Ļoti daudzās ģimenēs attieksme pret bērnu veselību ir pārāk pavirša. Vecākiem būtu vairāk jāiesaistās bērnu mutes veselības profilakses jautājumos. Paviršo attieksmi sekmē dažādi noturīgi mīti par zobu veselību un kopšanu, secinājuši speciālisti Veselības ministrijas īstenotajā mutes dobuma un zobu veselības programmā "Man ir tīri zobi"!

Zobu veselība ir svarīgs veselības rādītājs, kas atklāj arī cilvēka organisma kopējo veselības stāvokli. Bieži tiek runāts par veselīgu pārtiku, aktīvu un veselīgu dzīvesveidu, taču Latvijā 12 gadu veciem bērniem vidēji trīs četri  zobi jau ir bojāti. Tas ir zināms progress, jo pirms 20 gadiem šā vecuma bērniem bojāti bija vidēji seši zobi, tomēr situācija kopumā nav iepriecinoša.

Sabiedrībā valda vairāki noturīgi mīti par bērnu zobu veselību.  Piemēram, daži vecāki domā, ka zobi bojājas tāpēc, ka nevar laikus tikt pie zobārsta. Tas ir ne tikai neloģiski, bet arī liecina par neizpratni pašā ģimenē, jo kariesu var apturēt arī ar kārtīgu zobu tīrīšanu, zina un skaidro speciālisti.

Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore, Stomatoloģijas institūta Mutes veselības centra vadītāja Egita Senakola novērojusi izplatītu mītu, ka “piena zobi jau neesot nekas īpašs, jo tie nomainīsies”, taču tieši piena zobu laikā sākas mutes veselības problēmas. Pašreiz visā pasaulē ir uztraucoši fakti par agrīno bērnu zobu kariesu, un ļoti palielinās ārstēšana vispārējā narkozē, jo bērna pirmā vizīte pie zobārstniecības speciālistiem notiek tikai trīs, četru gadu vecumā. Tai būtu jārealizējas bērnam sasniedzot viena gada vecumu, lai kopš paša sākuma varētu novērst bērna barošanas kļūdas, piemēram, pārmērīgu cukura daudzumu – īpaši dzēriena pudelē, ar kuru bērns visu laiku staigā apkārt.

Vēl viens mīts slēpjas pārliecībā, ka bērns pats itin labi tīra zobus. Egita Senakola akcentē – kaut arī no paša sākuma bērni jāradina patstāvīgi tīrīt zobus, tik un tā sākumā vecākiem tie ir jāpārtīra, jo patiesībā bērni vēl nemāk paši iztīrīt zobus, kā pienākas. Profesore min, ka vecākiem jāpiedalās uzraudzītajā zobu tīrīšanā, līdz bērns sasniedz 8-10 gadu vecumu, bet atsevišķos gadījumos varbūt vēl ilgāk. Tāpat jāpievērš uzmanība, lai bērna rīcībā ir zobu pasta, kas satur fluorīdus (1000-1500 ppm atbilstoši bērna vecumam), jo ir tādas, kas to nesatur, un tad gadās tāds "fenomens", ka zobi bojājas ar visu tīrīšanu. Tas tāpēc, ka izmantotā zobu pasta nav saturējusi fluorīdus.

"Bērna veselība tomēr ir vecāku atbildība, un laba mutes veselība vispirms ir vecāku nopelns. Pārējie – pedagogi, zobu higiēnisti, zobārsti – mēs tikai palīdzam tajā procesā," komentē Stomatoloģijas institūta Mutes veselības centra vadītāja.

Aktualizējot bērnu zobu un mutes veselības veicināšanu, līdz šim Veselības ministrijas īstenotajā programmā pirmsskolas un sākumskolas pedagogiem par mutes dobuma un zobu veselību saistībā ar veselīga uztura paradumiem līdz šim apmācīti 650 pedagogi un vairāki tūkstoši bērnu bērnudārzos un sākumskolas pirmajās klasēs, ieskaitot arī bērnus, kuriem ir redzes, dzirdes, garīgās attīstības un kustību traucējumi no speciālajām pirmsskolas izglītības iestādēm un speciālo izglītības iestāžu 1. un 2. klasēm.

“Programma pirmsskolas un sākumskolas izglītības iestāžu pedagogiem un bērniem par mutes veselību un zobu veselības veicināšanu saistībā ar veselīga uztura paradumiem” tiek īstenota un finansēta Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (Id.Nr.9.2.4.1/16/I/001) ietvaros.