Psiholoģe: Tipiskās kļūdas, ko pieļauj hroniski slimi cilvēki
Cilvēki, kuriem ir jebkādas hroniskas saslimšanas, domā diezgan līdzīgi: "Man vairs nekas nevar palīdzēt, es visur biju, visu izmēģināju, ir tikai cerība uz kādu guru, viņš iedos "burvju" tableti, un man paliks vieglāk, viņš mani atbalstīs."
Hroniski slimi cilvēki nereti gaida palīdzību no citiem, viņiem liekas, ka pašam vairs nav spēka un varbūt vairs pat nav vēlēšanās kaut ko darīt savas veselības labā. Šīs "hroniski slimo" grūtības praksē ir risināmas un par tām runā psiholoģe, sertificēta Norbekova programmu pasniedzēja no Maskavas Svetlana Sapožņikova, kura pamatā strādā tieši ar hroniski slimiem cilvēkiem.
"Hroniski slimais", kad viņam, piemēram, kaut kas iesāpas, skrien pēc padoma, pēc palīdzības, pēc atbalsta (cits – kaut vai tāpēc, lai kāds ar viņu parunātu). Var teikt, ka "hroniķis" iet pēc rezultāta – pēc veselības, pēc tā, lai viņu pažēlotu, parunātos ar viņu. Un pēc tam noskaņojums uzreiz uzlabojas – "burvju tablete" ir iedarbojusies, "guru" izrādījies uzmanīgs, abi parunājuši, viņš pastāstījis par sevi un uzzinājis par citiem. Taču mājās atkal tiek atsākti vecie ieradumi – televizors, dīvāns, ledusskapis – un atkal te iesāpas, te ieduras, te diskomforts…
Svetlana Sapožņikova Norbekova kursos daudzkārt pārliecinājusies – slimība sāk iet prom, kad cilvēks rīkojas otrādi: "Sākam ar smaidu, ar stāju - visi zina, ka mugurkaulam ir liela nozīme mūsu organismā, ar labu noskaņojumu!"
Varētu domāt – kāds gan tur labs noskaņojums, ja viss sāp, ir diskomforts. Taču palīdz it kā neloģiska, pat, varētu likties, muļķīga, rīcība un attieksme: "Rīkojamies otrādi. Kad ir slikti – vajag smaidīt, ieņemt labu stāju un mērķtiecīgi, ar gribasspēka palīdzību, izveidot sevī labu noskaņojumu. Sakiet sev: "Es esmu vesels! Esmu laimīgs! Esmu priecīgs cilvēks" Tas ir viens no pamatakmeņiem Norbekova sistēmā, kuram tikai pēc tam seko praktiski paņēmieni, kā veselību atgūt, kā speciālā vingrošana, iekšējo orgānu tēlaina masāža, vingrinājumi atsevišķiem orgāniem, punktu pašmasāža un citi.
Daudzi it kā to pat ir dzirdējuši, taču nemēģina to praktizēt vai pamēģina tikai uz neilgu laiciņu. Tomēr tas ir par maz.
Psiholoģe praksē pārliecinās, ka tas strādā! "Sākumā šis iekšējais noskaņojums tiek veidots mākslīgi, taču tad cilvēks sāk priecāties patiesi, no sirds, un neveselība, sāpes atkāpjas. Un tas hroniski slimajam ir ļoti svarīgi."
Speciāliste daudzkārt darbā ar slimiem cilvēkiem pārliecinājusies – tad, kad cilvēks notur šādu iekšējo stāvokli, slimība iet prom. Protams, kursos programma ir spēcīga un efektīva fiziskajai un emocionālajai labsajūtai, tajā izpilda vingrinājumus, kurus spēj veikt jebkurš cilvēks, iemācās, kā tos darīt mājās pašiem.
Visi zina, ka domas ir materiālas, bet reti kurš to pārbauda – palasa, palasa, bet to ieviest savā dzīvē nesāk vai dara nepietiekami.
Taču, kad sāk virzīt savas pozitīvās domas, savus iekšējos spēkus, savu iekšējo potenciālu uz izveseļošanos, organisms atsaucas, atverot katram pieejamās organisma iespējas, kas līdz tam it kā klusējušas. Tie ir pirmie, taču ļoti būtiskie soļi uz izveseļošanos.
