PSEIDOTUBERKULOZE
akūta cilvēku un dzīvnieku infekciju slimība, kam raksturīga paaugstināta t°, intoksikācija, izsitumi uz ādas, patoloģiskie procesi gremošanas orgānos, kaulos un locītavās. Ierosinātājs ir nūjiņveida baktērija (Bact. pseudotuberculosis rodentium pfeifferi), kas izturīga ārējā vidē. Infekciju avots - slimie savvaļas dzīvnieki (peles, žurkas u.c. grauzēji), mājdzīvnieki (suņi, kaķi, govis, zirgi, vistas, pīles, tītari, baloži u.c.), kas ar izkārnījumiem izdala ierosinātāju. Cilvēks inficējas ar produktiem vai ūdeni. Inkubācijas periods ir 3-18 dienas.
Slimība sākas pēkšņi ar drebuļiem, nespēku, intoksikāciju, paaugstinātu t°, sāpēm locītavās, gremošanas orgānu bojājumu simptomiem - sliktu dūšu, vemšanu, sāpēm vēderā. Pirmajās slimības dienās, retumis vēlāk, parādās punktveida izsitumi uz ādas (kā skarlatīnas gadījumā), bet nekad izsitumu nav sejā. Slimniekiem īpatnējs izskats: sejas, kakla, plaukstu un pēdu āda apsārtusi, reizēm pietūkusi; ir sklerīts, konjunktivīts, apsārtums žāvā. Daļai slimnieku palielināta liesa, aknas; āda un acu cīpslenes kļūst dzeltenas. Dažkārt var būt plaušu karsonis ar asiņainām krēpām, ilgstošs bronhīts, pleirīts. Atveseļošanās periodā t° pazeminās pakāpeniski, izzūd izsitumi, lobās āda. Pēc galvenajiem klīniskajiem simptomiem izšķir vairākas pseidotuberkulozes formas: skarlatīnai līdzīgo, ikterisko, locītavu, zarnu, tīfam līdzīgo ģeneralizēto un plaušu formu. Slimībai var būt recidīvi, jo antivielas izzūd 5-6 nedēļās. Ārstēšana simptomātiska. Lieto arī levomicetīnu, streptomicīnu. Profilakse. Vispārīgo sanitāri higiēnisko noteikumu ievērošana; grauzēju iznīcināšana.
