Psiholoģe: Animācijas filmu skatīšanās bērnam ir ļoti vērtīga, ja to dara pareizi
Nav noslēpums, ka jaunākajiem sabiedrības locekļiem viens no mīļākajiem laika kavēkļiem ir animācijas filmu skatīšanās. Arī vecākiem bieži šķiet, ka vieglākais, bet nebūt ne pareizais audzināšanas paņēmiens ir ieslēgt bērnam multfilmu televizorā, lai iegūtu tik kāroto papildu stundu miegam vai saviem darbiem. Taču animācijas filmu skatīšanās jau agrā vecumā patiesībā ir ļoti vērtīga, ja to dara pareizi.
Animācijas filmas nebūt nav nekāds ļaunums, par kādu bieži vien tiek uzskatītas. Bērniem piecu līdz septiņu gadu vecumā labi attīstīta redzes atmiņa ir pamats veiksmīgam mācību procesam skolā, un animācija ir viens no veidiem, kā to efektīvi trenēt. Taču noteikti nedrīkstētu aizmirst par to, ka bērnam vairāk par visu nepieciešama vecāku klātbūtne. Izmantot televizoru kā "bezmaksas aukli" pavisam noteikti nav ieteicams – filma ir vērtīga vien tad, ja tās sižets, atziņas un mācības pēcāk tiek izrunātas ar pieaugušo, lai pilnībā izprastu redzēto un mācītos to analizēt.
Tomēr nevajadzētu ļaut bērnam izvēlēties multfilmu patstāvīgi. Lai gan mīts par animācijas filmu kaitīgumu ir stipri pārspīlēts, nav noliedzams, ka daļa no tām, it sevišķi ārpus Eiropas tapušās, dažkārt nav piemērotas latviešu bērniem kultūras atšķirību dēļ. Amerikāņu multfilmās bieži parādās dažāda veida konflikti – starp paaudzēm, draugiem, kaimiņiem un citiem līdzgaitniekiem – taču mēs Latvijā neesam pieraduši šādi risināt problēmas, tādēļ arī mazam bērnam redzētās situācijas var raisīt daudz jautājumu. Jāņem vērā arī fakts, ka četru līdz sešu gadu vecumā bērnam ir atdarināšanas periods – tiks atkārtots tas, ko darījuši mīļākie varoņi – tādēļ jāuzmanās no negativitātes demonstrēšanas.
Jāpievērš uzmanība filmā ietvertajai morālei un tēliem, arī izmantotajai leksikai un intonācijai. Taču tas nenozīmē, ka bērnam drīkst rādīt tikai pārlieku pozitīvas multfilmas. No filmām mazais cilvēks mācās pasaules uztveri, taču pasaulē ir arī drūmās dienas un bēdas. Bērns drīkst to zināt, ir pat ieteicams parādīt arī kādu skumjāku multfilmu, ja vien beigas ir laimīgas un drūmākās vietas tiek kārtīgi pārrunātas.
Protams, kas par daudz, tas par skādi, un pat visjaukākās animācijas filmas var kaitēt bērna psihei, ja to skatīšanās ilgums ir neierobežots. Maksimālais ieteicamais pie ekrāna pavadītais laiks bērnam no četru gadu vecuma ir līdz vienai stundai darba dienās un ne vairāk par divām brīvdienās. Četru gadu vecums arī ir tas, kurā bērns jau spēj noskatīties pilnmetrāžas filmu, taču uzmanīgi jāvēro – ja bērnam kļūst garlaicīgi vai neinteresanti, noteikti nevajadzētu likt filmu tomēr skatīties līdz galam. Var droši ieturēt pauzi un atsākt skatīšanos jau citā laikā, pirms tam arī pārrunājot iepriekšējos notikumus un gūtās atziņas.
Arī bieži dzirdētais pieņēmums, ka mūsdienu multfilmās nav nedz jauku tēlu, nedz vērtīgas morāles, nav patiess, – īstas pērles sastopamas kā pagājušā gadsimta, tā pavisam jaunās filmās. Tā kā animācijas filmu klāsts kļūst arvien plašāks, arvien nozīmīgāka loma piemērota bērnu repertuāra izvēlē ir vecākiem, taču ļoti daudz ir arī vērtīgu filmu, kuras mazajiem būtu pat ieteicams noskatīties. Noteikti jāizceļ Rozes Stiebras filmas – ar tām uzaugušas jau vairākas paaudzes, turklāt arī vēl mūsdienu bērniem ir iespēja izbaudīt šo filmu šarmu. Internetā bez maksas pieejama gan tāda klasika kā "Zaķīšu pirtiņa" un "Zelta sietiņš", gan Raiņa lugas motīvos balstītā "Spēlēju, dancoju". Savukārt leģendārās režisores jaunākā filma "Saule brauca debesīs" pirmizrādi piedzīvoja pavisam nesen, un tā noteikti ieteicama gan maziem, gan lieliem – filma stāsta par gaismas uzvaru pār tumsu, labā uzvaru pār ļauno un gluži vienkārši – par drosmes, atjautības un izpalīdzības nozīmi ikvienā dzīves situācijā.
