Psihoterapeite: Kupla ģimene bērniem dod iespējas daudz labāk apgūt dažādas sociālās prasmes
Rīga, 23.apr., LETA. Viens no lielākajiem ieguvumiem bērniem, kas aug daudzbērnu ģimenēs, ir iespēja daudz labāk apgūt dažādas sociālās prasmes, aģentūrai LETA skaidroja klīniskā psiholoģe, psihoterapeite Līga Bernāte.
Pēc viņas paustā, daudzbērnu ģimenēs auguši bērni dabiskā veidā paši iemācās meklēt kompromisu, dalīties, sadarboties, uzņemties atbildību un rūpes par citiem.
Sabiedrības integrācijas fonda un "Amigo" iniciatīvas laimīgām ģimenēm veiktā aptaujā 71% vecāku norādījuši, ka māsu un brāļu ciešās attiecības ļauj vieglāk iemācīt bērniem atbildības sajūtu un rūpes par līdzcilvēkiem. Tam piekrīt arī psiholoģe, kura skaidro, ka tas notiek gluži likumsakarīgi, jo šie bērni ikdienā dzīvo plašākā cilvēku lokā, nekā tie, kas aug vieni vai divatā. "Jau no mazām dienām šiem bērniem apkārt ir vairāk cilvēku, ar ko runāties un mijiedarboties, tāpēc arī valoda viņiem nereti attīstās straujāk," norāda Bernāte.
Dzīve kuplā tuvinieku lokā esot ieguvums ne vien bērniem, bet arī pašiem vecākiem. Bērnu savstarpējo konfliktu un dažādu sadzīves situāciju risināšana arī vecākiem palīdz attīstīt vērtīgas prasmes. Savā praksē Bernāte novērojusi, ka kuplajās ģimenēs, kur parasti vismaz viens no vecākiem strādā, vecāki ļoti labi iemācījušies organizēt laiku. "Tas nozīmē, ka arī darbā vai citā vidē šie vecāki parasti lieliski spēj sakārtot prioritātes, būt efektīvi, pieņemt lēmumus un uzņemties atbildību par sekām, kas ir tieši tās kvalitātes, ko darba devēji bieži vērtē visaugstāk," skaidro psihoterapeite.
Pēc viņas paustā, būtiski ņemt vērā, kāda ir bērnu vecumu starpība. "Ja visi bērni ir diezgan mazi, tad sagurums, stress un rūpes, protams, būs lielākas, nekā tad, ja bērniem ir piecu un vairāk gadu starpība. Šādos gadījumos vecākie bērni parasti iemācās domāt arī par citiem, ne tikai sevi, savukārt jaunākie daudzas dzīvē noderīgas prasmes apgūst tieši no saviem vecākajiem brāļiem un māsām," stāsta Bernāte.
Viņa uzsver, ka daudzbērnu ģimenēs ļoti būtiska ir abu vecāku iesaiste bērnu audzināšanā, lai nebūtu tā, ka mamma audzina bērnus un tētis tikai pelna naudu. Turklāt vecākiem papildus ļoti vajadzīgs arī atbalsts no malas, tostarp vecmāmiņām, radiniekiem, draugiem un auklēm, kas var nozīmīgi atslogot viņu ikdienu. Tas saskan arī ar pētījumā noskaidroto, ka 94% vecāku primāri svarīgi saņemt pozitīvu un atbalstošu attieksmi no saviem tuviniekiem.
Vienlaikus aptaujātie vecāki norāda, ka visbiežāk atbalsts jaunāko bērnu pieskatīšanā tiek saņemt no vecākajiem bērniem un vecvecākiem, tomēr Bernāte norāda, ka šī tendence pamazām mainās. "Mūsdienās arī mammas un tēti vairāk piedomā pie tā, lai vecākajiem bērniem nebūtu jāieņem vecāku loma un jāuzņemas atbildība, ko viņi ne spēj, ne viņiem vajadzētu uzņemties, - šāda pieeja pamazām paliek pagātnē. Tomēr vecākie bērni nereti visu mūžu mazliet saglabā atbildības sajūtu par jaunākajiem, kas radusies jau bērnībā, visiem augot cieši kopā un iestājoties vienam par otru," skaidro psiholoģe.
Teju puse aptaujāto kuplu ģimeņu vecāku paši auguši daudzbērnu ģimenēs, un līdz ar plašāku izpratni par ikdienas dzīvi brāļu un māsu pulciņā gūtās pozitīvās emocijas mudinājušas tiekties pēc vairākiem bērniem arī savā ģimenē. Psiholoģe piekrīt, ka arī pieaugot un dodoties katram savā dzīvē, nenovērtējama ir sajūta, ka vienmēr rokas stiepiena attālumā būs savējie, kas palīdzēs un atbalstīs, ka nebūsi viens un vientuļš.
Kopumā aptaujā marta beigās piedalījās 3837 vecāki ar trim vai vairāk bērniem no visiem Latvijas reģioniem jeb 10% Latvijas daudzbērnu ģimeņu.
