Profilakse, ārstēšana, datu vadība: Veselības ministrija prezentē jauno stratēģisko plānu onkoloģijā
Ceturtdien, 12. decembrī, Veselības ministrija iepazīstināja sabiedrību ar jaunā Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna projektu 2025.–2027. gadam. Balstoties uz starptautisku ekspertu ieteikumiem un līdzšinējās pieredzes analīzi, plānā izvirzīts mērķis attīstīt un uzlabot vēža profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu dzīves kvalitāti.
Pasākumi vērsti uz to, lai nodrošinātu uz pacientu vērstu, centrētu, integrētu un visaptverošu veselības aprūpi onkoloģijas jomā, ieskaitot onkoloģisko slimību profilaksi, tādējādi pagarinot veselīgi nodzīvotos mūža gadus, novēršot priekšlaicīgu mirstību no onkoloģiskām slimībām un mazinot nevienlīdzību veselības jomā. Mērķis ir virzīties uz vidējiem Eiropas rādītājiem. Plānā definēti pieci galvenie rīcības virzieni:
- Onkoloģisko slimību profilakses, vēža skrīninga programmu un agrīnas diagnostikas pilnveide.
- Pacientu ziņotās pieredzes un veselības iznākumu mērījumu (PREM un PROM) izveide un ieviešana.
- Onkoloģisko slimību ārstēšana, tostarp personalizēta terapija.
- Bērnu onkoloģijas aprūpes pilnveidošana.
- Onkoloģisko slimību datu platformas risinājumu un pētniecības attīstība.
"Jaunais onkoloģijas plāns ir ilgi gaidīts un nozīmīgs dokuments, kas ļaus būtiski stiprināt vairākus stratēģiskus virzienus. Pirmkārt, ir svarīgi veicināt Latvijas iedzīvotāju izpratni par savu veselību – mudināt regulāri veikt pārbaudes, ievērot profilakses pasākumus un aktīvi sadarboties ar ģimenes ārstiem, uzdodot jautājumus, kādi veselības pakalpojumi un pārbaudes pienākas. Otrkārt, mēs koncentrējamies uz vienlīdzīgu un kvalitatīvu ārstēšanas pieejamību visiem pacientiem. Tas ietver jaunāko metožu un inovatīvu medikamentu pieejamību, kā arī pacientu pieredzes uzlabošanu, lai ikviens saprastu ārstēšanas procesu un dzīves organizāciju pēc diagnozes noteikšanas. Treškārt, īpaša uzmanība pirmo reizi onkoplānā tiek pievērsta bērnu onkoloģijai, kas strauji attīstās, pateicoties precīzijas medicīnai un gēnu terapijai. Digitalizācija, tostarp vēža reģistra izveide un datu pārvaldība, ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu ārstēšanu un plānotu nepieciešamo finansējumu. Visi šie pasākumi kopumā veido stipru pamatu, lai uzlabotu vēža pacientu aprūpi un dzīvildzi,” preses konferencē sacīja ministrs Hosams Abu Meri.
Pēdējo gadu laikā onkoloģijas jomā īstenoti nozīmīgi pasākumi, kas kalpoja par pamatu jaunajam plānam, tajā skaitā ir ieviesta dzimumneitrāla vakcinācija pret cilvēka papilomas vīrusa infekciju, paplašināta ģimenes ārstu motivācijas programma agrīnai vēža diagnostikai un pilnveidots “zaļais koridors” pirmreizējiem pacientiem, izveidots “dzeltenais koridors” pacientiem ar slimības recidīvu. Ir paplašinātas iespējas veikt izmeklējumus ar nākamās paaudzes sekvencēšanu un uzlabota piekļuve PET/DT diagnostikai. Ieviesti jauni valsts apmaksāti pakalpojumi, piemēram, krūšu rekonstruktīvā ķirurģija, paplašināti radioķirurģijas un staru terapijas pakalpojumi, tiek sniegta paliatīvā aprūpe pacienta dzīvesvietā. Finansējums kompensējamām zālēm onkoloģijā pieaudzis līdz 74 miljoniem eiro un finansējuma palielinājums medikamentiem būs prioritāte arī turpmāk.
Lai sagatavotu jauno plānu, tika organizētas vairākas domnīcas profesionāļu vadībā. Domnīcās nozares eksperti, pārstāvji no veselības nozares organizācijām un pacientu organizācijām, praktizējoši ārsti un Veselības ministrijas pārstāvji pauda savu redzējumu un noteica turpmākās vajadzības. ES Tehniskā atbalsta instrumenta projekts sniedza vērtīgas rekomendācijas skrīninga, vēža reģistra un vēža centra akreditācijas jomās.
“Mūsu prioritāte ir padarīt pakalpojumus pieejamākus un saprotamākus pacientiem. “Zaļais koridors” ir būtiska sistēma, kas ļauj ātri veikt diagnostiku un uzsākt ārstēšanu ārpus kopējām rindām. Mēs strādājam pie skrīninga programmu pilnveides, tai skaitā jaunu skrīningu ieviešanu, un onkoloģijas datu pārvaldības. Mūsu mērķis ir nodrošināt savlaicīgu, kvalitatīvu un pacientiem saprotamu ceļu veselības aprūpē, kas saskārušies ar vēža diagnozi,” akcentēja Veselības ministrijas Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka.
Jaunais plāns nodrošinās attīstību, kas nepieciešama, lai uzlabotu vēža pacientu dzīvildzi un dzīves kvalitāti, tostarp:
- skrīninga jomā plānots veikt pilotprojektus, lai izvērtētu jaunu programmu iespējas plaušu un kuņģa vēža agrīnai diagnosticēšanai, kā arī ieviest skrīninga reģistru un uzlabot tā kvalitātes pārvaldību,
- bērnu onkoloģijā izstrādās klīniskos ceļus “sarkanā karoga simptomiem” un pilnveidos dalītās aprūpes sistēmu reģionālajās slimnīcās,
- pieaugušo ārstēšanā tiks paplašināta dinamiskā novērošana un personalizētā terapija, kā arī izvērtētas iespējas paplašināt “zaļā koridora” pieejamību, maksas ārstiem piešķirot tiesības nosūtīt uz “zaļo koridoru” pacientu ar aizdomām par onkoloģiju.
Latvijā ir ap 90 tūkstošiem iedzīvotāju ar ļaundabīgā audzēja diagnozi un vēzis joprojām ir otrais biežākais nāves cēlonis, veidojot 20% no visiem nāves gadījumiem. Bērnu vidū saslimstība ar ļaundabīgajiem audzējiem ir būtiski zemāka nekā pieaugušo populācijā – 2022. gadā ļaundabīgs audzējs tika diagnosticēts 74 bērniem un jauniešiem līdz 17 gadu vecumam.
Veselības aprūpes pakalpojumu onkoloģijas jomā uzlabošanas plāna 2025. – 2027. gadam projekts tiks nodots publiskajai apspriešanai Tiesību aktu portālā un pēc tam apstiprināšanai valdībā.
