Latvijā šogad ievērojami uzlabojušās ārstēšanas iespējas vīriešiem, kuriem diagnosticēts priekšdziedzera jeb prostatas vēzis. Līdz ar to dzīves ilgumu ir iespējams pagarināt arī tiem, kuriem audzējs diemžēl jau izplatījies. "Jauni un veseli cilvēki nevar iedomāties, cik svarīgi tas ir vīriešiem, kuri uzzina, ka nonākuši šādā situācijā," atzīst Latvijas Urologu asociācijas prezidents, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas urologs Pēteris Vaganovs. 

Ne visus vīriešus izdodas atbrīvot no prostatas vēža, bet daudzos gadījumos iespējams ar to dzīvot ilgstoši, jo vēzis mūsdienās ir hroniska slimība. Turklāt kopš šā gada sākuma valsts apmaksāta ārstēšana pieejama visās prostatas vēža slimības stadijās. Attīstās arī ārstēšanas metodes, kas ļauj terapijas laikā un pēc tās dzīvot ilgāk, kā arī nodrošināt labāku dzīves kvalitāti, nekā tas bija iespējams iepriekš. Slimību un profilakses kontroles centra (SPKC) dati liecina, ka no 8665 prostatas vēža pacientiem, kas bija reģistrēti 2017. gada beigās, 4173 uzskaitē bija ilgāk par pieciem gadiem. Ja prostatas vēzis konstatēts, ar urologu ir jākontaktējas visu dzīvi. Svarīgi pēc ārsta norādījumiem turpināt regulāras prostatas specifiskā antigēna (PSA) pārbaudes un nepalaist garām progresijas simptomus, kas var būt saistīti ar urinācijas traucējumiem, problēmām ar erekciju, asinīm urīnā vai spermā, regulārām sāpēm muguras apakšējā daļā vai augšstilbu augšējā daļā.

"Šogad Latvijas vīriešu veselības labā visos posmos ir ļoti daudz izdarīts: uzlabojusies urologu pieejamība, tiek piedāvātas jaunas iespējas diagnostikas, ārstēšanas un novērošanas etapā vīriešiem, kurus skāris prostatas vēzis, tādējādi vairojot cerības uz labvēlīgu iznākumu," saka urologs.

Kā norāda ārsts, vīriešiem, kuriem ir aizdomas par prostatas vēzi, izmantojot Zaļo koridoru, ar ģimenes ārsta nosūtījumu urologs ir pieejams desmit dienu laikā. "Tiem, kuriem atrodam ļaundabīgu audzēju, pieejamas jaunākās mazinvazīvās ārstēšanas metodes, kas ļauj dažu nedēļu laikā pilnvērtīgi atgriezties ikdienas dzīvē un pēc ilgāka laika arī atjaunot potenci. Taču, lai tā notiku, svarīgi, lai audzējs būtu atklāts agrīnās stadijās, ko var izdarīt tikai, ja vīrietis regulāri veic prostatas specifiskā antigēna testu un dodas pie ārsta. Liels paldies valdībai, ka šogad tika apstiprināti vairāki projekti par jaunākās aparatūras iegādi uroloģijas jomā, kā arī valsts kompensējamo medikamentu klāstā iekļauts jauns medikaments prostatas audzēja ārstēšanai pēdējās stadijās, kad tas jau ir metastātisks vēzis. Tas ievērojami pagarina pacientu dzīves ilgumu," stāsta ārsts.

Kas jāzina Latvijas vīriešiem?

• Jau aptuveni 20 gadus prostatas vēzis visā pasaulē ir biežākais ļaundabīgais audzējs vīriešiem.
• Latvijā tas ir otrais biežākais no vēža veidiem (Nacionālā veselības dienesta (NVD) dati).
• 2017. gadā tika diagnosticēti 1286 jauni prostatas vēža gadījumi (SPKC dati).
• Unikālo un pirmreizējo prostatas ļaundabīgo audzēju skaits 2018. gada pirmajos astoņos mēnešos bija 4059 (no tiem pirmreizējo – 814; NVD dati).
• Eiropā prostatas vēzis ir aptuveni trim miljoniem vīriešu, un kopš diagnozes atklāšanas puse no viņiem dzīvo piecus gadus un ilgāk. Ja audzējs atklāts agrīnās stadijās, no tā iespējams atbrīvoties un remisija jeb dzīve bez slimības atjaunošanās iespējama 20 līdz 30 gadus un ilgāk.
• Arī tad, ja nav nekādu sūdzību (prostatas vēzim agrīnās stadijās var nebūt nekādu simptomu), no aptuveni 50 gadu vecuma jāveic regulāras prostatas pārbaudes. No 50 gadu vecuma ar ģimenes ārsta nosūtījumu reizi divos gados prostatas specifiskā antigēna testu apmaksā valsts.
• Prostatas vēzis skar arvien jaunākus vīriešus. Ja  kādam vīrietim ģimenē tas ir bijis, pārbaudes jāveic un pie urologa jādodas jau no 40 līdz 45 gadu vecuma. 
• Prostatas vēzi var ārstēt visās slimības stadijās. Ļoti svarīgs ir ne tikai mediķu, bet arī apkārtējo atbalsts un iedrošinājums.

Autors: 1

Autors: 2_1

Autors: untitled

Autors: 3

Atsauces

1 European Commision. CORDIS Express: Prevention, diagnosis and treatment of prostate cancer.

2 EUCAN, Prostate Cancer:Estimated incidence, mortality & prevalence 2012.