Apmeklējot savu ģimenes ārstu, mēs nereti tiekam nosūtīti uz dažnedažādiem izmeklējumiem, jo, kā zināms, ārsts, vienkārši redzot pacientu un uzklausot viņa sūdzības, sākotnēji tikai aptuveni var novērtēt viņa veselības stāvokli, bet nevar nosaukt precīzu diagnozi. Gūstot traumu, ciešot no klepus vai iesnām, vai atnākot pie ārsta ar kādām citām sūdzībām, pacientiem bieži vien tiek nozīmēts rentgens, ultrasonogrāfija vai citi izmeklējumi, bez kuriem nav iedomājama neviena poliklīnika, veselības centrs un slimnīca. Milzīgu nozīmi pacienta veselības stāvokļa novērtēšanā ieņem tāds speciālists kā radiologa asistents – ārstniecības persona, kura, prasmīgi izmantojot tehnoloģijas, veic radioloģiskās procedūras vai diagnostiskās radioloģijas izmeklējumus, lai palīdzētu ārstam noteikt pacienta sūdzību cēloni un piemeklēt atbilstošu terapiju.

Tieši pateicoties tādam speciālistam kā radiologa asistents, radioloģija tiek dēvēta par medicīnas "acīm", jo ikviens radiologa asistents ir kvalitatīva radioloģijas attēla meistars. Veicot izmeklējumus un iegūstot detalizētu augstas kvalitātes attēlu, radiologa asistents palīdz ārstam ieskatīties cilvēkam iekšā un labāk novērtēt viņa veselības stāvokli, lai mainītu vai izvēlētos atbilstošu ārstēšanas taktiku, veicinot pacienta atveseļošanos.

Kas ir radioloģija?

Radioloģija ir daudzpusīga medicīniskās diagnostikas nozare, kurā tiek lietotas vizualizāciju veidošanas tehnoloģijas, izmantojot dažāda veida fizikālos parametrus, tādus kā jonizējošo starojumu, elektromagnētisko lauku, ultraskaņu un daudzus citus, lai varētu apskatīt pacienta organisma iekšējo vidi un noteikt, vai nav izveidojusies kāda patoloģija. 

Tā kā radioloģijā vairumā diagnostikas metožu tiek lietots jonizējošais jeb rentgenstarojums, piemēram, rentgena izmeklējumos, mamogrāfijā, datortomogrāfijā un citās, speciālisti ļoti nopietni izturas pret šādu izmeklējumu pamatotību. Radioloģijā ir ļoti būtiski nodrošināt, lai ieguvums no izmeklējuma pārsniegtu starojuma kaitīgumu. Tāpēc, lai cilvēks nesaņemtu lieku starojumu, radiologa asistents veic radioloģiskos izmeklējumus, stingri ievērojot aizsardzības no radiācijas principus un starojuma devu optimizāciju.

Vienlaikus jāpiebilst arī, ka no radioloģiskajiem izmeklējumiem nav jābaidās – radiācija jau ir mums visapkārt. Arī atrodoties dabā, pie akmeņiem, saules gaismā, pastāv radiācijas dabiskais fons. Un tieši tādēļ, ka mēs uzņemam noteiktu radiācijas devu, vienkārši dzīvojot savu dzīvi, medicīniskai radiācijai ir jābūt stingri pamatotai. Protams, nereti ir arī tādas situācijas, kad pacientam nepietiek tikai ar vienu radioloģisko izmeklējumu un ir papildus nepieciešami vēl citi izmeklējumi, lai iegūtu plašāku informāciju par pacienta veselību. Jāsaprot, ka nav vienas zelta metodes, ar kuras palīdzību var noskaidrot itin visu par cilvēka veselības stāvokli, tāpēc arī bieži vien tiek veikti vairāki izmeklējumi, lai pacientam kādu patoloģiju gadījumā sniegtu savlaicīgu un efektīvu ārstēšanu.

Joma, kas nemitīgi attīstās

Kā zināms, mūsdienās tehnoloģijas nepārtraukti pilnveidojas. Ja sākotnēji bija pieejama tikai konvencionālā rentgenogrāfija, tad mūsdienās tā attīstījusies līdz digitālai rentgenogrāfijai. Piemēram, magnētiskajā rezonansē arvien vairāk pielieto tehnoloģijas, kas ļauj veikt izmeklējumu ar trīs, nevis 1,5 teslu, magnētiskā lauka stiprumu, kas ļauj iegūt augstākas izšķirtspējas attēlus ātrāk. Arī datortomogrāfijā – ja sākotnēji radiologa asistents-radiogrāfers strādāja ar sešu slāņu datortomogrāfu, tad šodien ir pieejami jau 124 slāņu tomogrāfi, kuriem pateicoties, radiologa asistents-radiogrāfers var veikt krietni precīzākus un kvalitatīvākus izmeklējumus.

Radiologa asistents strādā arī nukleārā medicīnā un veic tādus izmeklējumus kā scintigrāfija, kas ļauj noteikt kāda orgāna vai orgānu sistēmas darbību, ievadot vēnā radioaktīvu preparātu. Viena no jaunākajām tehnoloģijām radioloģijas jomā, kas pasaulē zināma jau vairāk nekā 10 gadus, bet Latvijā tika ieviesta pirms četriem gadiem, ir pozitronu emisijas tomogrāfija (PET). Tas ir nukleārās medicīnas izmeklējums, kas domāts pārsvarā onkoloģiskajiem pacientiem un kuru veic radiologa asistents-radiogrāfers, pacientam vēnā ielaižot radioaktīvos preparātus jeb nukleīdus. Tie īsā laikā izplatās pa pacienta organismu un ļauj tomogrāfam, pilnībā noskenējot cilvēku, saskatīt tā saucamos "karstos punktus", piemēram, kur atrodas primārais audzējs, kur vērojama metastāžu izplatība utt. Izmeklējuma gaitā pacients nekādas izmaiņas pašsajūtā nenovēro, un ievadītās radioaktīvās vielas sabrūk organismā parasti vienas dienas laikā. Precīzs nukleīdu sabrukšanas jeb radioaktivitātes samazināšanās laiks ir atkarīgs no radiofarmaceitiskā preparāta (tiek ievadīts pacientam vēnā pirms nukleārās medicīnas izmeklējuma) pussabrukšanas perioda. 

Cik liela nozīme radioloģijā ir speciālistam radiologa asistents?

Radiologa asistents ir veselības aprūpes speciālists ar pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kas strādā gan ar pacientiem, gan komandā ar citiem mediķiem, gan ar tehnoloģijām. Viens no galvenajiem uzdevumiem, ko īsteno radiologa asistents, ir attēldiagnostikas tehnoloģiju lietošana atbilstoši izmeklējumu protokoliem, lai iegūtu vislabāko attēlu atbilstoši pacientu veselības stāvoklim. Radiologa asistents ir apmācīts arī procedūru tehnikā un veic izmeklējumus arī ar kontrastvielu ievadīšanu, kas nepieciešama, lai labāk vizualizētu organisma anatomiskās struktūras un patoloģijas. 

Tāpat nozīmīga darba sastāvdaļa, ko ik dienas veic radiologa asistents, ir izglītot pacientus atbilstoši katram individuālam izmeklējumam – vai tas būtu galvas, kuņģa-zarnu trakta izmeklējums vai sirds diagnostika, kur radiologa asistents papildus seko līdzi arī tam, lai izmeklējuma laikā pacientam pulss būtu noteiktās robežās. Diagnostikas ietvaros radiologa asistents vispirms ievāc pacienta anamnēzi, iztaujā par simptomiem un to novērošanas ilgumu. Pirms izmeklējuma radiologa asistents vienmēr rūpīgi izskaidro pacientam, kā jāuzvedas, piemēram, kurā momentā ir jāaiztur elpa, kad drīkst vai nedrīkst kustēties. 

Svarīgi, lai starp speciālistu un pacientu izveidotos labs kontakts. Pacientam pareizi jāsaprot, kas viņam jādara, lai radiologa asistents varētu nodrošināt efektīvu izmeklējumu un iegūt augstas kvalitātes attēlu vai attēlu sēriju, ko pēc tam ārsts-radiologs izvērtē, sagatavojot precīzu slēdzienu. Būtībā radiologa asistents ir atbildīgs par visu līdz tam brīdim, kad ierodas ārsts un skatās iegūtos attēlus, lai noteiktu, vai un kāda cilvēkam ir problēma.

Svarīgi piebilst, ka analizēt izmeklējumu rezultātus un noteikt precīzu diagnozi ir tikai un vienīgi ārsta-radiologa kompetencē, un radiologa asistents nav tiesīgs izpaust pacientam attēlos redzamo. Tomēr gadījumos, kad ir nepieciešama steidzama rīcība, radiologa asistents ir sagatavots nodrošināt neatliekamās palīdzības sniegšanu.

Radiologa asistents – pieprasīta specialitāte, kurā darbs būs vienmēr

Lai arī pirmajā brīdī radiologa asistents daudziem asociējas ar rentgena izmeklējumiem, tomēr šī speciālista kompetencē ir ļoti plašs diagnostikas metožu loks. Ņemot vērā to, ka medicīna un tehnoloģijas nemitīgi attīstās un parādās jauni atklājumi, ir nepieciešami arvien jauni speciālisti, kas spēs nodrošināt cilvēkiem visus nepieciešamos medicīniskos izmeklējumus maksimāli operatīvi un efektīvi. Radiologa asistents ir profesionālis, kuram darbs būs vienmēr, jo, tiklīdz apstāsies diagnostika, ārstiem nebūs iespējas noteikt diagnozi un piemērot cilvēkiem atbilstošu ārstēšanu.

3 galvenās īpašības, ar ko ir apveltīts radiologa asistents

• Cilvēkam, kuru saista profesija radiologa asistents, ir jābūt patiesai vēlmei strādāt medicīnā, kas sevī ietver arī regulāru darbu un komunikāciju ar cilvēkiem. Ļoti būtiskas īpašības, ar ko jābūt apveltītam jebkuram medicīnas jomas speciālistam, tostarp radiologa asistentam, ir empātija un iejūtība. Tāpat svarīga ir spēja strādāt komandā, jo radiologa asistents ikdienā cieši sadarbojas ne tikai ar pacientiem, bet arī citiem speciālistiem (ārstiem, medmāsām, ārstu un medmāsu palīgiem, citiem radiologa asistentiem un radiogrāferiem).
• Radiologa asistents ir cilvēks, kuru interesē darbs ar tehnoloģijām. Viņam ir jābūt apveltītam ar spēju analītiski domāt un strādāt ar augstu precizitāti, lai, izmantojot attēldiagnostikas tehnoloģijas, iegūtu augstas kvalitātes attēlus. Radiologa asistents ir spējīgs pieņemt patstāvīgus lēmumus, arī paaugstināta stresa situācijās.
• Cilvēkam, kas vēlas apgūt profesiju radiologa asistents, ir jābūt gatavam nepārtraukti izglītoties, jo medicīnā viss mainās nepārtraukti, un speciālistam ir jāiet līdzi laikam, lai sniegtu mūsdienīgus veselības aprūpes pakalpojumus un nodrošinātu vēl efektīvākus un kvalitatīvākus izmeklējumus.

Ja saproti, ka darbs profesijā radiologa asistents ir tavs aicinājums, piesakies studijām pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības programmā "Radiologa asistents" (kvalifikācija – Radiologa asistents) Latvijas Universitātes P. Stradiņa medicīnas koledžā, kas ir vienīgā koledža Latvijā, kurā tiek sagatavoti speciālisti šajā jomā! Studiju ilgums ir trīs gadi, un mācību process studiju programmā "Radiologa asistents" tiek nodrošināts pilnībā par valsts budžeta līdzekļiem. Veiksmīgi apgūstot specialitātei radiologa asistents nepieciešamās zināšanas un iemaņas, saņemsi diplomu par pirmās profesionālās augstākās izglītības grāda iegūšanu, kā arī kvalifikāciju – Radiologa asistents, kas tev pavērs plašas iespējas darba tirgū un kalpos kā būtisks ieguldījums tavas personības pašizaugsmē! 

Ja ir vēlēšanās apgūt padziļinātākas zināšanas un specializēties ne tikai diagnostiskās radioloģijas metodēs, bet arī radionuklīdajā diagnostikā un staru terapijā, koledžas absolventiem, iegūstot kvalifikāciju Radiologa asistents, ir iespēja turpināt studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, iegūstot profesionālo bakalaura grādu radiogrāfijā 7. semestrī.

Uzzini vairāk par studiju programmu "Radiologa asistents"!