Psiholoģe: Bērnu jāmudina uzņemties atbildību par sava šķīvja saturu
Ikviens vecāks ikdienā sastopas ar vārdiem "man tas negaršo", "es to negribu", un laika trūkuma un aizņemtības dēļ vecāki bieži vien izvēlas ātrāko un bērnam pazīstamāko maltīti, kas ne vienmēr ir pārdomāta, īpaši ēdot ārpus mājas. Taču pāris vienkārši, bet pārdomāti "triki" ļaus ikdienas ēdienkarti paplašināt, turklāt mācot par šo izvēli uzņemties atbildību arī pašam bērnam.
Pieredzē un padomos dalās LIDO produktu virzības vadītāja Ilga Joma un attīstības psiholoģijas speciāliste Anika Miltuze.
Ēšanas paradumi veidojas bērnībā. Kā norāda attīstības psiholoģijas speciāliste, tas, cik veselīgi, cik daudz vai cik dažādi ēdīsim kā pieaugušie, lielā mērā ir atkarīgs no mūsu ēšanas uzvedības bērnībā. Ir svarīgi, lai bērnam ir iespēja arī pašam sekot līdzi savai ēšanai - piedaloties ēdiena izvēles procesā, bērnam veidojas izjūta, ka viņš var regulēt savus ēšanas ieradumus, nevis tiek spiests apēst to, ko uz viņa šķīvja ir salikuši citi.
Pašam sava pusdienu šķīvja sakārtošana
Miltuze skaidro, ka, pašam sava pusdienu šķīvja veidošana viennozīmīgi ir uzskatāma par pozitīvu risinājumu, jo tā ir iespēja izvēlēties ēdienu, kas bērnam garšo. Šajā aspektā gan jārūpējas, lai piedāvātās iespējas būtu veselīgas. Izvēle pati par sevi ir pozitīvs faktors, jo tā bērns tiek mudināts uzņemties atbildību par saviem ēšanas ieradumiem. Tas savukārt veicina pašnoteikšanās un pašefektivitātes izjūtu.
"Izvēles iespējas arī ir viens no radošumu stimulējošiem faktoriem, jo bērns uz sava šķīvja var izveidot tādas krāsu un garšu kombinācijas, kuras ir jaunas, oriģinālas un iepriekš nebijušas. Visbeidzot - vienmēr ir bērni, tā saucamie "neēdāji" - kuri ēd maz un/vai tikai specifiskus pārtikas produktus. Iesaistīšanās ēdiena gatavošanā vai produktu izvietošanā uz šķīvja paaugstina bērnu gatavību pašiem nobaudīt sevis sagatavoto ēdienu," iesaka eksperte.
Bērni dod priekšroku "nesajauktiem" produktiem
Pirmsskolas vecuma bērni dod priekšroku "nesajauktiem" produktiem. Bieži vien bērni var atteikties, piemēram, no salātiem, bet ļoti labprāt ēst katru sastāvdaļu atsevišķi. Un iespēja pašam kombinēt sava šķīvja saturu ļauj nesajaukt ēdamās lietas, izslēdzot situāciju, kad bērns atsakās ēst, piemēram, salātus, jo to saturā ir kaut tikai viens, bet produkts, kas bērnam negaršo.
"Šāds ēšanas veids pozitīvi veicina bērna iespējas izzināt garšas, tās savstarpēji salīdzināt - saprast, kas garšo un kas ne pārāk. Šie visi faktori ir svarīgi, lai veidotos apzināta ēšana, kas nozīmē, ka indivīds ir klātesošs savā ēšanas procesā. Tas būtiski ietekmēs arī nākotnes veselīgas ēšanas ieradumus. Ne velti speciālisti uzsver, ka nevajadzētu ēst, lasot grāmatu, sērfojot internetā vai skatoties televīziju. Šādā situācijā cilvēks, īpaši bērni, uzmanību fokusē uz jebko citu, tikai ne uz ēšanas procesu, un nemaz nepamana to, ko un cik daudz viņš apēd," norāda Anika Miltuze.
Nedrīkst bērnu spiest izēst visu šķīvja saturu
Bērniem ir ne tikai svarīgi, kā ēdiens garšo, bet arī, kā izskatās. Tieši tāpēc bērniem piemēroti būs krāsaini, vizuāli pievilcīgi pārtikas produkti. Kā stāsta Anika Miltuze, arī uz šķīvja no pārtikas produktiem izveidoti attēli vai cita, radoša pieeja paaugstina iespējamību, ka konkrētais produkts tiks apēsts.
Speciāliste gan atgādina, ka nekādā gadījumā nedrīkst bērnu spiest apēst visu šķīvja saturu. Bērnam ir svarīgi iepazīt savas izjūtas, saprast, kurā brīdī veidojas sāta sajūta, vienlaicīgi izjūtot pozitīvas emocijas saistībā ar ēšanu. Pretējā gadījumā var paaugstināties dažādu ēšanas traucējumu risks nākotnē.
