Protesta akcijai gatavos mediķus līdz galam neapmierina Saeimas pieņemto grozījumu kvalitāte
Rīga, 8.jūn., LETA. Lai gan "ledus ir sakustējies", kas ir panākums, Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrību (LVSADA) līdz galam neapmierina Saeimas pieņemto likuma grozījumu par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba kvalitāte, aģentūrai LETA teica arodbiedrības priekšsēdētājs Valdis Keris.
"Uz glāzi, kurā ūdens ir līdz vidum, vienmēr var skatīties divējādi - to var saukt par pustukšu un par puspilnu," pauda Keris, skaidrojot, ka no vienas puses šāds Saeimas lēmums ir sasniegums, jo LVSADA iniciatīvas un darbības rezultātā likumdevējs problēmu ir sācis risināt, kas nenoliedzami esot labi.
Tomēr Keris atzina, ka vienlaikus piedāvātais risinājums, iespējams, nav pietiekami korekts. LVSADA vēlējās gūt skaidrību par visu periodu līdz 2020.gadam, lai redzams, kā pagarinātais normālais darba laiks sarūk, vienlaikus pieaugot samaksas koeficientam. Tas parādītu, ka visi atzīst un sāk pamazām novērst esošo diskriminējošo situāciju, teica Keris.
LVSADA vēlējās, lai līdz 2020.gadam visi būtu pieraduši un sapratuši, ka ar šo brīdi "virsstundas ir virsstundas", un valdība būtu tam sagatavojusies gan psiholoģiski, gan fiskāli, viņš piebilda. Tomēr Saeimas nolemtais nenodrošinot šādu apzinu. "Jā, process sākas 1.jūlijā, ir neliels pagarinātā normālā darba laika samazinājums, kā arī parādījies neliels koeficients, bet tur arī viss pārtrūkst, jo tālāk tiks lemts budžeta apspriešanas ietvaros. Un, kā budžeta apspriešanas ietvaros tiek komentēti mūsu priekšlikumi nozares vajadzībām, mēs jau zinām - ir frāze "naudas nav" un ar to arī diskusija beidzas," norādīja Keris.
Viņš skaidroja, ka tieši tas satrauc mediķus, tāpēc patlaban nav skaidrs, kāds būs LVSADA lēmums par protesta akcijām, kas varētu sākties no 1.jūlija. Nākamnedēļ, 20.jūnijā, LVSADA valde pieņems lēmumu par protesta tālāko gaitu.
Vienlaikus Keris norādīja, ka bažas mediķiem rada arī fakts, ka koalīcija nekādi nevar vienoties par skaidra, prognozējama un pietiekama finansējuma avota iezīmēšanu veselības aprūpei, kas ir otrs svarīgais faktors, kuru kontekstā ar protesta akcijām nevar ignorēt.
Jau ziņots, ka Saeima ceturtdien galīgajā lasījumā pieņēma likuma izmaiņas par pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem.
Pārejas periodā no šī gada 1.jūlija līdz 31.decembrim ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes personām, kas nav ārstniecības personas, varēs noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 55 stundas nedēļā, 2018.gadā - 50 stundas, bet 2019.gadā - 45 stundas nedēļā, aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā.
Darba samaksu par darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto normālo darba laiku, pārejas periodā aprēķinās, ņemot vērā koeficientu. Šogad tas būs 1,1, 2018.gadā - 1,2, bet 2019.gadā - 1,35.
Līdz šim ārstniecības personai varēja noteikt pagarināto normālo darba laiku, kas nepārsniedz 60 stundas nedēļā un 240 stundas mēnesī, paredzot darba samaksu tikai ārstniecības personai noteiktās darba algas apmērā.
Pakāpenisku atteikšanos no pagarinātā normālā darba laika mediķiem finansēs no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, paredz 30.maijā Ministru kabineta sēdē atbalstītais Finanšu ministrijas (FM) priekšlikums.
