Primārās veselības aprūpes aktualitātes vasaras mēnešos

Tā, 23. maijā Lietuvā, Viļņā, notika Ziemeļvalstu dimensijas primārās veselības aprūpes ekspertu grupas, PVO Eiropas reģiona un Lietuvas Veselības ministrijas organizētais seminārs par primārās veselības aprūpes attīstību Ziemeļu reģiona valstīs. Piedalījās Veselības Ministriju un ģimenes ārstu asociāciju pārstāvji no 11 pasaules valstīm - Kanādas, Amerikas, Zviedrijas, Norvēģijas, Beļģijas, Baltijas un citām valstīm. Latviju pārstāvēja Ineta Baumane un Sanita Janka no VOAVA, Līga Kozlovska un Gunta Tīcmane no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas, Sarmīte Veide un Simona Veide no Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas.

Viens no interesantākajiem ziņojumiem bija profesorei Barbarai Stārfīldai no ASV. Viņa uzsvēra primārās veselības aprūpes nozīmi un to, ka tā ir iedzīvotājiem pieejamākā un izmaksu efektīvākā sistēma, kas nodrošina labākus veselības aprūpes rādītājus ilgtermiņā. Valstīs, kurās ir attīstīta primārā veselības aprūpe, tiek nodrošināta vienmērīgāka resursu sadale, un iedzīvotājiem ir mazāki līdzmaksājumi veselības aprūpes pakalpojumu saņemšanā. Ir lielāka pacientu apmierinātība ar veselības aprūpi kopumā. Iedzīvotājiem ir iespējams saņemt daudz plašāku uz ģimeni orientētu pakalpojumu apjomu jau primārajā līmenī. Pie mazākām valsts veselības aprūpes izmaksām pacientu veselības stāvoklis ir labāks. Labs piemērs tam ir Kanāda un daudzas attīstītās Eiropas Savienības valstis. Jo vairāk pacienti apmeklē šauros speciālistus, jo veselības aprūpes izmaksas ir augstākas gan uz diagnostikas, gan ārstēšanas rēķina, un kopumā iedzīvotāju veselības rādītāji arī ir sliktāki. Kā piemēru viņa minēja Amerikas Savienotās Valstis. Vēl viens svarīgs aspekts, ko par prioritāti izvirzīja semināra dalībnieki, ir primārās veselības aprūpes vienmērīga attīstība un pieejamība visā valstī. Īpaši tika uzsvērts tas, cik liela nozīme ir valsts atbalstam, lai nodrošinātu kvalitatīvu ģimenes ārstu darbu lauku rajonos.

29. maijā notika Latvijas Pašvaldību savienības sarunas ar Veselības ministriju. Liela uzmanība sarunās tika veltīta jautājumiem par lauku atbalsta koeficienta ieviešanu lauku rajonu ģimenes ārstu apmaksas sistēmā un feldšeru darba organizācijas un finansēšanas uzlabošanu.
10. jūnijā Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija Veselības ministrijā iesniedza projektu par ģimenes ārstu prakšu datorizāciju Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta prioritātes Veselība projekta ietvaros.
27. jūnijā Veselības nozares stratēģiskās padomes sēdē tika apspriesti divi MK noteikumu projekti: Obligātās prasības ārstniecības iestādēm un to struktūrvienībām un Kārtība, kādā izstrādā, izvērtē un reģistrē klīniskās vadlīnijas. Septembrī paredzēts šos noteikumus apstiprināt Ministru Kabinetā. Ģimenes ārstu praksēm obligātās prasības projektā ir vienkāršotas.
4. un 5. jūlijā Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija organizēja Latvijas ģimenes ārstu un viņu palīgu nu jau tradicionālo braucienu uz Lietuvu, kur Plateļa ezera apkaimē notika Kauņas Universitātes ģimenes medicīnas katedras un Lietuvas armijas medicīniskās daļas vadītie pirmās neatliekamās medicīniskās palīdzības kursi un sacensības. Viena no Latvijas komandām ieņēma godpilno trešo vietu. Atkalredzēšanās ar Lietuvas kolēģiem bija ļoti sirsnīga un draudzīga. Par atbalstu brauciena organizēšanā sakām sirsnīgu paldies kolēģiem no firmām Krka un Abott.
1. augustā Balvu rajona ģimenes ārsti un viņu palīgi pulcējās Šķilbēnu pagastā uz tradicionālo pārgājienu.
6. augustā Ikšķilē notika Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes sēde, kurā galvenais jautājums bija diskusija par Veselības ministra piedāvātajām izmaiņām primārās veselības aprūpes finansēšanas modelī.

Apspriežot Veselības ministrijas piedāvātās izmaiņas primārās veselības aprūpes finansēšanas modelī, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde nolēma aicināt Veselības ministriju, veicot izmaiņas primārās veselības aprūpes finansēšanas modelī, ņemt vērā sekojošo:

1. Vērtējot ģimenes ārstu darba kvalitāti, par pamatu izmantot diagnožu sarakstu, kurš izstrādāts darba grupas sanāksmēs 2008. gada pavasarī.
2. Izvērtējot tādu kvalitātes kritēriju kā hospitalizācijas biežums, izņemt no saraksta tās diagnozes un pakalpojumus, kuras ģimenes ārstam nav iespējas ietekmēt:
- rehabilitācijas stacionāru pakalpojumus;
- specializēto palīdzību;
- neatliekamo palīdzību u.c.
3. Palielināt ģimenes ārstam piemaksājamo manipulāciju veidus:
- pielīdzinot visu pansionāta pacientu aprūpi paliatīvās aprūpes pacientu aprūpei;
- maksājot vismaz 5 Ls par aprūpes epizodi.
4. Dežūrārstu dienesta darba organizācijā ņemt vērā:
- ģimenes ārstu dežūras pēc brīvprātības principa;
- maksa par vienu kontaktu 10 Ls;
- naudas līdzekļi dežūrdienesta organizēšanai - no atsevišķa fonda.
5. Ģimenes ārstu darba kvalitātes kritēriji:
- joprojām ir diskutējami Veselības ministrijas piedāvātie kvalitātes kritēriji ar mērķi samazināt rindas pie ģimenes ārsta: darba apjoma novērtējums vai pieņemšanas stundu pagarināšana lielajām praksēm.
6. Ierosinām lauku rajonos ģimenes ārsta darbu organizēt vienā prakses vietā, kurā notiek regulāras pieņemšanas. Par pacientu nokļūšanu līdz ārsta praksei no attālākiem rajoniem atbildība būtu jāuzņemas attiecīgajai pašvaldībai vai arī jāpaplašina ģimenes ārsta komanda, apmaksājot lauku feldšera darbu jaunās finansēšanas un darba organizācijas sistēmas ietvaros.
7. Ģimenes ārstu resertifikācijā:
- atbrīvot no resertifikācijas ārstus ar darba stāžu, kas lielāks par 25 gadiem;
- ģimenes ārsti tiek resertificēti pēc LĀB Sertifikācijas komisijas izstrādātās unificētās punktu sistēmas.
Tomēr jautājums par resertifikācijas procedūru atvērts diskusijām.
8. Joprojām aicinām uzlabot feldšerpunktu finansēšanas un darba organizācijas modeli, iekļaujot feldšerus vienotā ģimenes ārstu komandā un finansiāli motivējot pašus ģimenes ārstus uzņemties atbildību uzraudzīt feldšeru darbu.
9.  Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija joprojām uzskata: lai valstī PVA attīstītos vienmērīgi un motivētu ģimenes ārstus strādāt lauku rajonos, finansēšanas sistēmā nepieciešams izveidot būtisku lauku atbalsta koeficientu.
10. Termiņš, uz kādu noslēdzams līgums starp ģimenes ārstiem un VOAVA, varētu tikt apspriests pēc iepazīšanās ar konkrētiem skaitļiem par Veselības ministrijas piedāvāto kapitācijas naudas apjomu un tās paredzamo pieaugumu nākamajos gados, kam būtu jābūt apstiprinātam ar likumu.

Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valde turpinās diskusijas un sarunas par ģimenes ārstiem tik aktuālajiem jautājumiem, un aicina piedalīties visus ieinteresētos kolēģus!

Vasaras mēnešos ir pieņemti vairāki grozījumi MK noteikumos, kas būtiski skar ģimenes ārstu darbu.
Tā, MK noteikumos Nr.175 Recepšu veidlapu izgatavošanas un uzglabāšanas, kā arī recepšu izrakstīšanas un uzglabāšanas noteikumi, kas spēkā ar 06.06.2008, izdarīti grozījumi. Svarīgākais ir punkts 55.4: "Izrakstīt zāles, nenorādot izrakstāmo zāļu kodu, un medicīniskās ierīces uz īpašo recepšu veidlapām, kas iespiestas līdz 2008. gada 31. decembrim, atļauts līdz 2009. gada 30. jūnijam."
Šī gada 10. jūnijā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr. 416 Grozījumi Ministru kabineta 2000. gada 26. septembra noteikumos Nr. 330 Vakcinācijas noteikumi, kas stājas spēkā ar 14.06.2008. Ar šiem grozījumiem noteikumos noteiktas tās iestādes, kuras organizē un īsteno vakcināciju, un ir precizēta kārtība, kādā tiek uzglabātas vakcīnas un veikta vakcinācija. Ar grozījumiem noteikumos papildus ir izdarīti grozījumi arī pielikumos, izstrādājot pielikumam Nr. 3, Nr. 4 un Nr. 5 jaunas redakcijas.

Ar 2. augustu stājas spēkā grozījumi MK noteikumos Nr.1046. Tie galvenokārt domāti, lai nodrošinātu pacientiem, kam tas ir nepieciešams, ilgstošu plaušu mākslīgo ventilāciju mājas apstākļos un noteiktu grūtnieču un bērnu veselības aprūpes prioritāti. Jāpievērš uzmanība arī tam, ka no 2008. gada 1. septembra stājas spēkā MK noteikumu Nr. 1046 76.2.7. punkts, kas paredz, ka ginekologs ir tiešās pieejamības speciālists, respektīvi, vēršoties pie ginekologa, nav nepieciešams ģimenes ārsta nosūtījums, lai saņemtu valsts apmaksātu veselības aprūpes pakalpojumu.
Lai gan Lauku Ģimenes ārstu asociācijas viedoklis darba grupās bija nepaplašināt tiešās pieejamības speciālistu sarakstu, jo tādejādi ģimenes ārstam pazūd iespēja kopumā uzraudzīt pacienta veselību, šīs izmaiņas tomēr tika veiktas.

11. augustā valsts sekretāru sanāksmē tika izskatīta Onkoloģisko slimību kontroles programma 2009.-2015. gadam. Programmu, pamatojoties uz Latvijas situāciju un pasaules pieredzi, izstrādājusi Veselības ministrija sadarbībā ar Pasaules Veselības organizāciju (PVO), ministrijām un nozares profesionāļiem. Programmas mērķis ir samazināt saslimšanas risku ar onkoloģiskajām slimībām, pagarināt onkoloģisko slimnieku dzīvildzi un uzlabot dzīves kvalitāti. Arī abas ģimenes ārstu asociācijas ir strādājušas darba grupās pie organizētā vēža skrīninga programmas izstrādes, kā arī paliatīvās aprūpes nodrošināšanas mājās.
Lai sasniegtu programmā noteikto mērķi, nepieciešams novērst vai samazināt onkoloģisko slimību izraisošo riska faktoru ietekmi sabiedrībā, izveidot un ieviest organizētā vēža skrīninga programmu, jau ar 2009. gadu, uzlabot veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību onkoloģiskiem pacientiem, veicināt sabiedrības informēšanu, pacientu izglītošanu un līdzestību, nodrošināt uz pierādījumiem balstītu un izmaksu ziņā efektīvu onkoloģisko slimnieku ārstēšanu un rehabilitāciju, kā arī izveidot visaptverošu un pieejamu paliatīvās aprūpes sistēmu.
Atbilstoši katram šim virzienam noteikti galvenie veicamie uzdevumi un pasākumi. Plānotais programmas rezultāts ir ierobežots slimības attīstības risks, samazināts ielaisto gadījumu skaits, pagarināta onkoloģisko slimnieku dzīvildze un uzlabota dzīves kvalitāte.

Vēzis ir nopietna sabiedrības veselības problēma un viens no galvenajiem mirstības iemesliem visā pasaulē un arī Latvijā. Iedzīvotājiem novecojot, sagaidāms, ka arī saslimstība ar vēzi pieaugs. Savlaicīgi atklāts vēzis ir ārstējama slimība. Saslimstību raksturojošie statistikas rādītāji Latvijā ir salīdzināmi ar ES vidējiem rādītājiem, kamēr mirstība no vēža joprojām ir augstāka. Nāves cēloņu struktūrā ļaundabīgie audzēji jau ilgāku laiku Latvijā ieņem otro vietu aiz sirds un asinsvadu slimībām.

Informāciju apkopoja Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente
Līga Kozlovska