienu reizi tos veikt speciālista uzraudzībā. Svarīga ir kvalitāte un regularitāte, ne tik daudz kvantitāte.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
