Psiholoģiski traumējoša veselības problēma traucē daudzu iedzīvotāju ekonomiskajām un sociālajām aktivitātēm
"Šī veselības problēma skar ļoti daudzus ekonomiski aktīvā vecuma iedzīvotājus un, to nerisinot, tiek ierobežotas minētās iedzīvotāju grupas socializācijas iespējas, tajā skaitā – iespējas dot savu ieguldījumu tautsaimniecības stiprināšanā, kas ir īpaši aktuāli pašreizējā ekonomiskajā situācijā. Darbabiedru un radinieku deguni sajūt pirmie, tam seko slapji matrači un mīkstās mēbeles, līdzcilvēku novēršanās un pat dusmas," urīna nesaturēšanu raksturo Inko Centra konsultante Vaira Dreimane.
Urīna nesaturēšana var izpausties gan kā slimība pati par sevi, gan kā citu slimību sekas vai blakne. Cēloņi var būt iegurņa muskulatūras novājināšanās, sievietēm – menopauze, dažādi nervu sistēmas traucējumi, aizcietējumi, infekcijas, atsevišķu medikamentu lietošana un citi faktori. Daudzi inkontinences pacienti nezina, ka problēmu var risināt ar vingrinājumu izpildīšanu un speciālu medicīnas preču (ieliktnīši, autiņbiksītes) palīdzību.
Latvijā no urīna nesaturēšanas cieš aptuveni 150 000 iedzīvotāju. Vaira Dreimane atzīst, ka darba lauks ir ļoti plašs: "Brīžiem jūtamies kā sociālā atbalsta centrs – šķiet, esam pēdējā cerība veciem cilvēkiem, kas, radinieku nesaprasti un ārstu atraidīti, ar asarām acīs stāsta par savu problēmu. Iedzīvotāji pie mums ierodas no visas Latvijas, turklāt ne vien pēc padoma nesaturēšanas jautājumos, bet arī sociālos un ar veselības aprūpi saistītos jautājumos. Ir tādi, kuru vietā ierodas bērni vai mazbērni, jo veselības stāvoklis cilvēkam liedz pārvietoties. Šo cilvēku aprūpei jāpievērš īpaša uzmanība, jo nesaturēšana, ja tā netiek risināta, var beigties ar izgulējumiem, infekcijām un mokošu nāvi, mirkstot urīnā," ar skumjām stāsta konsultante.
Inko Centrs šobrīd ir vienīgā institūcija Latvijā, kas bez maksas konsultē inkotinences pacientus un apkopojusi informāciju par tiem. Biežākās problēmas, ko izraisa inkontinence, ir psiholoģiskas un fiziskas: sākot no ierobežotām kustībām un regulāri ieplānotiem labierīcību apmeklējumiem, līdz pat darba produktivitātes kritumam, pašapziņas zudumam, depresijai un nespējai veidot attiecības ar apkārtējiem. Apkopotie dati liecina, ka visbiežāk bezmaksas konsultācijas apmeklējuši pacienti vecuma grupā no 70 līdz 79 gadiem (37%) un tie, kuri vecāki par 80 gadiem (22%). Lielākā daļa apmeklētāju (83%) bijušas sievietes un visbiežāk (17,5% gadījumu) inkontinences problēma bijusi saistīta ar menopauzi vai pēcdzemdību komplikācijām, nedaudz retāk – ar nieru saslimšanām. Pēc statistikas aprēķiniem aptuveni 60 000 Latvijas iedzīvotāju ekonomiski aktīvā vecumā cieš no inkontinences un šīs veselības problēmas dēļ ir spiesti ierobežot savas ikdienas gaitas.
