Primārās veselības aprūpes aktualitātes septembrī
9. septembrī Latvijas Ārstu biedrības valde pulcējās uz kārtējo sēdi, kur galvenais jautājums bija Medicīnas darbinieku arodbiedrības organizētais brīdinājuma streiks. LĀB valde nolēma atbalstīt Latvijas mediķu streiku, kā arī aicināt profesionālās asociācijas aktīvi izteikt savu viedokli, organizējot dažādas atbalsta akcijas.
10. septembrī notika abu Ģimenes ārstu asociāciju valžu locekļu tikšanās ar Veselības ministru Ivaru Eglīti, kuras gaitā tika runāts par nākošā gada finansējumu primārajai veselības aprūpei. Diskusija bija ļoti karsta. Veselības ministrs informēja ģimenes ārstus par to, ka valdība veselības aprūpei nākošgad nav paredzējusi finansējuma pieaugumu vispār, pamatojot to ar ekonomisko situāciju valstī. Taču Veselības ministrija, izprotot primārās veselības aprūpes lomu piedāvā vidēji vienai ģimenes ārsta praksei palielināt finansējumu par 300 Ls mēnesī, kas kopumā valstij prasītu 5 miljonus Ls. Tie, savukārt, būtu iegūstami pārdalot veselības aprūpes budžetu. Šī nauda no stacionāriem tiktu novirzīta primārajai aprūpei. Šai sakarā Veselības ministrs izvirza prasību ģimenes ārstiem slēgt līgumus uz 3 gadiem, skaidrojot to ar nepieciešamību ilgtermiņā nodrošināt stabilitāti ģimenes ārstu institūcijai. Veselības ministrs kopš šī gada pavasara vēlas vienkāršot PVA organizācijas un finansēšanas modeli. Viņa priekšlikums paredz to, ka visi piemaksu koeficienti un reģistratora darba apmaksa tiktu apvienoti un ietverti kapitācijas vai fiksētajā prakses finansējumā. Vēl tiktu atstātas piemaksas par manipulācijām, kā arī noteikts kvalitātes fonds. No SAVA groza ir paredzēts atteikties. Lai mazinātu rindas lielajās ģimenes ārstu praksēs, Veselības ministram ir priekšlikums kvalitātes kritērijos ietvert ģimenes ārsta darba aktivitātes rādītāju, kas balstītos uz pieņemto pacientu skaitu. Tiktu vērtēts arī hospitalizācijas procents, kas precizētu pie ģimenes ārsta reģistrēto un hospitalizēto pacientu skaitu.
Ministrs vēlējās uzzināt ģimenes ārstu viedokli par iespējamu pacienta iemaksu paaugstināšanu noteiktām iedzīvotāju grupām, jo Veselības ministrija viena pati arī nevarot uzņemties atbildību par šādu nepopulāru soli. Veselības ministrs aicināja klātesošos 13. septembrī informēt Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas konferences dalībniekus par izteiktajiem priekšlikumiem.
Pēc ministra priekšlikumu uzklausīšanas izvērtās asa diskusija, kurā ģimenes ārsti izteica savus iebildumus par līguma slēgšanas termiņiem, kā arī par primārās veselības aprūpes modeļa maiņas nepieciešamību pie tik niecīga finansējuma pieauguma.
Uzskatu, ka apstākļos, kad Finanšu ministrija un Veselības ministrija nākošajos 3 gados vispār neplāno finansējuma pieaugumu veselības aprūpei, līgumi var tikt slēgti tikai uz vienu gadu. Tajā pat laikā asociācijām ir jāveic sarunas ar Veselības ministriju par finansējuma pieauguma nepieciešamību gan ģimenes ārstu prakšu darbības nodrošināšanai, gan darba algām. Līgumu slēgšana uz vienu gadu kļūst par vienīgo argumentu, kas liktu ministrijai katru gadu atgriezties pie šī jautājuma atkārtotas izvērtēšanas.
Ja netiek palielināts finansējums PVA, valdībai ir jāuzņemas atbildība par iespējamu primārās veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības pasliktināšanos. Pašreiz ģimenes ārsti, kas ir tikai 20% no visiem Latvijas ārstiem, nodrošina 70% no visiem ambulatorajiem pacientu apmeklējumiem, taču iespējams, ka nepalielinoties finansējumam šādu apjomu vairs nebūs iespējams nodrošināt.
Pat pie niecīga finansējuma pieauguma, ko varētu piedāvāt Veselības ministrija, finansēšanas modeļa maiņa būtu riskanta.
Pirmkārt. Paša modeļa ieviešana prasītu jaunas izmaksas no jau tā plānā budžeta. Otrkārt. Arī Veselības ministra piedāvātie priekšlikumi nevieš pārliecību par modeļa efektīvāku darbību un galvenais - caurskatāmību.
Treškārt. Piemaksa par apmeklējumiem, tas ir aktivitāti, atkal mūs novedīs pie jau izmēģinātās punktu sistēmas un pierakstījumiem, kas tai sekoja, bet kopējo hospitalizācijas koeficientu nedrīkstētu izvērtēt par tām diagnozēm, par kurām ģimenes ārsti nav atbildīgi. Lai gan Veselības ministrijas piedāvātajā modelī notiek atteikšanās no SAVA groza, kas pašreiz daudziem Latvijas ģimenes ārstiem rada nepatīkamas problēmas, tomēr izvērtējot plusus un mīnusus esošajam un piedāvātajam modelim, manuprāt, jāpaliek pie esošā modeļa kaut vai tāpēc, ka tas ir caurskatāmāks un skaidri parāda par kādām pozīcijām un cik lielu finansējumu saņem ģimenes ārsti.
Pēc diskusijas ar ministru abas Ģimenes ārstu asociāciju valdes nolēma informēt ģimenes ārstus par Veselības ministra priekšlikumiem Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas konferencē 13. septembrī un aicināt biedrus uz diskusiju.
Kopīgajā sēdē tika nolemts atbalstīt Medicīnas darbinieku arodbiedrības organizēto brīdinājuma streiku 26. septembrī. Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente S. Veide apņēmās noskaidrot streika atbalsta veidu juridiskos aspektus.
12. septembrī Veselības ministrijā notika Stratēģiskās Padomes sēde, kurā tika izskatītas nākošo gadu veselības aprūpes finansējuma iespējas.
Veselības ministrijas Finanšu departamenta direktore I. Černušenko klātesošos iepazīstināja ar finanšu plānojumu nākošajiem 3 gadiem. Prognoze izrādījās dramatiska. Finansējumu nav plānots palielināt vispār. Procents no IKP veselības aprūpei turpmāk samazināsies.
Tika nolemts nākošajā sēdē, kura notiks 3. oktobrī, pētīt veselības aprūpes sistēmas saglabāšanas iespējas, kā vienu no galvenajām iespējām minot privātās apdrošināšanas modeļa ieviešanu un privātās medicīnas attīstību ar visām no tā izrietošajām sekām.
13. septembrī uz kārtējo Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas konferenci Reval Hotel Latvija konferenču zālē pulcējās ģimenes ārsti. Arī šeit turpinājās diskusijas par PVA organizācijas un finansēšanas modeli, pacientu iemaksām un līguma termiņiem. Lai gan tika nolemts diskusijas turpināt līdz nākošajai konferencei, tomēr skaidri izkristalizējās konferences dalībnieku viedoklis par līguma slēgšanu uz vienu gadu. Bija skaidri jūtama neapmierinātība ar pašreizējo situāciju ar SAVA grozu. Arī doma par pacientu iemaksas celšanas nepieciešamību tika izteikta, taču atbildību par šādu soli būtu jāuzņemas Veselības ministrijai, jo tieši valdība ir atbildīga par nepietiekamu finansējumu veselības aprūpei. Konference nolēma atbalstīt Latvijas Medicīnas darbinieku organizēto brīdinājuma streiku un aicināja gan savus biedrus, gan pacientus 26. septembrī no 10.00 līdz 11.00 pulcēties pie Saeimas nama uz piketu. Ģimenes ārsti, kuri nevarēs piedalīties piketā tika aicināti šo vienu stundu nepieņemt plānveida pacientus.
17. septembrī Veselības ministrijā notika pirmā Mātes un bērna veselības stratēģiskās padomes sēde, kurā piedalās pārstāvji no visām ieinteresētajām šinī sfērā organizācijām. Ģimenes ārstus pārstāvēja L.Kozlovska no Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas un S. Veide no Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas. Par padomes priekšsēdētāju tika apstiprināta Latvijas ginekologu un dzemdniecības speciālistu asociācijas prezidente Dace Rezeberga. Galvenie jautājumi, ko risinās Stratēģiskās padomes locekļi, būs ieteikumu izstrādāšana Veselības ministrijai, kā samazināt perinatālo mirstību valstī un attīstīt pakalpojumu pieejamību, kas skar mātes un bērna veselības aprūpi reģionos.
19. septembrī Liepājas novada slimnīcas vadība kopā ar Liepājas pilsētas pašvaldību un Veselības ministriju organizēja konferenci Latvijas primārās un sekundārās veselības aprūpes speciālistiem par primārās un sekundārās veselības aprūpes nepārtrauktību, ģimenes ārstu un citu speciālistu sadarbību. Pasākumā uzstājās gan Veselības ministrs Ivars Eglītis, kurš runāja par jau minētajiem priekšlikumiem, gan Liepājas slimnīcas vadība – Juris Bārzdiņš un Ivars Krastiņš par ģimenes ārstu un stacionāru sadarbības uzlabošanas iespējām. Atbildot uz Veselības ministra teikto, arī Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente Līga Kozlovska runāja, par finansējuma palielinājuma nepieciešamību PVA, līgumu slēgšanas iespēju lielākais uz vienu gadu un ģimenes ārstu prakšu kompjuterizācijas nepieciešamību, lai uzlabotu sadarbību starp primāro un sekundāro aprūpi u.c. jautājumiem
31. oktobrī Viesnīcas "RADISSON SAS Daugava Hotel" zālē "Lielupe", 2.st. Kuģu ielā 24, Rīgā notiks Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas konference. Reģistrācija no plkst. 12.00, sākums plkst. 13.00. Būs iespēja diskutēt par PVA finansēšanu nākošajam gadam, tiks sniegta jaunākā informācija par mājas aprūpi, iespēju slēgt līgumus ar ģimenes ārstu palīgiem un citiem jautājumiem.
Pasākumu atbalsta kolēģi no Solvay.
Līga Kozlovska - Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas prezidente
