Pulsa dienā iedzīvotāji aicināti pārbaudīt pulsu un pievērst uzmanību sirds ritmam
Svētdien, 2026. gada 1. martā, visā pasaulē, tostarp Latvijā, tiek atzīmēta Pulsa diena – starptautiska sabiedrības informēšanas iniciatīva, kas vērsta uz sirds ritma traucējumu jeb aritmiju savlaicīgu atpazīšanu. Šajā dienā Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca (Stradiņa slimnīca) sadarbībā ar pacientu organizāciju ParSirdi.lv aicina ikvienu iedzīvotāju pievērst uzmanību savai sirds veselībai – vienkārši izmērīt savu pulsu.
Pulsa diena atgādina, ka viens no trim cilvēkiem pasaulē dzīves laikā var saskarties ar nopietniem sirds ritma traucējumiem. Aritmijas nereti norit bez izteiktiem simptomiem, tādēļ agrīna to atklāšana ir būtiska, lai samazinātu insulta, sirds mazspējas un citu nopietnu komplikāciju risku.
Pulsa pārbaude ir vienkārša, ātra un ikvienam pieejama metode, kas var palīdzēt savlaicīgi pamanīt neregulāru sirdsdarbību – aicina iedzīvotājus Pulsa dienā izmērīt savu pulsu miera stāvoklī, pievērst uzmanību sirdsdarbības regularitātei, kā arī aicināt ģimenes locekļus un tuviniekus pārbaudīt pulsu, bet neregulāra pulsa gadījumā konsultēties ar ārstu.
Stradiņa slimnīcas Aritmoloģijas nodaļas vadītājs, kardiologs Kaspars Kupics uzsver: “Kardioloģijas praksē bieži redzam pacientus, kuri par sirds ritma traucējumiem uzzina tikai pēc nopietnām komplikācijām. Patiesībā pulsu var pārbaudīt ikviens, un tas aizņem vien dažas sekundes, taču var palīdzēt savlaicīgi atklāt aritmiju un novērst smagas sekas. Pulsa diena ir labs atgādinājums regulāri pievērst uzmanību savai sirdsdarbībai.”
“Priekškambaru mirdzēšana ir biežākais sirds ritma traucējums, un Latvijā ar to dzīvo aptuveni 60–70 tūkstoši cilvēku. Daudzos gadījumos sirds ritma izmaiņas iespējams pamanīt savlaicīgi, jo katrs pats var novērot savu sirdsdarbību. Otra visai bieži sastopama problēma ir tā sauktie pārsitieni – sajūta, ka sirds uz brīdi “paklūp”, sitas stiprāk vai neregulāri. Šādi pārsitieni dzīves laikā ir gandrīz ikvienam cilvēkam un visbiežāk nav bīstami. Tomēr uzmanība jāpievērš, ja tie kļūst biežāki vai parādās fiziskas slodzes laikā vai pēc tās,” stāsta Stradiņa slimnīcas kardiologs profesors Oskars Kalējs.
Viņš turpina: “Svarīgi pavērot arī to, kā sirds atjaunojas pēc slodzes. Piemēram, pēc aktīvas pastaigas pulsam 3–5 minūšu laikā būtu vēlams samazināties vismaz par 20–30 sitieniem minūtē. Rūpes par sirds veselību lielā mērā ir paša cilvēka rokās – regulāras kustības, fiziskās aktivitātes un sava pulsa pazīšana ir vienkāršs un neko nemaksājošs ieguldījums veselībā, kas palīdz laikus pamanīt būtiskas izmaiņas un novērst nopietnas problēmas.”
Biedrības ParSirdi.lv vadītāja Inese Mauriņa uzsver: “Neritmisks vai pārāk ātrs pulss ir riska signāls, ko varam noteikt paši mājas apstākļos. Daudzas aritmijas, tostarp mirdzaritmija, var noritēt nemanāmi, līdz pirmās izpausmes ir insults vai citas smagas veselības komplikācijas. Labā ziņa – savlaicīgi atklājot, aritmijas iespējams sekmīgi ārstēt un novērst sekas. Tāpēc aicinām ne tikai pašiem pievērst uzmanību sirds ritmam, bet arī mudināt savus tuviniekus – vecākus, vecvecākus, arī bērnus – pārbaudīt savu pulsu un citus sirds veselības riska faktorus, kā arī nepieciešamības gadījumā rīkoties.”
Pulsa diena ir starptautiska iniciatīva, ko organizē Eiropas Sirds ritma asociācija sadarbībā ar pasaules sirds ritma profesionālajām organizācijām, lai mazinātu zināšanu trūkumu par sirds ritma traucējumiem un veicinātu agrīnu diagnostiku.
Informācija ZL datubāzē
Informācija Pilseta24 portālu tīklā
Informācija portālā visaigimenei.lv
