"Progresīvie": Sanāksmē par Veselības likumprojekta tālāko virzību kritizē neskaidrību, cik cilvēkus regulējums skars
Rīga, 21.dec., LETA. Valsts prezidenta kancelejā notikušajā sanāksmē par Valsts aprūpes finansēšanas likumprojekta tālāko virzību valdība un Saeima saņēma kritiku, ka nav nosaukts precīzs personu skaits, uz kuru attieksies jaunais regulējums, aģentūru LETA informēja partijas "Progresīvie" pārstāvji.
Ar lūgumu neparakstīt likumu un nodot to otrreizējai caurlūkošanai pie Valsts prezidenta vērsušies "Progresīvie", kuri norāda, ka jau iepriekš likumdošanas procesā bija divreiz protestējusi pret likuma virzīšanu.
Sanāksmē partijas ģenerālsekretārs Roberts Putnis norādīja, ka Saeima ar pieņemto likumu palielinās nevienlīdzību Latvijā un padarīs jūtīgām sabiedrības grupām veselības aprūpi vēl mazāk pieejamu. Tas ir gluži pretēji likumā noteiktajiem likumdevēja deklaratīvajiem mērķiem - likums faktiski ticis pieņemts ar mērķi palielināt sociālā nodokļa ieņēmumus, kas nav leģitīms veselības aprūpes pakalpojuma likuma mērķis un tādējādi būtu vērtējams kā antikonstitucionāls.
Putnis iebildis Saeimas pārstāvju paustajam, ka valsts budžets nespēj segt veselības aprūpes izdevumus, pavēstīja politiskajā spēkā. "Kučinska valdība šobrīd samazina nodokļus bagātniekiem un kapitālsabiedrībām, kā arī nepietiekami apkaro ēnu ekonomiku. Nodokļu likmju samazināšana bagātākajai sabiedrības daļai pie augošas ekonomikas ir tuvredzīga un rada riskus valsts attīstības ilgtspējai," paudis Putnis.
Sanāksmes dalībnieki izteica kritiku, ka joprojām ne valdība, ne likumdevējs nevar nosaukt precīzu personu skaitu, uz kuru attieksies jaunais regulējums. "Šodienas sēdē izskanēja aplēses par 100 000, bet saskaņā ar [deputāta Romualda] Ražuka (V) apgalvojumu skaits tiks konkretizēts 2018.gada laikā. Uz to Putnis diskusijā aizrādīja, ka pie šādas argumentācijas nebūtu pieļaujams arī paredzēt nekādus budžeta ieņēmumu aprēķinus, kas šobrīd kalpo par galveno argumentu likumprojekta nepieciešamībai," pavēstīja politiskajā spēkā.
"Progresīvo" veselības aprūpes darba grupas vadītājs Edgars Labsvīrs norādīja, ka "likumdevējs vairākkārt ir atkārtojis, ka veido veselības aprūpes finansēšanas sistēmu pēc attīstīto Eiropas valstu parauga, bet tā nav taisnība".
Visās Eiropas attīstītajās valstīs esot nu universālā veselības aprūpes sistēma, kur tiesības uz veselības aprūpi ir katram rezidentam, neatkarīgi no nodokļu no maksas, vai nu obligāta apdrošināšanas sistēma, kur tuvu pie 100% iedzīvotāju ir apdrošināti, skaidroja Labsvīrs. "Nekāda dalīšana grozos un nodokļu veicināšana caur tiesībām uz veselību tur nenotiek," pauž partijas pārstāvis.
Lēmumu par likuma izsludināšanu vai nodošanu Saeimai otrreizējai caurlūkošanai Valsts prezidents Raimonds Vējonis pieņems Satversmē noteiktajā termiņā, kas šajā gadījumā ir līdz Ziemassvētkiem, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.
Kā ziņots, "Progresīvie" un partija "Kustība "Par!" iepriekš informēja, ka aicinās Valsts prezidentu neizsludināt veselības aprūpes finansēšanas likumu.
Saeima iepriekš galīgajā lasījumā pieņēma Veselības aprūpes finansēšanas likumu, kas paredz mainīt veselības aprūpes finansēšanas sistēmu un ieviest valsts obligāto veselības apdrošināšanu.
Valsts apmaksātajā medicīniskās palīdzības minimumā, kuru saņems visi iedzīvotāji neatkarīgi no veikto sociālo iemaksu apmēra, ietilps neatliekamā palīdzība, dzemdību palīdzība, ģimenes ārsta pakalpojumi un ārstēšanai paredzētās zāles un medicīniskās ierīces, kas tiek kompensētas no valsts budžeta.
Tāpat tajā ietilps veselības aprūpes pakalpojumi, kas ārstē saslimšanas ar nozīmīgu ietekmi uz sabiedrības veselībasrādītājiem vai rada apdraudējumu sabiedrības veselībai, tostarp psihiskas saslimšanas un tuberkuloze, kā arī šo saslimšanu ārstēšanai nepieciešamie medikamenti.
Savukārt, lai saņemtu veselības aprūpes pilno grozu, kurā ietilpst pārējie valsts apmaksātie pakalpojumi, iedzīvotājam būs jābūt valsts obligātajai veselības apdrošināšanai.
