Realitāte bērnu mentālās veselības jomā: mēnešiem garas rindas pie speciālistiem un ilgtermiņa ārstēšanas plāna neesamība
No 3. līdz 9. martam pasaulē tiek atzīmēta Bērnu mentālās veselības nedēļa, un šī tēma ir ļoti aktuāla arī Latvijā, uzsver Latvijas Bērnu atbalsta fonds. Katrs ceturtais Latvijas vecāks, kura atvasei ir mentālās veselības problēmas, atzīst, ka bērna ārstēšanai un rehabilitācijai nav izveidots ilgtermiņa plāns. Savukārt 19% aptaujāto uzsver, ka šādu plānu vēlētos saņemt, taču viņiem trūkst informācijas par to, kuram speciālistam tādu vajadzētu izstrādāt un uzraudzīt tā izpildi. Situāciju īpaši saasina tas, ka lielai daļai rindā pie tādiem speciālistiem kā bērnu neirologs un psihiatrs ir jāgaida pusgads un pat ilgāk, liecina Latvijas Bērnu atbalsta fonda un pētījumu kompānijas “Norstat” veiktā vecāku aptauja.
Tikai 15% aptaujāto Latvijas vecāku atklāj, ka viņu bērniem, kuriem ir mentālās veselības problēmas, ir izstrādāts detalizēts ārstēšanas un rehabilitācijas plāns, un viņiem tas ir saprotams. Savukārt 24% respondentu uzver, ka teorētiski šāds plāns pastāv, taču pašiem vecākiem nav skaidrs, kā to īstenot, un viņiem arī trūkst atbalsta no speciālistiem, lai to pilnvērtīgi varētu realizēt.
“Realitātē tas nozīmē, ka atbildība par bērna ārstēšanu un rehabilitācijas gaitu gulstas uz vecāku pleciem. Viņiem ir jāspēj ne tikai saprast, kāds speciālists vai pakalpojums bērnam ir nepieciešams, bet arī jāatrod, kur to saņemt, ja nevēlas rindā gaidīt pusgadu, gadu un pat ilgāk. Taču ne visiem vecākiem ir spējas un zināšanas, lai burtiski izlauztos cauri Latvijas veselības aprūpes “džungļiem”. Sociālās rehabilitācijas pakojumus un speciālistu konsultācijas piedāvā arī dažādas nevalstiskās organizācijas, taču pašlaik pieprasījums ir daudz lielāks nekā to kapacitāte. Arī mēs daļai ģimeņu esam spiesti atteikt sociālās rehabilitācijas pakalpojumu, jo varam to nodrošināt noteiktam skaitam,” uzsver Latvijas Bērnu atbalsta fonda vadītājs Kaspars Markševics.
Likumsakarīgi, ka šāda situācija sekmē to, ka lielākā daļa jeb 58% vecāki, kuru bērni ir saskārušies ar mentālās veselības traucējumiem, jūtas nepietiekami atbalstīti no valsts un nevalstisko organizāciju puses.
Kopējo situāciju pasliktina speciālistu nepieejamība. Katrs otrais Latvijas vecāks, kura atvasei ir mentālās veselības problēmas, rindā pie neirologa (50%) un bērnu psihiatra (45%) ir bijis spiests gaidīt pusgadu un ilgāk. Nedaudz labāka situācija ir ar psihoterapeita un psihologa pieejamību. Pie tiem 36% aptaujāto vecāku bērni tika mēneša laikā, bet 24% tāpat nācās gaidīt vairāk par sešiem mēnešiem. Salīdzinoši, nedēļas laikā pie bērnu psihiatra tikuši tikai 8% aptaujāto vecāku bērni, bet pie neirologa – tikai 6%. Savukārt mēneša laikā pie abiem šiem speciālistiem tikušas 42% aptaujāto vecāku atvases. Nedaudz labāka situācija ir ar rindām pie logopēdiem un speciālajiem pedagogiem. Mēneša laikā pie logopēda varēja nokļūt 47% aptaujāto vecāku bērnu, bet pie speciālā pedagoga – 34% aptaujāto.
“Situācija ar mentālās veselības speciālistu pieejamību Latvijā ir katastrofāla, jo pieprasījums ir ļoti liels, bet kvotas uz valsts apmaksātajiem pakalpojumiem – krietni par maz. Tās ar steigu ir jāpalielina! Ir ļoti labi, ka iespēju nokļūt pie speciālista vai saņemt vajadzīgo pakalpojumu nodrošina arī privātās veselības aprūpes iestādes un nevalstiskās organizācijas, taču tas nav ilgtspējīgi, jo primāri par to būtu jārūpējas valstij,” uzsver Latvijas Bērnu fonda vadītājs Kaspars Markševics.
Pašlaik daudz labākā situācijā ir tie bērni, kuru vecāki var atļauties samaksāt par vizīti pie speciālista vai apmaksāt nepieciešamo izmeklējumu vai rehabilitācijas pakalpojumu. Teju katrs ceturtais Latvijas vecāks jeb 23% atklāj, ka ārsta apmeklējumiem, izmeklējumiem un rehabilitācijas pakalpojumiem tērē līdz pat 120 eiro mēnesī, neskaitot medikamentus un uztura bagātinātājus. Kas nozīmē, ka gadā šī summa sasniedz 1440 eiro. Savukārt līdz 40 eiro sava bērna veselības aprūpes pakalpojumiem tērē 20% vecāku.
“Mēs daudz runājam par to, cik svarīgs Latvijai ir katrs bērns, tajā pašā laikā veselības aprūpes pieejamības jautājumos valstiskā līmenī bērni tiek šķiroti, atkarībā no tā, vai viņu vecāki var samaksāt, lai tiktu pie vajadzīgā speciālista vai konkrētā izmeklējuma ātrāk, negaidot rindā pusgadu vai gadu,” tā K. Markševics.
Par aptauju:
Vecāku aptauju par bērnu mentālo veselību 2024.gada decembrī veica sabiedriskās domas pētījumu aģentūra “Norstat”, aptaujājot 701 vecāku ar vismaz vienu bērnu.
