Priekšdziedzera vēzis ir otrā biežākā onkoloģiskā slimība vīriešiem. Urologa praksē ik dienu ienāk kāds vīrietis ar priekšdziedzera vēzi. Liela daļa šo pacientu tiek diagnosticēta savlaicīgi, liela daļa tiek veiksmīgi ārstēti, bet ir arī pacientu grupa, kam vēzis ir ielaists, un tādēļ iespējama tikai atbalstoša jeb paliatīva terapija, kura atvieglo simptomus, mazina sāpes. Urologi cenšas regulāri par šo slimību runāt, cenšas informēt sabiedrību, lai samazinātu ielaistās slimības stadijas. 

Agrīnās stadijās šī slimība ir izārstējama un kontrolējama. Priekšdziedzera vēža ārstēšanai nav pieejama izārstējoša medikamentoza terapija, tāpēc priekšdziedzera vēzi jāārstē radikāli – ķirurģiski operatīvi vai ar staru terapiju. Tamdēļ ir tik svarīga agrīna diagnostika, lai ar operāciju varētu slimnieku pilnībā izārstēt. Savlaicīga slimības diagnostika, protams, ir mediķu uzdevums, bet daudz nozīmīgāks ir arī pašu vīriešu pienākums rūpēties par savu veselību. Jo, kā gan ārsts varētu slimību atklāt agrīni, ja pacients nenāk uz profilaktiskām apskatēm, aizbildinoties, ka "man jau nekas nekaiš"... 

Jo jaunāks vīrietis saslimst ar priekšdziedzera vēzi, jo straujāka ir vēža attīstība, jo vīrietis vecāks, jo vēzis attīstās lēnāk.

Priekšdziedzera vēzis un labdabīga priekšdziedzera palielināšanās ir divas dažādas slimības. Aplams ir sabiedrībā valdošais viedoklis, ka labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija pāriet vēzī. Šīs slimības sāk savu attīstītbu dažādās priekšdziedzera zonās. Labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija attīstas no tās daļas, kas aptver urīnizvadkanālu, tāpēc biežāk izpaužas ar urinācijas traucējumiem – vājāku urīna strūklu un biežāku urināciju. Priekšdziedzera vēzis attīstās tajās priekšdziedzera daļās, kas atrodas daudz tālāk no urīnizvadkanāla. Tāpēc vēzis urīnkanālu nesaspiež un nekairina, un agrīni attīstās bez simptomiem. Vīriešiem nepieciešams regulāri ļauties agrīnai diagnostikai – reizi gadā būtu jāapmeklē urologs un jāveic priekšdziedzera specifiskā antigēna (PSA) analīzi. Mazāka nozīme kā agrīnai diagnostikas metodei ir priekšdziedzera ultraskaņas izmeklēšanai, jo ar šo metodi grūti izšķirt agrīnu priekšdziedzera vēzi. Toties priekšdziedzera ultraskaņas izmeklēšana vēža gadījumā jau pēc urologa konsultācijas ir nozīmīga metode kombinācijā ar biopsiju. 

Priekšdziedzera vēža riska faktori 
Priekšdziedzera vēzis pārsvarā ir augsti attīstīto valstu problēma – to visbiežāk sastop ASV un Eiropas savienības valstīs, tas lielā mērā saistīts ar dzīvesveidu un uztura paradumiem. Latvija slimības ziņā ieņem 14. vietu pasaulē, bet mirstības rādītājos ierindojas pat pirmajā trijniekā kopā ar Lietuvu un Igauniju. 

Tas saistīts ar:
1) nepietiekamo medicīnas aprūpes līmeni un finansējumu, salīdzinot ar rietumvalstu medicīnas sistēmām;
2) nozīmīga loma ir arī sociāliem un mentalitātes faktoriem, proti, vīriešu nihilistiskai attieksmei pret savu veselību;
3) nozīmīgs riska faktors ir vecums, jo saslimstība ar priekšdziedzera vēzi ievērojami pieaug no 45–50 gadu vecuma. Ar šo slimību sirgst apmēram 15 % vīriešu vecumā no 50 līdz 60 gadiem, pēc 60 gadu vecuma priekšdziedzera vēzi konstatē jau aptuveni 30 %, bet pēc 70 gadu sasniegšanas – 40 % vīriešu. 90 gadu vecumā vēža šūnas priekšdziedzerī konstatē gandrīz katram vīrietim. Taču: jo vēlāk priekšdziedzera audzējs rodas, jo samazinās risks mirt no šīs slimības – vecāka gadagājuma vīriešiem priekšdziedzera vēzis attīstās tik lēnītēm un pakāpeniski, ka būtiskus veselības traucējumus slimnieka mūža laikā nepagūst izraisīt;
4) priekšdziedzera vēža izcelsmē būtiska ir iedzimtības loma. Ja ar priekšdziedzera audzēju slimojis vectēvs, tēvs vai brālis, risks saslimt ir vismaz divas reizes lielāks, bet, ja šis vēzis konstatēts diviem asinsradiniekiem, risks saslimt ar priekšdziedzera vēzi ir piecas reizes lielāks. 

Atkārtosim sev un citiem: lai agrīni atklātu priekšdziedzera vēzi jāizglīto sabiedrība, jāmazina vīriešu pašpārliecinātība un vēlme noliegt slimības iespējamību, jāpiespiež vīrieši pildīt ārsta ieteikumus un apmeklēt urologu vismaz reizi gadā. 

Priekšdziedzera vēža ārstēšana
Izārstēt priekšdziedzera vēzi var tikai ķirurģiski vai ar staru terapiju. Ar medikamentiem priekšdziedzera vēzi nevar izārstēt, toties zināmi medikamenti var palēnināt slimības attīstību. Atšķirīga ārstēšana ir gados veciem vīriešiem, kam slimības norise ir izteikti palēnināta. Gadījumos, kad slimības simptomi nav traucējoši, vecākus vīriešus var arī tikai aktīvi novērot, jo ķirurģiskas un staru terapijas blakus efekti var ietekmēt vispārējo veselības stāvokli vēl ļaunāk nekā pati slimība. Radikāli priekšdziedzera vēzi var izārstēt, ja slimība nav izplatījusies ārpus priekšdziedzera, proti, nav cauraugusi priekšdziedzera kapsulu, kā arī – nav metastāžu. 

Priekšdziedzera vēža diagnostikas veidi
Priekšdziedzera specifiskais antigēns PSA ir tikai marķieris, kas var norādīt par slimības esamību. PSA rādītājs pieaug ne tikai vēža, bet arī citu iemeslu dēļ, piemēram, ja ir iekaisums, labdabīga priekšdziedzera hiperplāzija, arī pēc urīnpūšļa katetrizācijas. Tādēļ priekšdziedzera vēža diagnostikas pamats ir biopsija. Visizplatītākais biopsijas veids ir paraugu paņemšana ar adatu ultraskaņas kontrolē caur taisno zarnu. Ja vēzis ir pierādīts, ārstēšanas taktika atkarīga no slimības stadijas, pacienta vēlmēm, pacienta vecuma, pacienta blakusslimībām. 

Pirms ārstēšanas sākšanas urologam svarīgi veikt izmeklējumus slimības lokālās izplatības noteikšanai un metastāžu atklāšanai. Visefektīvāk slimības izplatību nosaka ar magnētisko rezonansi. Šī diagnostikas metode dod informāciju par vēža izplatību dziedzerī, par kapsulas cauraugšanu, par ieaugšanu sēklas pūslīšos, arī par iegurņa limfmezglu stāvokli. To svarīgi veikt, ja tiek plānota ķirurģiska vai staru terapija. Metastāzes priekšdziedzera vēža gadījumā visbiežāk izplatās pa limfātiskajiem ceļiem un ar asinsriti. Limfātisko metastāžu noteikšanai visbiežak izmantojam datortomogrāfiju, taču ar šo metodi mums grūti ieraudzīt metastāzes limfmezglos, kas mazāki par 1 cm. Metastāzes, kas izplatījušās caur asinsriti, visbiežāk atrodamas kaulu sistēmā. To noteikšanai visbiežāk veic skeleta scintigrāfiju ar radioizotopiem, kas gan nosaka tikai viena veida (osteosklerotiskās) metastāzes. Skeleta scintigrāfijas izšķirtspēja ir salīdzinoši zema. 

Priekšdziedzera vēža diagnostika ar PET/CT 
Attīstoties medicīnas tehnoloģijām, ir pieaugušas attēldiagnostikas iespējas un loma priekšdziedzera vēža ārstēšanā. Detalizēta attēldiagnostika ļauj daudz precīzāk noteikt slimības stadiju un izvēlēties optimālo ārstēšanas taktiku. Sākot ar 2016. gada aprīli Latvijā ir pieejama pozitronu emisijas tomogrāfija/datortomogrāfija, un priekšdziedzera vēža pacientiem tāpēc vairs nav jādodas uz ārzemēm šādu izmeklējumu veikšanai.  PET/CT metode ir ieguvusi ļoti plašu pielietojumu tieši uroloģisko vēžu diagnostikā Rietumeiropas valstīs, īpaši Vācijā. 

Attēlā: Izmeklējums ar PSMA PET/CT 
62 gadus vecam vīrietim ar prostatas vēzi pēc saņemtās radikālās terapijas tika konstatēts PSA marķiera paaugstināšanās asinīs. Vīrietim tika veikts izmeklējums ar PSMA PET/CT un tika atrast viens pozitīvs limfmezgls ar prostatas vēža metastāzi. 
Avots: Journal of Nuclear Medicine, published on June 25, 2015