Prezentēti priekšlikumi sabiedrības noturības pratības stiprināšanai un sadarbības veicināšanai starp iekšlietu, aizsardzības un veselības aprūpes jomām
Lai veselības aprūpe darbotos arī krīzes laikā, ir vajadzīga cieša sadarbība starp valsts iestādēm, veselības aprūpes profesionāļiem un sabiedrību. Uz to 10. jūnijā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē norādīja domnīcas “Veselības aprūpes sistēmu noturība” (VASN) vadītāja Sandra Zilberta, piedāvājot konkrētus risinājumus, kā stiprināt sabiedrības noturības pratību un sadarbību starp veselības un aizsardzības jomām.
VASN piedāvātie risinājumi paredz izstrādāt valsts līmeņa stratēģiju, kas uzlabotu veselības aprūpes gatavību krīzēm. Tajā būtu iekļauta zāļu uzkrājumu veidošana un uzraudzība, aptieku lomas stiprināšana kā atbalsta punktiem – īpaši attālākajos reģionos, kur piekļuve veselības aprūpei ir ierobežota. Tāpat tiek rosināta ģimenes ārstu un farmaceitu kā uzticamu informācijas un primārās aprūpes pieejamības koordinatoru iespējošana, reģionālo piegādes ķēžu un vietējās ražošanas attīstīšana, īpašs atbalsts sabiedrības visievainojamākajām grupām, kā arī mērķētas gatavības apmācības veselības aprūpes darbiniekiem darbam krīzes situācijās.
Sabiedrības praktiskā līdzdalība veselības drošībā ir tikpat svarīga kā institucionālā gatavība. Kā norāda Sandra Zilberta: “Nepieciešama valsts mēroga ziņošanas platformas izveide, kur iedzīvotāji varētu vienkārši un droši paziņot par jebkuru aizdomīgu situāciju, bez nepieciešamības pašiem noteikt, kurai iestādei informācija adresējama. Šāda centralizēta sistēma nodrošinātu ātrāku un koordinētāku reaģēšanu, vienlaikus veicinot sabiedrības līdzdalību drošības stiprināšanā, jo reālajā dzīvē bieži rodas neskaidrības – kam tieši ziņot, ja, piemēram, tiek pamanīts aizdomīgs drons, nepazīstams transportlīdzeklis vai satraucoša informācija slēgtās sociālo tīklu grupās vai spēļu čatos? Rezultātā daudzi vēršas pie 112 vai Valsts policijas, radot šo dienestu pārslodzi.”
Veselības ministrija atzinusi, ka šobrīd ir gatava reaģēt uz krīzēm tikai daļēji. Tas parāda, cik svarīgi ir izveidot skaidru un katram cilvēkam saprotamu gatavības sistēmu. Šo vajadzību vēl vairāk pastiprina veselības aprūpes sistēmas esošie trūkumi. Latvija saskaras ar nopietniem demogrāfiskiem un strukturāliem izaicinājumiem – prognozēts, ka līdz 2030. gadam iedzīvotāju skaits samazināsies par aptuveni 80 tūkstošiem, bet senioru īpatsvars pieaugs līdz 44%. Tajā pašā laikā Latvijā ir viens no zemākajiem ārstu un māsu skaita rādītājiem Eiropas Savienībā un Baltijā.
Šādos apstākļos īpaši satraucoši ir tas, ka tikai 18% pilsētu iedzīvotāju būtu spējīgi paši sevi nodrošināt ar medikamentiem vismaz vienu nedēļu krīzes situācijā, ko apliecina Latvijas Universitātes projekta “Pilsētu gatavība jauniem riskiem Baltijas jūras reģionā” 2025. gada starptautiskās aptaujas dati. Tas parāda, cik zema šobrīd ir sabiedrības praktiskā gatavība un cik svarīgi ir veidot pārdomātu noturības plānu gan valstiskā, gan individuālā līmenī.
Lai veselības aprūpe tiešām kļūtu par uzticamu daļu no valsts aizsardzības sistēmas, nepieciešama iekļaujoša sadarbība starp veselības, aizsardzības un iekšlietu nozarēm, kā arī pārdomāta plānošana un sabiedrības aktīva iesaiste. Tikai visiem sadarbojoties ir iespējams veidot sistēmu, kas spēj aizsargāt katru no mums arī visneaizsargātākajos brīžos.
