PRETTĀRPU LĪDZEKĻI
vielas ko izmanto parazītisko tārpu ierosinātu invāzijas slimību - helmintožu ārstēšanā. Šim nolūkam visizdevīgākās ir vielas, kas uz parazīta organismu iedarbojas toksiski, bet cilvēka gremošanas traktā uzsūcas iespējami mazāk un nerada saindēšanos. Tā kā preparāta iedarbība ir efektīvāka, ja tas mazāk atšķaidās zarnu saturā, preparāta lietošanas laikā ieteicams ēst maz un lietot viegli sagremojamu barību. Vairākums prettārpu līdzekļu zarnu parazītus nenonāvē, bet rada tiem kustību traucējumus, tāpēc tie nespēj piestiprināties pie zarnu sienas. Prettārpu līdzekļus bieži kombinē ar caurejas līdzekļiem, kas palīdz izvadīt tārpus un aizkavē prettārpu līdzekļu uzsūkšanos asinīs.
Pret cērmēm un spalīšiem viens no iedarbīgākajiem ir piperazīns un tā sāļi. Cilvēka organismam tie ir maz toksiski un parasti blakusparādības nerada. Sintētiskais preparāts naftamons atšķirībā no piperazīna darbojas ne tikai pret cērmēm un spalīšiem, bet arī pret matgalvjiem un ankilostomām. Melnās ozolpapardes biezais ekstrakts darbojas pret lenteņiem, paralizējot to muskulatūru. Ja šis preparāts uzsūcas asinīs, tas var toksiski ietekmēt CNS, redzes nervu, sirdi un aknas. Tā uzsūkšanos veicina tauki, tāpēc ārstēšanas laikā tos uzturā nedrīkst lietot. Par caurejas līdzekli lieto magnija sulfātu, bet ne rīcineļļu. Lenteņu izdzīšanu parasti izdara slimnīcā. Lenteņu izdzīšanai izmanto arī ķirbju sēklas.
