Viss, kas saistīts ar redzes veselību un acu ārstēšanu, Latvijā patlaban ir pasaules līmenī, un mūsu pilsoņu iespējas ir līdzīgas citām attīstītām valstīm, secina gan Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags, gan senioru pārstāve, Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja (ar bagātīgu politisko karjeru) Aija Barča ar pacientes pieredzi.

Foto: Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča un Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags; autors: Publicitātes foto

Turklāt oftalmologs jeb acu ārsts ir tiešās pieejamības speciālists, pie kura nav vajadzīgs ģimenes ārsta nosūtījums. Var doties uzreiz pie ārsta, taču – tiešās pieejamības speciālists nenozīmē, ka drīkst ierasties, iepriekš nesaskaņojot vizītes laiku. Tāpat, lai vizīte būtu valsts apmaksāta, jāpārliecinās, vai izvēlētā iestāde un ārsts sniedz valsts apmaksātus pakalpojumus. 

Tomēr satraukumu rada politiski lēmumi un ar tiem saistītais budžets. Kā skaidroja Latvijas Acu ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Juris Vanags, šis gads ir sācies ar pārmaiņām valsts finansējumā, kas vienlaikus gan priecē ar papildu iespējām pacientiem, gan rada bažas par iecerētajām izmaiņām, kuras varētu ietekmēt oftalmologa pieejamību pacientiem.  

Jauna terapija redzes glābšanā 

Kopš šā gada noteiktam skaitam cukura diabēta pacientu no valsts budžeta apmaksā terapiju, kas novērsīs redzes zaudēšanu, un tās būs injekcijas acs stiklveida ķermenī. Vienlaikus šī pozitīvā vēsts ietver arī problēmu, ka pacientu, kam tas ir nepieciešams, ir ievērojami vairāk nekā tam ir atvēlēts finansējums. Aptuveni 25% no diabēta pacientiem tiek konstatēti redzes bojājumi – konkrēti diabētiska acs mākulas vai tīklenes tūska, un ceturtdaļai no šiem pacientiem ir nepieciešama ārstēšana, injicējot medikamentu acs stiklveida ķermenī. 

"Turpmāk valsts apmaksās intravitreālās injekcijas, kas ir anti-VEGF jeb asinsvadu endotēlija augšanas faktoru inhibitori, ar kādiem ārstē acs tīklenes saslimšanas. Paredzēts, ka prioritāri šīs injekcijas tiks nodrošinātas cukura diabēta pacientiem, ņemot vērā augsto diabēta izplatību Latvijā un ar to saistīto redzes zuduma risku. Līdz šim šāda ārstēšana pacientiem Latvijā ir bijusi jāsedz no saviem līdzekļiem, un viņi nav saņēmuši no valsts budžeta klīniskajām vadlīnijām atbilstošu inovatīvo terapiju – injekcijas redzes saglabāšanai. Pateicoties visām iesaistītajām valsts institūcijām, daļa tagad to sāks saņemt," skaidro Juris Vanags. 

Juris Vanags norāda, ka Veselības ministrija ir radusi iespēju no šā gada uzsākt pacientu ārstēšanu, piešķirot līdzekļus terapijas uzsākšanai pirmajiem 50 pacientiem, kam sekos vēl pa 50 pacientiem gadā nākamajos divos gados. Tomēr kopējais pacientu skaits, kam varētu būt nepieciešamas intravitreālās injekcijas ar anti-VEGF līdzekļiem, ir vairāk nekā 2000 jauniem pacientiem gadā, bet, apzinoties ietekmi uz budžetu, tika identificētas prioritarās grupas, kurām būtu visvairāk nepieciešams nodrošināt šo terapiju, izceļot 540 pacientus. Patlaban Latvijā diabēts noteikts ap 100 000 cilvēku, un šim skaitam ir tendence pieaugt. 

Neredzamā cīņa par oftalmologa pieejamību 

"Šī gada sākums nāca ar satraucošām bažām, jo Nacionālais veselības dienests apsver ideju veikt izmaiņas ikdienas finanšu plūsmas sadalē, ko ieviešot, būtiski samazinātos valsts apmaksāto oftalmologa pakalpojumu pieejamība pacientiem, bet es ceru, ka līdz tam mēs nenonāksim, ka acu ārsta pieejamība un iespēja tikt uz konsultācijām vai operācijām paliks vismaz esošajā līmenī," satraucies Latvijas Acu ārstu asociācijas priekšsēdētājs. 

Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja Aija Barča, kura ir bijusi Saeimas deputāte piecos sasaukumos, pauž apņēmību par šo jautājumu interesēties un iesaistīties senioru interešu aizstāvībā. "Pirms mūsu sarunas dakteris Vanags jau izskaidroja savu satraukumu, viņam ir vairāki priekšlikumi, un es varu apsolīt, ka arī Latvijas Pensionāru federācijas vārdā mēs uzrunāsim Labklājības ministriju, lai šis finansējums nepietrūkst, jo tās ir fantastiskas lietas, ko mūsdienās dara mūsu valsts speciālisti," pauda A. Barča. 

Latvijas Pensionāru federācijas vadītājai arī pašai ir sava pieredze rūpēs par redzes veselību. "Šī man ir tuva saruna, jo es pati visu savu mūžu biju tuvredzīga, un tad man piezagās katarakta. Ātri nokļuvu pie ārstiem Kurzemes acu centrā un no tuvredzīgas es kļuvu par tālredzīgu, tagad kokiem pēdējos žagariņus varu saskatīt, tikai lasot vajag brilles. Patlaban ne tikai pasaulē, bet arī Latvijā mūsu speciālisti dara fantastiskas lietas!" slavēja A. Barča.  

Pieredzējušās pacientes viedoklim piebalso arī J. Vanags, apstiprinot, ka kopumā Latvijā oftalmoloģijā ir īstenota attīstība citos līmeņos, un kopējā pacientu aprūpē, konsultēšanā, diagnostikā, operāciju tehnikā, medikamentozajā ārstniecībā mēs jau esam bieži piesauktajā Eiropas un Amerikas līmenī, tikai šī gada sākums ar finansējuma pārplānošanu pabojājis skatu uz nākotni.  

Sabiedrības zināšanas kopumā uzlabojas 

Latvijas Pensionāru federācijas vadītāja aicināja vairāk runāt ar senioriem, pacietīgāk skaidrot un izglītot. "Redziet, mēs, seniori, reizēm negribam, ka mūs kaut kur sūta vai mums ko saka. Mēs reizēm esam pietiekami spītīgi, jo, būdami pieredzējuši, mēs jau it kā zinām ļoti daudz, bet izrādās, ka nezinām visu. Un tad ir vajadzīgs nākošās vai aiznākošās paaudzes atbalsts. Ar senioriem reizēm ir jārunā ļoti uzmanīgi," atzīst Aija Barča. 

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas viceprezidents, ģimenes ārsts Ainis Dzalbs dalījās novērojumos, ka acu saslimšanu gadījumos parasti neesot pretestības apmeklēt acu slimību speciālistu. Biežāk problēmas esot citās jomās – uroloģijā, psihiatrijā, bet acu ārsta nepieciešamības stigmatizācija nav liela, un pacienti labprāt apmeklē. Problēmas rodas gadījumos, kad ir katarakta vai glaukoma, kas progresē pakāpeniski, pacienti adaptējas, sāk ar slimību sadzīvot un nepamana, ka slimība turpina progresēt. Kataraktas gadījumā risinājums būs gana veiksmīgs, bet ar kādu acs tīklenes problēmu vai glaukomu sekas var būt neatgriezeniskas.  

Juris Vanags, kurš ir arī ķirurgs, novērojis, ka oftalmologu pieredzē lielākā sešdesmitgadīgo un vecāku pacientu daļa, kas visbiežāk ir glaukomas, kataraktas, acs mākulas deģenerācijas, tīklenes atslāņošanās pacienti, nāk uz operāciju jau informēti, sagatavoti. Arī uz konsultāciju nāk ar zināšanām par savām slimībām. Zināšanu līmenis senioru paaudzē ir audzis, bet vienmēr ir kādi izņēmumi. 

Īpaši sagatavotu podkāstu par šiem jautājumiem iespējams noskatīties šajā saitē: https://youtu.be/GqqApsUcjwU