Reģionālo slimnīcu vadītāju prasībām beidzot dzirdīgas ausis

Pašreizējā finansiālā situācija veselības aprūpes slimnīcu sektorā nav pieņemama, un jautājums jārisina nekavējoties, par to trešdien ar reģionālo slimnīcu vadītājiem un atbildīgajiem ierēdņiem diskutējot par veselības aprūpes situāciju valstī, vienisprātis bija Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas deputāti.

Saeimas Sabiedrisko attiecību biroja Preses dienests informē, ka komisija vienojās sūtīt vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim un finanšu ministram Andrim Vilkam ar aicinājumu rast papildu finansējumu slimnīcu sektoram jau nākamā gada budžetā.

Slimnīcām netiek kompensēts izmaksu sadārdzinājums, kā tas ir citās ārstniecības iestādēs. Finansējuma pārdale starp Rīgas un reģionu slimnīcām ir netaisnīga. Zemā un nevienlīdzīgā atalgojuma un pārpūles dēļ ārstniecības speciālisti nevēlas strādāt Latvijas slimnīcās, izvēloties turpināt darba gaitas ārvalstīs vai privātajā sektorā. Liela daļa iedzīvotāju nespēj segt ārstēšanās izdevumus – medikamentus un vizītes pie speciālistiem - saslimšanu sākumā un nonāk stacionārajā aprūpē ar smagām veselības problēmām, kuru ārstēšana ir ļoti dārga. Tās ir dažas no problēmām, ko šodienas komisijas sēdē akcentēja reģionālo slimnīcu vadītāji.

"Nenoliedzami ir pakāpeniski jātuvojas valdības deklarācijā noteiktajam finansējumam veselības nozarei - 4,5% no iekšzemes kopprodukta, tāpēc vēlamies uzklausīt Ministru prezidenta redzējumu, cik ilgā laikā tas tiks sasniegts," uzsvēra komisijas priekšsēdētāja Aija Barča. "Vienlaikus vēl ir daudz neatbildētu jautājumu, piemēram, kādēļ ir slimnīcas, kuras sniedz stacionāro palīdzību krietni vairāk cilvēkiem, nekā tām piešķirts finansējums, taču vienlaikus ir tādas, kuras neapkalpo plānoto iedzīvotāju skaitu," akcentēja komisijas priekšsēdētāja.

Atbildot uz komisijas deputāta Vitālija Orlova (SC) jautājumu, kad pēdējo reizi pārskatīti ārstniecības tarifi, Nacionālā veselības dienesta direktors Māris Taube apliecināja, ka tarifu sistēma nav mainīta jau vairākus gadus, tomēr precīzākus norēķinus veicinās pāreja uz samaksu par diagnozi un reāli veikto ārstniecību.

Savukārt komisijas deputāte Elīna Siliņa uzsvēra, ka, nepārrēķinot ārstniecības tarifus, lai tie atbilstu reālajām izmaksām, nebūs iespējams iedzīvināt obligāto veselības apdrošināšanu. Tāpat E.Siliņa akcentēja - Veselības ministrija nerīkojas kā atbildīgs saimnieks, vēršot uzmanību uz Valsts kontroles secinājumiem, ka Rīgas slimnīcas rekonstrukcijas darbiem iepirkumos ne vienmēr izvēlējušās lētākos iespējamos risinājumus.

Savukārt komisijas priekšsēdētājas biedrs Arvils Ašeradens pauda bažas par stratēģiska rakstura problēmām veselības aprūpes plānošanā, jo, kā norādīja slimnīcu vadītāji, neatkarīgi no finansējuma apjoma ambulatorajai ārstniecībai stacionārajā aprūpē pacientu ar ļoti smagām slimībām skaits aug.

Sēdes noslēgumā komisijas priekšsēdētāja apliecināja, ka komisija turpinās vērtēt iespējas, kā paaugstināt finansējumu un panākt tā taisnīgu pārdali slimnīcu sektoram un veselības aprūpes nozarei kopumā.

Ziemeļkurzemes reģionālā slimnīca norāda, ka Latvijas Slimnīcu vadītāji, Saeimas sociālo un darba lietu komisijas sēdē, pauda viedokli par situāciju slimnīcu sektorā un uzturēja prasību par papildus 1,7 miljonu latu piešķiršanu slimnīcām.

Saeimas komisija šobrīd ir vienīgā, kas izrādījusi interesi un satraukumu par kritisko situāciju valsts veselības aprūpes nozarē un atsaukusies Latvijas slimnīcu vadītāju atklātajai vēstulei.

Latvijas slimnīcu vadītāji saka paldies Saeimas sociālo un darba lietu komisijai – tās vadītājai Aijai Barčai, deputātiem, kā arī Veselības ministrijas parlamentārai sekretārei Lienei Cipulei, jo tikšanās laikā bijusi jaušama iedziļināšanās problēmā un vēlmi rast risinājumu.

Diemžēl, kārtējo vilšanos izraisa Nacionālā veselības dienesta attieksme un nevēlēšanās risināt Latvijas slimnīcu kritisko finanšu situāciju, kādēļ nav iespējams sniegt nepieciešamo medicīnisko palīdzību tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuriem tā nepieciešama. No Nacionālā veselības dienesta aizvien dzirdami pārmetumi par Latvijas slimnīcu vadītāju šauru skatu uz nozares problēmām. Taču slimnīcu vadītāji atgādina, ka pie valdības un deputātiem vēršas, nevis sevis vai slimnīcas ēku dēļ, bet gan Latvijas iedzīvotāju interesēs.

Latvijas slimnīcu vadītāji uztur prasību par papildus 1,7 miljonu latu piešķiršanu slimnīcām, jo no tiem sepitņiem miljoniem latu, kas papildus piešķirti veselības aprūpei, slimnīcām atvēlēts būtiski mazāks finansējums, nekā nepieciešams, lai tiktu samaksāts par visiem pacientiem, kuriem sniegta ārstēšanās neatliekamās palīdzības slimnīcās ārpus Rīgas slimnīcām. Veselības aprūpes pakalpojumu tarifi nav pārrēķināti kopš 2009.gada, kad tie tika samazināti par 20%. Slimnīcām nav kompensēti ne elektroenerģijas un siltumenerģijas, ne pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes atcelšana, ne minimālās algas paaugstinājuma 2010.gadā radušies izdevumi, ne arī medikamentu cenu pieaugums.

Viens no piemēriem: pacienta dzīvības glābšana reanimācijā izmaksā aptuveni 1200 lati, bet slimnīcām tiek samaksāti 186 lati par pacientu. "Slimnīcās katru dienu redzam, cik patiesībā mūsu iedzīvotājiem ir kritisks veselības stāvoklis, slimības ir smagas un ielaistas, kas prasa dārgu un ilgstošu ārstēšanu. Iedzīvotāju maksātspēja ir tik zema, ka viņi baidās nokļūt slimnīcā, jo nevar samaksāt 9,50 latus par vienu dienu slimnīcā. Mediķiem zemā atalgojuma dēļ trūkst motivācijas strādāt šajā valstī un jo īpaši neatliekamās palīdzības slimnīcās", atklātajā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām, uzsver slimnīcu vadītāji.

Medicine.lv jau vēstīja, ka 13 Latvijas reģionālo slimnīcu vadītāji atklātā vēstulē valsts augstākajām amatpersonām prasa nekavējoties uzlabotu situāciju veselības aprūpes nozarē, piešķirot adekvātu finansējumu slimnīcu sektoram.

Informāciju sagatavoja Latvijas slimnīcu pārstāvis
Foto: Pilseta24.lv

Plašāk skatieties LTV Ziņu dienesta sagatavotajā sižetā