Intervija ar dr. Agnesi Portnaju,
dermatoloģi

Kas biežāk nāk konsultēties pie dermatologa: sievietes vai vīrieši?

Grūti atbildēt, tomēr abu dzimumu cilvēki nāk vienlīdz bieži. Daudz kas ir atkarīgs no tā, kurā vietā speciālists strādā: ja tā ir ārsta prakse, tas ir 50:50. Ja ārsts strādā salonā, kurā veic arī skaistumkopšanas procedūras, vairāk nāk sievietes.

Vai dermatologs nodarbojas tikai ar ārstēšanu un mazliet skaistumkopšanu, vai jums nākas likvidēt arī tās sekas, ja kāds ar skaistumkopšanu ir aizrāvies?

Dažādi. Ir pacienti, kas nāk saistībā ar ādas skaistumkopšanas procedūrā. Vairāk par ādas kopšanu runā izglītoti cilvēki, kas jau ir bijuši pie kosmetologa, kosmētiķa. Tad viņi nāk arī pie ādas ārsta, lai interesētos, ko un kā labāk darīt. Bet tikai konsultēties nāk maz. Vairāk nāk tie, kam ir problēmas.

Vai, nopērkot kosmētisku krēmu, bieži rodas problēmas? Ja cilvēks aizraujas, vai var rasties ādas iekaisumi?

Ja cilvēks izvēlas savam ādas tipam nepiemērotu kosmētiku, kas ir diezgan bieži sastopama parādība, rodas problēmas: pastiprinās pinnes, āda pārsausinās, attīstās alerģiskas reakcijas u.c. Taču cilvēki, kam ir alerģija pret kādu vielu vai kosmētiskā līdzekļa komponenti, parasti ļoti seko līdzi tam, ko un kā lieto, izvēlas tos produktus, kas ir mazāk alerģiski. Gadās, ka atnāk pacients ar stipri pietūkušām acīm, jo izmēģinājis kādu jaunu krēmu. Rezultāts nav labs...

Šī alerģiskā reakcija ir pārejoša?

Ja Jūs domājat: "Es pamēģināšu vēlreiz un vēlreiz, varbūt pāries, āda pieradīs", tad nē! Alerģiskā reakcija nekur nepazudīs. Jo vislabākās zāles pret alerģiju, ir izvairīšanās no konkrētā alergēna, t.i., nelietot produktus, pret ko cilvēkam ir alerģija vai pastiprināta jutība. Runājot par alerģijām, ir vēl viens būtisks fakts: cilvēks jau nepiedzimst ar visām savām "alerģijām", tās veidojas arī dzīves laikā. Tāpat ir ar lietām, ko it kā lieto ilgus gadus, bet pret kurām laika gaitā izstrādājas alerģiska reakcija. Ir vielas, kuras biežāk izraisa alerģiskas reakcijas, un, ja šīs vielas lieto cilvēks ar paaugstinātu jutību, agrāk vai vēlāk rodas alerģija.

Vai jums dermatoloģes praksē gadās sadarboties arī ar ginekologiem?

Jā, sadarbojos!

Kādas ir problēmas, kuru dēļ šī sadarbība notiek?

Tas vairāk ir konsultāciju līmenī. Bet gadās, ka atnāk paciente, un es redzu, ka viņai būtu jākonsultējas arī ar ginekologu.

Latvijā ir daudzas informatīvas kampaņas: par onkoloģiju un skrīningu, vakcīnām, kontracepciju. Kas ir lielākā problēmu grupa, ar ko nākas saskarties dermatologam?

Viena liela grupa ir sēnīšu infekcijas, sākot ar ādas virskārtas sēnīti, kas rodas pēc solārijiem, lietojot ādas kopšanas līdzekļus, kas pārsausina ādu, kā arī pārmērīgi aizraujoties ar ādas higiēnu – tas būtu par ādas sēnīti. Vēl jau ir kāju, roku un nagu sēnīte.

Parasti sēnīti saista ar higiēnas lietām, bet jūs minējāt arī solāriju!

Jā, dermatologiem ar solāriju īpašniekiem un ļautiņiem, kas ir cītīgi solāriju apmeklētāji, ir "īpašas attiecības" un pat savstarpējas cīņas. Personiski es neesmu kategoriska solārija noliedzēja, bet jāsauļojas ļoti prātīgi, apdomājot visus riskus un ieguvumus. Solārija problēma ir tā, ka tas palielina ādas vēža attīstības risku, kas ir pierādīts. Ja cilvēkam ģenētiskā līmenī ir kāda gēna vai gēnu kopuma izmaiņas vai nosliece uz mutācijām, solārijs šo mutāciju tikai pastiprinās un attīstīs.

Par šīm diskusijām ir daudz lasīts, bet Latvijā sauļojas visi, kaut, piemēram, jūras malā vai upmalā. No kurienes rodas vēlme būt brūnam, jo ir redzami gadījumi, ka – vēl nedaudz – un cilvēkam drīz būs jāpārceļas uz Āfriku. Kā lasām – viduslaikos sieviete savu ādu vispār saulei nerādīja – domāju
t.s. aristokrātisko bālumu.

Sabiedrībā patlaban valda uzskats, ka būt brūnam ir skaisti, šo uzskatu galvenokārt kultivē masu mediji. Modeles vai aktrises ir brūnas, nosauļojušās, tādēļ izveidojies priekšstats, ka tas ir skaisti. Ja sievietei ir brūna, nosauļota āda, uz tās mazāk redz kādus veidojumus: pumpas, izspiedušās vēnas, tātad ādas kosmētiskos defektus redz mazāk. Uz bālas ādas diemžēl izceļas viss. Tas bieži ir tas, ko uzsver mani pacienti, kuriem ir ādas problēmas solārija dēļ. Es parasti atbildu, ka cilvēkam pašam jādomā: kas ir labāk – izskatīties glīti vai būt veselam? Gadās arī šāda dilemma...

Kādos nolūkos dermatologs lieto pūderi? Tas vairāk, vismaz asociatīvi, saistās tikai ar skaistumkopšanu.

Pirmais, kas iešaujas prātā sievietei, ir kāds kompaktais pūderis, bet dermatoloģijā pūderis ir lokālās terapijas līdzeklis. Ir krēms, ziede, mitrie apliekamie, tāpat ir arī pūderis, kas iedarbojas uz ādu virspusēji, neskarot dziļākos ādas slāņus, kā to dara ziede.

Padomju laikā bija streptocīda pulveris brūcēm – vai jūsu minētais varētu būt kas līdzīgs?

Pulveris ir tikai medikaments pulvera veidā. Pūdera pamatā visbiežāk izmanto talku, ko iegūst no medicīniskā likopodija; izmanto kartupeļu cieti, bet ir arī augstvērtīgākas cietes – kukurūzas ciete, rīsu pulvera ciete. Vēl pūdera sastāvā klāt nāk dažādi augu ekstrakti u.c. Parasti pūderi (medicīnisko) veido ar dezinficējošu nolūku, lai samazinātu ādas kairinājumu, pievieno kliņģerītes ekstraktu, lai labāk koptu ādu. Parasti pūderi izmanto gadījumos, kad ir ādas dziedzeru hiperfunkcija, respektīvi, ja sviedru vai tauku dziedzeri darbojas pārāk intensīvi. Šajā gadījumā var atrast līdzību ar pūderi, ko sievietes izmanto kosmētikā,– sejas ādā tauku un sviedru dziedzeru ir daudz, kad sieviete svīst, viņa dodas nopūderēt degunu, lai sejas āda nespīdētu. Arī ārstnieciskajam pūderim funkcija ir līdzīga: panākt lai āda nespīd, susinot to un savācot taukainās vielas, kā arī mazināt ādas berzi.

Vai ir konkrētas ķermeņa daļas, uz kurām pūderi lieto?

Jā, ir konkrētas zonas, uz kurām to lieto! Pūderis no visām lokālās terapijas vielām ir t.s. profilakses viela. Protams, ja pievieno arī kādu aktīvo vielu, tas jau kļūst ārstniecisks. Profilaksei: tas nozīmē, lai neattīstītos sēnīšu infekcija padusēs, zem krūtīm, ādas krokās, jo tās ir vietas, kur biežāk mīt sēnītes.

Tas ir tāpat kā "krunkainajiem" suņiem, kam ir jāpiepūderē krokas, lai nerastos izsitumi vai sasutumi?

Jā, tas ir tāpat – lai neveidotos izsitumi vai sasutumi. Cilvēkam svīstot, veidojas papildus berze, un āda tiek traumēta, noberzta. Lai tur "neieperinātos" kāda baktērija vai sēnīšu infekcija, šīs vietas iepūderē. Ja lieto pūderi, nedrīkst to likt uz mitras ādas: ja ir mitrs izsitums, sākumā pūderi lietot nedrīkst! Pūderi var lietot arī izgulējumu profilaksei, mazinot ādas berzi, susinot un savācot ādas izdalītās vielas.

Cik svarīgi, lai pūderis nesaturētu talku?

Jā, agrākos laikos talku izmantoja daudz, bet, ņemot vērā, ka mūsdienās daudzi pievēršas ekoloģiskam dzīvesveidam, ir atklāts, ka talks ir kaitīgs, piemēram, tam, tāpat kā citronskābei, var "piemeklēt" attiecīgu E burtu. Būtu vēlams lieki šo minerālu neizmantot. Taču šeit gan jāsaka – nopietnu zinātnisku pētījumu par šo tēmu nav.

Varbūt to var uzskatīt par modes lietu – dzīvot zaļi (ekoloģiski)?

Varbūt tas tagad ir aktuāli, bet es tam negribētu piekrist. Es kā ārste nevaru
100% piekodināt, lai pacients nelieto talku, jo tas ir slikti. Man nav tādas informācijas! Ja pameklē, var atrast informāciju, ka talks izraisa kairinājumu, lielās devās lietojot tas var būt kancerogēns, ja talku ieelpo, var rasties plaušu slimības. Atšķirībā no kukurūzas cietes un rīsu cietes, kas jau ir ļoti, ļoti smalkas konsistences, talks ir vēl smalkāks. Bieži gadās, ka, to lietojot ādas krokās, tas sabirst graudiņos. Ja tam tiek klāt mitrums, rodas nepatīkama sajūta atšķirībā no rīsu vai kukurūzas cietes.

Intervēja Pauls Rēvelis