Projektā mudinās fokusēties uz invalīdu iespējām, nevis zaudēto
Foto: Edwin Martinez/Flickr
Projektā "Salutoģenēze - nozīmīga sociālā atbalsta un iekļaušanās sabiedrībā metode bērniem un jauniešiem ar invaliditāti" iesaistītie tiks mudināti fokusēties uz invalīdu esošajām iespējām, nevis uz zaudēto, šodien projekta prezentācijā sacīja tā vadītāja Ilze Bumbiere.
Viņa pavēstīja, ka projekta mērķauditorija būs sociālās atstumtības riskam pakļautie iedzīvotāji, kuru vidū ir jaunieši ar garīgu vai fizisku invaliditāti, ģimenes, kurās aug bērni ar invaliditāti, un personas ar invaliditāti, kā arī ikviens, kas ar šiem iedzīvotājiem saskaras - pašvaldību pārstāvji, sociālie darbinieki, ģimenes ārsti un nevalstiskās organizācijas, kas pārstāv minēto grupu tiesības un intereses. Tāpat projekta gaitā norisināsies komunikācija ar masu medijiem un sabiedrību.
Projekta laikā tiks popularizēta salutoģenēze - veselības veicināšanas pieeja, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta faktoriem, kas raksturo cilvēka spējas, veselību un labklājību kopumā, nevis akcentē slimības un veselības zudumu. "Latvijā pamatā viss ir orientēts uz patoloģenēzi, un sistēma veidota slimības, nevis veselības aprūpei. Toties ar šo projektu ir iecerēts mainīt domāšanu un attieksmi, lai par cilvēkiem ar invaliditāti tiktu domāts nevis kā par pustukšu, bet par līdz pusei pilnu glāzi," sacīja Bumbiere.
Sākotnēji tiks veikts nacionāla līmeņa pētījums, kurā meklēs labās prakses piemērus Latvijas pašvaldībās. Pētījumā, kuru vadīs Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Ieva Kārkliņa, tiks aptaujāti 300 respondenti desmit pašvaldībās ar mērķi identificēt 25 labās prakses piemērus. Pēcāk uz tā bāzes tiks veidoti informatīvi un izglītojoši semināri speciālistiem, kā arī apmācības bērnu un jauniešu ar invaliditāti vai prognozējamo invaliditāti ģimenēm un sociālā atbalsta tīkla locekļiem, kā arī veidotas informatīvās kampaņas.
"Pētījuma uzdevums būs nevis koncentrēties uz problēmsituāciju, bet parādīt iespējas," norādīja Kārkliņa.
Pētījuma rezultāti tiks prezentēti vasarā.
"Vēlamies izpētīt situāciju reģionos, jo par tiem ir mazāk informācijas, turklāt tajos mītošajai mērķa grupai ir tiešāks kontakts ar sociālajiem dienestiem," aģentūrai LETA pavēstīja projekta vadītājas asistente Asnāte Avotniece.
Viņa stāstīja, ka vasarā, par pamatu ņemot veikto pētījumu, tiks veidota apmācību programma. Apmācības notiks tajās pašvaldībās, kur šo bērnu un jauniešu iekļaušana būs problemātiskāka, un tajās tiks izmantotas tā dēvētās "labās prakses" pašvaldībās gūtās zināšanas.
Projekta galvenā mērķauditorija būs vecāki, jo viņi ir pirmie, kas pieņem lēmumu, vai laist bērnu skolā, vai ļaut viņam tikties ar vienaudžiem.
"Ja uz invaliditāti skatās kā uz kaiti un neattīsta kvalitātes, kas cilvēkam ir palikušas, tad bērns vecākiem ir kā apgrūtinājums. Taču vecākiem vajadzētu saprast, ka ir vērts ar bērnu strādāt un viņu apmācīt, lai pieaugot viņš spētu dzīvot pēc iespējas pilnvērtīgāk," norādīja Avotniece, piebilstot, ka tiks gādāts arī par pašu bērnu un jauniešu motivēšanu.
Tāpat no pētījuma izrietēs tēmas, ko izmantot informatīvajās kampaņās, piemēram, vides reklāmās. Taps fotosesijas ar labās prakses piemēriem, tādējādi tos parādot plašākam cilvēku lokam. Šīs aktivitātes norisināsies gada beigās.
Savukārt pasaulē pirmais salutoģenēzes profesors Bengts Lindstroms projekta prezentācijā norādīja, ka ierobežotas iespējas nenozīmē sliktu veselību un sliktu dzīves kvalitāti.
"Mums jāatrod paņēmiens, kā Latviju izveidot par labāku vietu cilvēkiem ar ierobežotām iespējām," izteicās Lindstroms.
Projektu īsteno biedrība "Latvijas Pilsoniskas sabiedrības atbalsta centrs" sadarbībā ar Norvēģijas Zinātnes un tehnoloģijas universitātes un Sor-Trondelag Universitātes koledžas Veselības veicināšanas un resursu pētniecības centru un biedrību "Kabatiņa". Tā kopējais finansējums ir 109 050 eiro un ilgums - 18 mēneši. Projektu līdzfinansē Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instruments.
