Ražotāju līdzmaksājuma noteikšana B saraksta zālēm ir spēlēšanās ar cilvēku dzīvībām
Foto: Ieva Čīka/LETA
Zāļu ražotājam būs jāpiedalās kompensējamo zāļu B sarakstā iekļauto medikamentu un medicīnas ierīču apmaksā, ja to patēriņa pieaugums gadā pārsniegs 10% no iepriekšējā gada attiecīgā rādītāja, to paredz Veselības ministrijas (VM) izstrādātie grozījumi "Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā".
Plānots, ka Nacionālais veselības dienests (NVD) reizi gadā veiks datu analīzi un, konstatējot, ka konkrētu zāļu un medicīnisko ierīču pārdošanas apjoms pārsniedz 10%, informēs zāļu ražotāju par nepieciešamību veikt līdzmaksājumu, kā arī noteiks tā apmēru pēc konkrētas formulas.
Izņēmumi būs gadījumi, kad par attiecīgajām zālēm vai medicīniskajām ierīcēm starp zāļu iesniedzēju un NVD jau būs noslēgts līgums par finansiālu līdzdalību kompensējamo zāļu apmaksā, kā arī ja būs uzsākta šo zāļu vai medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācija pacientiem ar citām diagnozēm vai mainīti izrakstīšanas nosacījumi.
Ja zāļu ražotājs 30 dienu laikā pēc NVD rēķina saņemšanas neveiks maksājumu, dienests drīkstēs samazināt attiecīgo zāļu vai medicīnisko ierīču cenu tā, lai segtu valsts budžeta izlietojuma pieaugumu, kas radies sakarā ar pārdošanas apjoma pieaugumu.
Tāpat paredzēts noteikt, ka B sarakstā iekļaujamo zāļu izmaksu efektivitātes pieauguma koeficients par papildus iegūtu dzīves gadu vai dzīves gadu bez slimības progresijas nepārsniedz sarakstā jau esošu zāļu izmaksu efektivitātes pieauguma koeficientu.
Minētā prasība šobrīd jau attiecināta uz C saraksta zālēm, tāpēc VM uzskata, ka ir pamatoti to attiecināt arī uz B un A saraksta zālēm.
VM skaidro, ka viens no zāļu iesniedzēja finansiālas līdzdalības ieguvumiem ir izdevumu ierobežošana.
Līdzīga līdzdalības kārtība jau šobrīd ir paredzēta attiecībā uz kompensējamo zāļu C saraksta medikamentiem. Šajā sarakstā tiek iekļautas zāles, kuru izmaksas viena pacienta ārstēšanai gadā pārsniedz 4268,62 eiro un ražotājs zāļu kompensācijas izdevumus noteiktam pacientu skaitam apņemas segt no saviem līdzekļiem.
Pret VM piedāvāto kārtību iestājas Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācija (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociācija (LPMA). Projekta saskaņošanas sanāksmju dokumentos asociāciju pārstāji norādījuši, ka kategoriski iebilst, ka komersantiem tiek radītas papildu administratīvās izmaksas, ja tās nav noteiktas līgumā starp NVD un komersantu saistībā ar zāļu iekļaušanu kompensējamo zāļu sarakstā.
Viņi arī akcentējuši, ka pārdošanas pieaugums ir iespējams dažādu iemeslu dēļ, piemēram, citu līdzīgu zāļu neesamība, jauns pētījums, vadlīnijas, sezonalitāte un pacientu kopējā skaita pieaugums.
Līdzīgu viedokli pauduši arī Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) pārstāvji, kuri uzskata, VM piedāvātie kritēriji par zāļu ražotāja finansiālu līdzdalību varētu būt piemērojami vienīgi gadījumiem, kad zāles tiek pārdotas pietiekami lielā apjomā, taču ir acīmredzami nepiemērots tad, ja zāles tiek pārdotas tikai dažiem pacientiem.
Piemēram, situācijā, kad konkrētās zāles gadā tiek izmantotas tikai vienam pacientam, taču nākamajā gadā šo pacientu skaits pieaug līdz diviem vai trijiem, apjoma pieaugums būtu attiecīgi 50% vai 66% apmērā. Tomēr šāds pacientu skaita pieaugums nav uzskatāms par būtisku un tādu, ko zāļu nodrošinātājs varētu paredzēt vai kontrolēt, norāda BRAL pārstāvji.
"Šādos apstākļos būtu acīmredzami nesamērīgi prasīt no iesniedzēja, lai tas atmaksātu 40% un vairāk no iepriekšējā periodā kompensācijai iztērētajiem līdzekļiem," viņi uzskata.
BRAL arī neapmierina, ka nav viennozīmīgi saprotams, kāda apmēra maksājums zāļu ražotājam būtu jāveic.
Organizācijas arī iebilst pret kritēriju, ka B sarakstā neiekļauj zāles, kuru izmaksu efektivitātes pieauguma koeficients pārsniedz sarakstā jau esošu zāļu izmaksu efektivitātes pieauguma koeficientu.
SIFFA un LPMA speciālisti saka, ka normatīvi jau šobrīd paredz, ka B sarakstā iekļauj zāles, kuru cena ir pamatota ar farmakoekonomisko aprēķinu. Organizācijas uzskata, ka, ieviešot šo normu, inovāciju iekļaušana kompensējamo zāļu sarakstā kļūs neiespējama, it īpaši cenu samazināšanas dēļ.
Arī BRAL pārstāvji uzskata, ka normatīvie akti jau šobrīd pilnībā nodrošina, ka B sarakstā netiek iekļautas nesamērīgi dārgas zāles. Viņuprāt, norma ir neatbilstoša gan pacientu interesēm, gan zāļu kompensācijai piešķirto līdzekļu racionālai izmantošanai.
