Profesore: Latvijā ultrasonogrāfijas speciālistu skaits ilgstoši ir nepietiekams

Ultrasonogrāfija ir droša attēldiagnostika, bieži tā ir pirmā izmeklēšana dažādu slimību gadījumos un reizēm tiek pielietota kā vienīgā metode, piemēram, grūtniecēm un bērniem, tāpēc būtiski nodrošināt Latvijas iedzīvotājiem vienlīdzīgu piekļuvi ultrasonogrāfijas izmeklējumiem, neatkarīgi no dzīvesvietas, norāda asociētā profesore, radioloģe Maija Radziņa.

Pakalpojumu pieejamību attālākajās un mazāk apdzīvotajās teritorijās var risināt ar viegli pārvietojamām vai attālināti vadāmām iekārtām, bet ultrasonogrāfijas speciālistu trūkums vieš bažas nozarei un tam nav nedz ātra, nedz vienkārša risinājuma.

Ultrasonogrāfijas speciālistu trūkums galvenokārt skaidrojams ar zemo atalgojumu par veiktajiem izmeklējumiem, līdz ar to visu iespējamo ultrasonogrāfijas potenciālu mēs nemaz neizmantojam. Tiek iegādātas iekārtas, bet trūkst speciālistu šajā jomā.

Jau 2020. gadā Nacionālā veselības dienesta (NVD) darba grupā, kurā piedalījās arī Latvijas Radiologu asociācijas (LRA) pārstāvji, tika veikts ultrasonogrāfijas valsts tarifu pārrēķins, piemēram, vēdera dobuma ultrasonogrāfija valstij izmaksā 9,48 eiro, no šīs summas ārsta atalgojums nepārsniedz 3 eiro pēc nodokļu nomaksas. Pārrēķins paredz vidēji 2 eiro palielinājumu, taču līdz šim brīdim pārrēķinātie tarifi nav apstiprināti un tiem nav atrasti līdzekļi valsts budžetā. 

“Ar katru gadu esošie ultrasonogrāfijas valsts tarifi arvien vairāk atšķiras no ārstniecības iestāžu maksas pakalpojumu cenrāžiem, zemā atalgojuma dēļ kritiski samazinās iespēja piesaistīt valsts apmaksāto ultrasonogrāfijas izmeklējumu veikšanā kvalificētus ārstus – radiologus un ultrasonogrāfijas metodes speciālistus,” saka profesore Radziņa.

Attēlu kvalitātes un precizitātes uzlabošanai, kā arī augsta līmeņa ultrasonogrāfijas pakalpojumu nodrošināšanai nepieciešama sistēmu modernizācija, nepārtraukta speciālistu izglītošanās un atbilstošas finanšu investīcijas.

“Arī ģimenes ārstiem ir nozīmīga loma ultrasonogrāfijas iespēju paplašināšanā, tādēļ svarīgi, lai informācija par jaunākajām tendencēm sasniedz tos ārstus, kas pareizi izskaidrojot, var kliedēt mītus un satraukumu par ultrasonogrāfijas izmeklējumu pacientiem, un nozīmējot atbilstošus izmeklējumus, var palīdzēt agrīnā stadijā diagnosticēt slimības un uzsākt to savlaicīgu ārstēšanu," skaidro profesore Radziņa.

Viņa arī piebilst, ka ir jādomā kā agrīnas diagnostikas pakalpojumus padarīt pēc iespējas pieejamākus un pat ierobežotos apstākļos uzlabot nozares devumu sabiedrībai – piemēram, lai ieviestu vienotu izglītības un kvalitātes standartu, būtu svarīga izmeklējumu rezultātu un attēlu digitalizācija, te nozīmīgs valsts atbalsts.

No 25. līdz 27. maijam Rīgā, Krasta ielā 60, konferenču centrā Atta Centre notika Eiropas ultrasonogrāfijas kongress EUROSON 2023, kas ir īpaši nozīmīgs notikums medicīnas nozares kalendārā un šogad tas pirmo reizi tika aizvadīts Latvijā.

Kongress pulcēja ultrasonogrāfijas ekspertus, radiologus, ginekologus, ķirurgus, ģimenes ārstus un citus medicīnas nozares profesionāļus, kuri strādā ar ultrasonogrāfijas tehnoloģijām, piedāvājot ne vien profesionālo programmu, bet arī ultrasonogrāfijas kongresu studentiem. Īpašās praktiskās sesijās un meistarklasēs kongresā Latvijā piedalījās 850 delegāti, tai skaitā 174 lektori no 55 valstīm - Eiropas, ASV, Dienvidamerikas, Austrālijas, Japānas, Korejas u.c.

“Šāda starptautiska sadarbība paver jaunas iespējas turpmākai ultrasonogrāfijas attīstībai Latvijā, kas ir būtiska ikvienam pacientam. Tas ir svarīgs solis Latvijas medicīnas nozares izaugsmē, dodot iespēju mūsu speciālistiem tikties ar pasaules līmeņa ekspertiem, papildināt profesionālās zināšanas, apgūt jaunākās tehnoloģijas un aktuālos zinātniskos sasniegumus,” pauž profesore Maija Radziņa.

Vairāk par kongresu iespējams uzzināt, apmeklējot interneta vietni https://www.euroson2023.com/